Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - I - induktiv ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
induktiv — Innigkeit
287~
strāvas sacelšana ar citu strāvu, kas
plūst tās tuvumā,
induktiv’, adj. induktīvs (kas attiecina
vai secina no atsevišķā uz vispārīgo).
Industrie’, f. pl. -(e)n, industrija, f.;
rūpniecība, f.
industriell’, adj. rūpniecības-,
rūpniecisks.
ineinan’der, adv. viens otrā; es läuft
alles . (vor den Augen), viss sajūk
raibu raibā virpulī, -greifen, v. n. (v.
greifen) 1. (von Rädern) ķerties
vienam otrā; 2. fig. stāvēt sakarā,
in’fām, I. adj. negodīgs; II. adv.
negodīgi, neģēlīgā veidā.
Infanterie’, f. », pl. -(e)n, infanterija, f.
(kaŗaspēka kājnieku daļa).
Infektion’, f. pl. -en, infekcija, f.;
pielipšana, f.
Inferiorität’, f. inferioritāte, f.;
zemāka nozīme, mazvērtīgums, m.
Infiltration’, f. pl. -en, infiltrācija, f.;
šķidrumu iesūkšanās, f.
In’finitīv, m. -(e)s, pl. -e, infinitīvs, m.;
nenoteicamā izteiksme,
infizie’ren, v. a. inficēt, pielipināt.
Inflation’, f. inflācija, f.; piepampums.
Influen’za, f. •>, influenca, f.
infol’ge, prp. (mit dem Genetiv) dēļ.
infolgedes’sen, adv. tādēļ.
Information’, f. pl. -en, informācija, f.
Ingenieur’, [-jeniör], m. -s, pl. -e,
inženieris, m.
inglei’chen, adv. tāpat, tādā pašā veidā.
(od. mērā).
In’grimm, m. (slepens) niknums, m.;
piktums, m.
in’grimmig, adj. nikns, pikts.
Ing’wer, m. -s, ingvers, m. (vircu augs).
In’hāber, m. -s, pl. turētājs, m.;
(Eigentümer) īpašnieks, m.; ~ der Macht,
varas valdītājs, m.; - eines Amtes,
amata izpildītājs, m.; - eines
Wechsels, vekseļa uzrādītājs, m.
Inhalation’, f. pl. -en, inhalācija, f.
(ieelpošana).
In’halt, m. -(e)s, 1. saturs, m.; 2.
(räumlicher I.) apjoms, m.
in’haltļļleer od. -lös, adj. tukšs, bez
satura. -reich, od. -schwör, adj.
bagātīgs, kupls; (wichtig) svarīgs.
In’haltsangābe, f. satura rādītājs, m.
Initiati’ve [-we], f. iniciātīva, f.;
ierosinājums, m.
Injektion’, f. pl. -en, injekcija, f.;
iešļircināšana, f.
injizie’ren, v. a. injicēt, iešļircināt.
Inkas’sö, n. -(s), pl. -kassi, iekasēšana
skaidrā naudā,
in’kluslve [-we], adv. ieskaitot.
inkog’nito, adv. inkognito, nepazīts, ar
svešu vārdu.
Inkraft’trēten, n. spēkā nākšana, f.
inkrustie’ren, v. a. inkrustēt (pārklāt ar
garozu).
Inkubatiöns’zeit, f. pl. -en, inkubācijas
laiks, m. (laiks no slimības pielipšanas:
līdz pirmo slimības zīmju parādībai),
inkurā’bel, adj, nedziedināms.
In’land, n. iekšzeme, f.; im -e, iekšzemē.
In’länder, m. -s, pl. iekšzemnieks, m.
-in, f. «., pl. -nen, iekšzemniece, f.
inländisch, adj. iekšzemes-,
inliegend, adj. ielikts, pielikts,
pievie–nots.
inmit’ten, prp. (mit d. Gen.) vidū, starp,
in’ne, adv. iekšā; mitten pašā vidū.
-behalten, v. n. (v. behalten) ieturēt,
aizturēt, -hāben, v. a. (v. haben) 1. ich,
habe diese Wohnung schon fünf Jahre
inne, man šis dzīvoklis pieder jau pie-~
cus gadus; 2. fig. zināt, pārzināt, -hal-.
ten, I. v. a. (v. halten) ievērot;. H. v.
n. apstāties, pārtraukt; mit der Arbeit
beigt strādāt.
In’nehalļjten, n. apstāšanās, f. -tung, f.
ievērošana, f.
in’nen, adv. iekšā; von «. heraus, no
iekšas ārā.
In’nen I |böschung, f. iekšējais slīpums:
-seite, f. iekšpuse, f. -weit, f. iekšējā
pasaule.
in’ner, adj. iekšējs; -e Krankheit,
iekšķīga slimība; die -en Teile, iekšējās
daļas; -ste Uberzeugung, pilnīga pār-,
liecība; die -sten Gedanken, sirds
domas; im -sten Herzen, sirds dziļumos.
In’nere, n. -n, iekšiene, f.; im -n, iekšā,
vidū; in meinem -n, manā iekšienē;
im -n Asiens, Āzijas vidū.
in’nerhalb, I. adv. iekšpus, iekšpusē;
II. prp. (mit dem Genetiv) » der Stadt,
pilsētā; - dreier Tage, triju dienu
laikā; ~ eines Jahres, gada laikā, -lieh,
I. adj. iekšējs, iekšķīgs; II. adv.
iekšķīgi; savā sirdī; sich ~ freuen,
priecāties savā sirdī..
in’newērden, v. a. (v. werden) pamanīt,
ieraudzīt; (einsehen) atzīt,
in’nig, I. adj. 1. (vertraut) tuvs;
(herzlich) sirsnīgs; -e Freundschaft, tuva
draudzība; 2. (tief empfunden) dziļi
sajusts; die -ste Freude, lielākais
prieks,- II. sirsnīgi, no sirds; «.
überzeugt, dziļi pārliecināts; sich freuen,
no visas sirds priecāties.
In’nigkeit, f. (Herzlichkeit) sirsnība, f.;
sirsnīgums, m.; (Zärtlichkeit) liegums,
m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
