Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - H - hündisch ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
284
hündisch — Hyäne
hün’disch, adj. 1. suņa-, sunisks; 2. fig.
(kriechend) ložņas-; 3. fig. (schamlos)
bezkaunīgs.
Hunds’fott, m. -(e)s, pl. -fötter, fam.
bezgodis, m.; nelietis, m.
Hunds’IItäge, m. pl. suņu dienas, f. pl.;
vasaras brīvdienas, f. pl. -wüt, f. suņu
trakums, m.
Hü’ne, m. -n, pl. -n, milzis, m.; (auch:
Held) varonis, m.
hü’nenhaft, adj. milzīgs.
Hung’er, m. -s, 1. izsalkums, m.; großen
• haben, būt vareni izsalkušam; ich
habe man gribas ēst; den - stillen,
apmierināt ēstgribu; 2. (heftiges
Verlangen) alkatība, f.; 3. (Not) bads, m.
Hung’er||blüme, f. dzeguzes zāle, f.
-ge-stalt, f. bada kāsis, m. jähr, n. bada
gads, m. -kür, f. badošanās, f.
Hung’erleider, m. -s, pl. bada cietējs,
m.; (verächtl.) bada kāsis, m.
hung’ern, I. v. n. būt izsalkušam; (nicht
essen) neēst; (aus Armut) ciest badu;
» lassen, nedot ēst; mērdēt; zur
Strafe sollst du heute par sodu tu
šodien nedabūsi ēst; II. v. imp. es
hungert mich od. mich hungert, man
gribas ēst; III. v. refl. sich zu Tode
nomērdēties badā.
Hung’ersnöt, f. bads, m.; bada laiks, m.
Hung’erļļtod, m. bada nāve, f. -tūch, n.
am -e nagen, mirt badā; kārt zobus
vadzī, -turm, m. bada tornis, m.
hung’rig, adj. izsalcis; - sein, būt
izsalkušam; gribēt ēst.
hunzen, v. a. bārt, sunīt.
Hupf’, m. -(e)s, pl. -e, lēciens, m.
hüp’fen, v. n. lēkāt; das Herz hüpft vor
Freude, sirds pukst aiz prieka.
Hüp’fen, n. -s, lēkāšana, f.
Hüp’fer, m. -s, pl. «, 1. lēkātājs, m.;
2. (Heuschrecke) sienāzis, m.
Hür’de, f. pl. -n, 1. (Geflecht) režģis,
m.; 2. (geflochtene Umzäunung)
aizžogojums, m.; 3. (für Viehherden)
lauku laidars, m.
Hū’re, f. «, pl. -n, mauka, f.
hū’ren, v. n. maukoties.
Hü’ren||haus, n. maucnīca, f.; mauku od.
māsiņu nams, m. -jäger, m. maukuris,
m. -kind, n. maukas bērns, m.
Hū’rer, m. -s, pl. maukotājs, m.;
maukuris, m.; mauku pakaļa, m.
Hūrerei’, f. pl. -en, maukošanās, f.;
maucība, f.
hur’ra! int. urā!
hur’tig, adj. ātrs, žigls.
Hur’tigkeit, f. ātrums, m.; žiglums, m.
huschI int. ātri!
husch’en, v. n. fam. klusi un ātri
aizsteigties, aizšmaukties.
hü’steln, v. n. kāšļāt; das H-,
kāšļāša-na, f.
Hū’sten, m. -s, kāsus, m.; klepus, m.;
ich habe man kāsus.
hū’sten, v. n. kāsēt, klepot; Blut
spļaut asinis.
Hū’sten |anfall, m. klepus lēkme, f.
-mittel, n. līdzeklis pret klepu.
Hūt, m. -es, pl. Hüte, 1. cepure, f.;
(hoher Filzhut) gardibene, f.;
(breit-rändiger, weicher) platmale, f.;
(Strohhut) salmenīca, f.; er hat den - auf,
viņam cepure galvā; den ~ abnehmen
od. ziehen, nojemt (kāda priekšā)
cepuri no galvas; fig. parādīt (kadam)
godbijību; 2. (cukura) galva, f.; 3.
(bei der Destillierblase) vāks, m.
HGt, f. », sargāšana, f.; glabāšana, f.;
(Aufsicht) uzraudzība, f.; (Schutz)
aizsardzība, f.
Hüt’chen, n. -s, pl. cepurīte, f.
hü’ten, I. v. a. 1. (bewahren) sargāt,
glabāt; (vor etw.) aizsargāt (no kā);
2. (nicht verlassen) das Zimmer, das
Bett palikt istabā, gultā; er muß
das Zimmer viņam jāpaliek istabā;
3. (auf die Weide führen) ganīt
(lopus); II. v. refl. sich sargāties; ich
werde mich wohl es zu tun, to nu
gan es nedarīšu; sich (vor etw.)
izsargāties.
Hü’ter, m. -s, pl. «, sargs, m.; sargātājs,
m.; glabātājs, m.; (Viehhüter) gans,
m.; dem. ganiņš, m. -in, f. pl. -nen,
sardze, f.; sargātāja, f.; glabātāja, f.;
(Viehhüterin) ganu meita, f.
Hüt’||fabrik, f. cepuru fabrika, f.;
cepur-nīca, f. -macher, m. cepurnieks, m.
Höt’macherin, f. pl. -nen, cepurniece,
f.
Hut’sche, f. pl. -n, ķeblītis, m ; kaju
soliņš, m.
Hütt’chen, n. -s, pl. būdiņa, f.
Hüt’te, f. pl. -n, 1. būda, f.; (für
Soldaten) baraka, f.; elende grausts,
m.; sich -n bauen, apmesties; (bibl.)1
hier laßt uns -n bauen! šeit celsim
būdas! 2. (Eisenhammer) dzelzs ceplis,
m.; (Hüttenwerk) metalla fabrika, f.;
(Gießerei) lietuve, f.
Hüt’tenl|arbeit, f. cepļa od. lietuves
darbs, m. -besitzer, m. lietuves
īpašnieks, m.
Hütt’ner, m. -s, pl. būdnieks, m.
Hü’tung, f. pl. -en, ganība, f.;
ganīk-Iis, m.
Hyä’ne, f. pl. -n, hiēna, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
