Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - Aufregen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
62
Aufregen — aufsaugen
sacelt nemieru od. uztraukumu visā
namā; II. v. refl. sich (über etw.)
uzbudināties, uztraukties (par ko).
Aufre||gen, n. uzbudināšana, f. -ger, m.
-s, pl. uzbudinātājs, m. -gung, f.
uzbudinājums, m.; uztraukums, m.j in »
geraten, uzbudināties, uztraukties; in
«. bringen, uzbudināt, uztraukt,
aufreiben, I. v. a. (v. reiben) 1. uzberzt;
2. saberzt (krāsas); 3. atberzt; die
Haut noberzt ādu; 4. fig.
(zerstören) izpostīt, (zu Grunde richten)
iznīcināt, (erschöpfen) nogurdināt, nomākt,
novārdzināt, (entkräften) nobeigt od.
nopūlēt; -de Tätigkeit, darbība, kas
nogurdina; II. v. refl. sich »,
nogurdi-nāties.
Aufrei||ben, n. od. -bung, f. 1.
noberšana (ādas), f.; 2. fig. (Erschöpfung)
nogurdināšana, f.; nogurdinājums, m.
aufreihen, v. a. uzvērt,
aufreißen, I. v. a. (v. reißen) 1. uzplēst;
die Tür » atraut durvis; das Pflaster
uzlauzt bruģi; fig. die Augen
atplēst acis; II. v. n. uzplīst, saplaisāt,
sasprāgt; (von der Naht) atirt.
Aufreißen, n. uzplēšana, f.
aufreizen, v. a. 1. sagumdīt (kādu uz
ko); das Volk samusināt tautu; 2.
(in Aufregung versetzen) uzbudināt,
uztraukt.
Aufrei||zen, n. v. -zung. -zer, m. -s, pl.
uzbudinātājs, m., (Aufwiegler)
sa-musinātājs, m., (Wühler) gumdītājs,
m. -zung, uzbudinājums, m.
auf rennen, I. v. n. (v. rennen) uzskriet;
II. v. a. eine Tür «., iegāzt durvis,
aufrichten, I, v. a. 1. (in die Höhe
richten) uzcelt stāvu, nostatīt taisni, einen
Hebekran uzstatīt celtni;
(errichten) celt; ein Gebäude celt ēku;
2. fig. (trösten) (jemm.) iepriecināt
(kādu); II. v. refl. sich uzcelties,
pacelties, nostāties stāvus; fig. sajemt
dūšu; mierināt sevi (ar ko).
Aufrich||ten, n. v. Aufrichtung, -ter, m.
(in der Anatomie) cēlējs (muskulis),
aufrichtig, adj. atklāts.
Aufrichtigkeit, f. atklātība, f.
Aufrichtung, f. 1. uzcelšana, f.;
uzstatī-šana, f.; 2. fig. (Tröstung)
iepriecinājums, m.
aufriegeln, v. a. atbultēt, atšaut.
Aufriß, m. uzzīmējums, m.; rasējums, m.
aufritzen, v. a. uzskrambāt.
Aufritzung, f. ■>., pl. -en, uzskrambāšana,
f.; uzskrambājums, m.
aufrollen, I. v. a. 1. (zusammenrollen)
uztīt, uzritināt; (Vorhang) pacelt;
(Wäsche) velt; 2. (auseinanderrollen)
attīt, atritināt; fig. eine Frage celt
od. iekustināt jautājumu; II. v. n.
(vom Vorhang) pacelties; III. v. refl.
sich satīties.
Aufrollen, n. 1. uztīšana, f.; 2. attīšana,
aufrücken, I. v. n. pacelties, tikt
paaugstinātam; er ist zum Obersten
aufgerückt, viņš sasniedzis pulkveža
pakāpi ; II. v. a. uzvirzīt, pacelt.
Aufruf, m. uzsaukums, m.; (Vorladung)
aicinājums, m.
aufrūfen, v. a. (v. rufen) 1. die Namen
nolasīt od. izsaukt vārdus; die
Zeugen izsaukt lieciniekusj 2.
uzaicināt.
Aufru||fen, n. od. -fung, f. pl. -en,
uzsaukšana, f.; uzsaukums, m.
Aufruhr, m. -s, 1. nemieri, m. pl.,
(Getümmel) burzma, f.; in «. versetzen,
sacelt nemieru; 2. (Empörung) dumpis,
m.; sacelšanās, f.; in - bringen, sacelt
dumpi.
aufrühren, v. a. uzjaukt, sakustināt; fig.
ein Volk uzmusināt tautu; die
Leidenschaften satracināt kaislības.
Aufrüh||ren, n. sacelšana, f. -rer, m. -s,
pl. musinātājs, m.; dumpinieks, m.
aufrührerisch, adj. dumpīgs.
AufruhrIjgeist, m. nemieru gars. -Stifter,.
m. nemieru cēlējs, m.; musinātājs, m.
aufrütteln, v. a. 1. atkratīt vaļā; 2.
uzpurināt; (jemn.) aus dem Schlafe
uzpurināt (kādu) no miega.
Auf||rütteln, n. od. -rüttelung, f. pL
-en, uzpurināšana, f.; uzpurinājums,
m.
aufsacken, v. a. uzlikt maisu; uzkraut,
aufsāgen, v. a. 1. (hersagen) seine
Lektion «., uzsacīt savu lekciju; 2.
(aufkündigen) uzteikt.
Auf sä|| gen, n. od. -gung, f. pl. -en, 1.
(Hersagen) uzsacīšana, f.; 2.
(Aufkündigung) uzteikšana, f.; uzteikums, m.
aufsägen, v. a. atzāģēt,
aufsammeln, v. a. sakrāt, savākt,
aufsatteln, v. a. uzseglot.
aufsässig, v. aufsätzig.
Aufsatz, m. 1. uzlikums, m.; izrotājums,
m.; 2. (Kopfputz) galvas rota; 3.
(Tafelaufsatz) galda izrotājums, m.; 4.
(schriftliche Ausarbeitung) sacerējums,
m., domraksts, m.; 5. (Hochbau)
cilnis, izcilnis, m.; Aufsatzband, n.
uzkaru viras, f. pl.
aufsätzig, adj. naidīgs, dumpīgs.
Aufsatzthema, n. domraksta temats, m.
aufsaugen, v. a. (v. saugen) 1. uzsūkt,
uzzīst; 2. (in sich saugen) iesūkt,
iezīst; 3. atsūkt vaļā, atzīst vaļā.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
