Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - K - knietief ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
306
knietief — knüpfen
knietief, adj. dziļš līdz ceļiem,
kniff v. kneifen.
Kniff, m. -(e)s, pl. -e, 1. (Kneifen)
knieb-šana, f.; kniebiens, m.; 2. (Falte)
kroka, f.; ielocījums, m.; 3. fig.
(Kunstgriff) ķēriens, m.; paņēmiens,
m.; (List) viltus, m.; stiķis, m.
kniffen, v. a. ielocīt,
kniffig, adj. viltīgs.
kniff lieh, adj. grūts; (verzwickt)
sarežģīts.
knipsen, v. a. izsist caurumu.
Knirps, m. -(s)es, pl. -(s)e, knēvelis, m.
knir’schen, v. n. (vom Sande) čirkstēt;
(vom Schnee) gurkstēt; mit den
Zähnen griezt zobus.
Knir’schen, n. -s, čirkstēšana, f.; - mit
den Zähnen, zobu griešana, f.
knisfern, v. n. (von brennenden
Körpern) sprakšķēt, sprēgāt; (von
Stoffen) čaukstēt.
Knist’ern, n. -s, (von brennenden
Körpern) sprakšķēšana, f.; (vom Feuer)
švirkšķēšana, f.; (von Stoffen)
čaukstēšana, f.
knit’terig, adj. saburzīts,
kniftern, v. a. burzīt.
Knit’tern, n. -s, burzīšana, f.
Knix v. Knicks.
knö’beln, v. n. fam. mest kauliņus.
Knöb’lauch, m. -s, ķiploki, m. pl.
Knöb’lauchgeruch, m. ķiploku smaka, f.
Knöch’el, m. -s, pl. 1. (am Fuße)
potīte, f.; 2. (an den Fingern) skrumslis,
m.; 3. (Würfel) kauliņš, m. -chen, n.-s,
pl. «., kauliņš, m.
knöch’eln, v. n. mest kauliņus.
Knoch’en, m. -s, pl. kauls, m.
knoch’enārtig, adj.- kaulam līdzīgs.
Knoch’en||asche, f. kaulu pelni, m. pl.
-band, n. kaulu saišķis, m. -brand, m.
kaulēde, f. -bruch, m. kaula lūzums,
m. -brüchigkeit, f. kaulu trauslums, m.
knoch’endürr, adj. fam. pavisam
izdēdējis.
Knoch’enļ|entzūndung, f. kaulu
iekaisums, m. -erweichung, f. kaulu
atmīk-šums, m. -fäule, f. od. -fäulnis, f.
kaul-puve, f.
Knoch’en||fortsatz, m. kaula piedēklis, m.
-fräß, m. kaulēde, f. -füge, f. kaulu
salaidums, m. -fügung, f. kaulu
savienojums, m. -gelenk, n. kaulu
locītava, f. -gerüst, n. ģindenis, m. -hauer,
m. miesnieks, m.
knoch’enlös, adj. bezkaulu-; -(s)es Fleisch,
gaļa bez kauliem.
Knoch’en II mann, m. 1. kaulainis, m.; 2. fig.
(Tod) nāve, f. -mark, n. kaulu
smadzenes, f. pl. -schmerz, m. kaulu sā-
pes, f. pl. -Splitter, m. kaulu
skabarga, f.
knöch’ern, adj. kaula-, no kaula,
knoch’ig, adj. kaulains.
Knock’e, f. pl. -n, gurste, f.
Knö’del, m. -s, pl. ķilķens, m.
Knol’le, f. <*, pl. -n od. Knollen, m. -s,
pl. 1. (an der Wurzel) gums, m.;
2. (Beule) puns, m.
Knollengewächs, n. guma augs, m.
knol’lig, adj. gumains, bumbuļains.
Knopf, m. -(e)s, pl. Knöp’fe, 1. poga, f.;
auch pumpa, f.; 2. (bei einer
Stecknadel) galviņa, f.; 3. (am Sattel)
cekuls, m.
Knöpfchen, n. -s, pl. podziņa, f.
knö’pfen, v. a. pogāt.
Knopfloch, n. pogcaurums, m.
Knor’pel, m. -s, pl. (s)krimslis, m.;
(s)krimstala, f.
knor’pelig, adj. (s)krimstalains,
(s)krim-šlains.
Knor’ren, m. -s, pl. 1. zars (kokā);
2. (im Holz) červuļi, m. pl. od.
svēd-ras, f. pl.
knor’richt od. knorrig, adj. zarains.
Knösp’chen, n. -s, pl. », pumpuriņš, m.
Knos’pe, f. pl. -n, (Blütenknospe)
pumpurs, m.; (Blattansatz) acs, f.; (am
Flachs) kukurs, m.
knos’pen, v. n. mesties pumpuros; (sich
entfalten) plaukt.
Knos’pen, n. -s, plaukšana, f.
knos’penārtig, adj. pumpuram līdzīgs,
knos’pig, adj. pumpurains, pilns
pumpuru.
Knöt’chen, n. -s, pl. », mezgliņš, m.
Knö’te, m. -n, pl. -n, fam. knubiķis, m.;
rupjš, neizglītots cilvēks,
knö’teln, v. n. mest mezgliņus.
Knö’ten, m. -s, pl. 1. mezgls, m.; einen
- machen, mest od. siet mezglu; einen
• aufmachen, attaisīt mezglu; 2.
(Anschwellung) pampums, m.
Knö’tenblech, n. mezgla plātne, f.
knö’tenlös, adj. bezmezglu-.
Knö’ten||punkt, m. savienošanās punkts,
m.; (an Eisenbahnen) šķērsotne, f.
-stock, m. boze, f.; zaraina nūja, f.
Knö’terich, m. -s, kazu griķi, m. pl.;
sūrenes, f. pl.
knö’tig, adj. 1. mezglains; 2. fam.
(flegelhaft) rupjš.
Knuff, m. -(e)s, pl. Knüffe, dunka, f.;
grūdiens, m.
knuffen, v. a. dunkot. *
knüll, adj. fam. piedzēries, pilns,
knül’len, v. a. burzīt,
knüp’fen, I. v. a. 1. siet, sasiet; 2. fig.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
