Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - E - Erzvater ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Erzvater — Etüde
191
saskaisties, sapīkt; 2. (sich entzweien)
sanaidoties.
Erz’vāter, m. patriarchs, m.; pirmais
vectēvs, m.
erzwing’en, v. a. (v. zwingen) (part. p.
erzwung’en) izspiest; den Eingang
ielauzties iekšā; der Richter hat von
ihm die Unterschrift erzwungen,
tiesnesis viņu piespiedis parakstīt,
erzwung’en, adj. (v. erzwingen) izspiests;
-es Lächeln, piespiests smaids,
es, viņš, tas; das Kind ist fort, - kommt
aber bald wieder, bērns projām; bet
viņš drīz atkal atnāks; ich bin -, der
das gesagt hat, es tas esmu, kas to
teicis; ist mein Bruder, tas mans
brālis; ich weiß es to zinu; bei
v. imp. wird „es" im Lett. nicht
wiedergeben; z. B.; - regnet, lietus līst;
- donnert, pērkons rūc; • dunkelt,
tumst.
Esch’e, f. «, pl. -n, osis, m.; dem. osītis,
m.
esch’en, adj. oša-.
Esch’en||holz, n. (als Nutzholz) oša koks,
m.; (als Brennholz) oša malka, f. -wald,
m. ošu mežs, ošājs, m.
E’sel, m. -s, pl. «, ēzelis, m.; junger
ēzelēns, m.; wilder meža ēzelis;
der - schreit, ēzelis bļauj,
l’selchen, n. -s, pl. ēzelītis, m.
Eseldistel, f. baltdadzis, m.
Eselei’, f. », pl. -en, muļķošanās, f.
ēselhaft, muļķīgs (kā ēzelis),
ē’selgrau, adj. pelēks kā ēzelis, ēzeļa
pelēkumā.
E’selin, f. pl. -nen, ēzeļa māte, f.
E’selsohr, n. 1. ēzeļa auss, f.; 2. (im
Buche) austiņa, f.
Eska’der, f. pl. -s, eskadra, f. (kaŗa
kuģu nodaļa).
Es’kimo, m. -s, pl. -s, eskims, m.
Eskor’te, f. pl. -n, pavadonība, f.
(aizsardzības dēļ).
Es’pe, f. pl. -n, apse, f.
es’pen, adj. apses-, apses koka-.
Es’pen||baum, m. apse, f. -holz, n. (als
Nutzholz) apses koks, m.; (als
Brennholz) apses malka, f. -pilz, m. apsene,
f. -wald, m. apšu mežs, m.; apsājs, m.
Esplanā’de, f. pl. -n, esplanāde, f.
Esprit’ [erprī], m. -s, pl. -s, gars, m.;
asprātība, f.
Es’say [äße], m. -(s), pl. -s, eseja, f.
(„mēģinājums", mazs apcerējums),
eß’bär, adj. ēdams.
Es’ se, f. •», pl. -n, 1. (Schornstein)
dūmenis (skurstenis), m.; ēze, f.; 2. (Herd)
pavards, m.; 3. (Schmiede) kalve, f.;
smēde, f.
es’sen, v. a. u. n. (es’se, is’sest, iß; äß;
geges’sen) ēst; zu Mittag ēst
pusdienu; II. v. refl. sich satt paēst;
sich voll saēsties; sich überdrüssig
atēsties; sich krank pārēsties.
Es’sen, n. -s, 1. ēšana, f.; 2. (Mahlzeit)
mielasts, m.; maltīte, f.; 3. (Speise)
ēdiens, m.
Es’senjļfēger, m. od. -kehrer, m.
skursteņ-slaucis, m.; skursteņa slaucītājs, m.
Es’senszeit, f. ēdamlaiks.
Essenz’, f. pl. -en, esence, f.
(šķidrums, kas satur kāda atšķaidīta
priekšmeta svarīgākās sastāvdaļas).
Es’ser, m. -s, pl. «■, ēdējs, m.; er ist ein
starker viņš liels ēdējs, -in, f. pl.
-nen, ēdēja, f.
Eß’geläge, n. dzīres, f. pl.
Es’sig, m. -s, pl. -e, etiķis? mit »
anmachen, sagatavot ar etiķi.
Es’siggeist, m. etiķa spirts, m.
es’sigsauer, adj. skābs kā etiķis, etiķa
skābumā.
Eß’löffel, m. ēdamkaŗote, f.; ein Eßlöffel
voll, vienu ēdamkaŗoti. -lust, f.
ēstgriba, f. -tisch, m. ēdamgalds, -wären,
f. pl. pārtikas vielas, f. pl. -zimmer, n.
ēdamistaba, f.
Est’e, m. -n, pl. -n, igaunis, m.
Estin, f. pl. -nen, igauniete, f.
Estland, n. Igaunija, f.
est’nisch, I. adj. igauņu-; das E-e,
igauņu valoda; II. adv. igauniski.
Est’rich, m. -s, pl. -e, klons, m.; kuls, m.
etablie’ren, I. v. a. ierīkot; dibināt; II.
v. refl. sich ierīkoties; atvērt
veikalu.
Etā’ge [-tāje], f. pl. -n, stāvs, m.
Etage’re [-järe], f. pl. -n, etažēre, f.;
grāmatu plaukts, m.
Etāt’ [eta], m. -s, pl. -s, 1. (Budget)
budžets, m.; den - aufstellen,
sastādīt budžetu; 2. (Bestand) sastāvs, m.;
stats, m.
E’thik, f. ētika, f. (tikumības mācība).
Ethnogrāph’, m. -en, pl. -en, etnogrāfs,
m. (tautu aprakstītājs).
Ethnolög’, m. -en, pl. -en, etnologs, m.
(tautu pazinējs, m).
Ethos’, n. ētoss, m.; tikumisks spēks.
Etiket’te, f. pl. -en, etiķete, f.; 1.
Zettel mit Aufschrift: uzlipināmā od.
uzspraužamā zīmīte ar uzrakstu; 2. fig.
feine Sitte, galma paraža.
etli’che, I. adj. kādi; - dreißig, kādi
trīsdesmit; II. prn. daži; -māl, adv. daeas
reizes.
etsch, int. te tev bija! vai dabūji?
Etü’de, f. pl. -n, etīde, f. (vingrināms
gabals).
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
