Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - L - Laubengang ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Laubengang — lausen 327
Lau’bengang, m. segta aile.
Laub’||fall, m. lapkritis, m. -frosch, m.
parkšķis, m.; zaļā varde, -gang, m.
lapu gatve, f. -hüttenfest, n. lieveņu
od. būdiņu svētki, m. pl.
lau’||bicht, adj. lapveidīgs, lapām līdzīgs,
-big, adj. lapains.
laub’lös, adj. bezlapu-.
Laub’[isäge, f. smalkzāģis, m.; rakstu
zāģis, m. -wald, m. lapu mežs, m.
Lauch, m. -(e)s, loki, m. pl.
Lau’er, f. glūnēšana, f.; auf der « sein
od. stehen, glūnēt.
Lau’erer v. Laurer.
lau’ern, v. n. glūnēt; auf eine
Gelegenheit «, nogaidīt izdevīgu gadījumu.
Lauf, m. -(e)s, pl. Läu’fe, 1. (das Laufen)
skriešana, f.; (vollendete Handlung)
skrējiens, m.; skreja, f.; im -e,
skre-jot; einen Hasen im -e fangen, noķert
skrejošu zaķi; im vollen -e, pilnā
gaitā; 2. (Strömung) (ūdens) tecēšana, f.;
(asiņu) riņķošana, f.; 3. (von
Gestirnen) ceļš, m.; 4. (Verlauf, Gang) gaita,
f.; gājiens, m.; im -e des Jahres, gada
laikā; im -e des Gesprächs,
sarunājoties; im -e der Zeit, ar laiku; seinen
Tränen freien « lassen, dot vaļu
asarām; 5. (Röhre) stobrs, m.; 6. (Fuß)
kāja, f.; 7. (Brunst) nārsti, m. pl.
Lauf||bahn, f. 1. (Rennbahn) skrejamais
ceļš, m.; (Kampfplatz) cīņas vieta, f.;
2. fig. (Lebensbahn) dzīves gājums, m.;
seine irdische • beschließen, nobeigt
sava mūža gaitu, -brief, m. cirkulārs,
m.; apkārtraksts, m. -bursche, m.
izsūtāmais zēns, m.
lau’fen, I. v. a. u. n. (lau’fe, läufst, läuft;
lief; gelau’fen), 1. skriet, auch tecēt,
freq. skraidīt; (von Rädern) griezties;
um die Wette skrieties; - lassen,
skraidināt; fig. Gefahr doties
briesmās; er lief Gefahr zu ertrinken, viņš
tikko nenoslīka; a) ļaut (kādam)
izmukt; laß ihn «, lai viņš iet; b) fig.
nelikties (par kādu) vairs ne zinis; der
Weg läuft um die Stadt, ceļš iet ap
pilsētu; es läuft das Gerücht, dzird
runājam, izplatās valodas; 2. (von
Fässern) tecēt; die Tonne läuft, muca tek;
das Wasser läuft mir in die Schuhe,
ūdens man sūcas kurpēs; II. v. refl.
sich müde noskrieties.
Lau’fen, n. -s, skriešana, f.; ich bin des
-s müde, es esmu nokusis skrejot; im
skriešus.
lau’fend, adj. tekošs; fig. die -en
Geschäfte, pašreizējās darīšanas; fig. die
-en Ausgaben, tekoši izdevumi; fig.
im -en Jahre, šinī gadā.
Läu’fer, m. -s, pl. 1. (Mensch)
skrējējs, m.; skraidulis, m.; 2. (in der
Musik) pasāža, f.; 3. (Schachfigur)
laidis, m.; 4. (schmaler Teppich) celiņš,
m.; 5. (Mühlstein) dzirnu akmens, m.
Lauferei’, f. «., pl. -en, skraidīšana, f.
Lauf||feuer, n. fig. sich wie ein »
verbreiten, izplatīties zibeņātrumā.
-grā-ben, m. tranšeja, f.
läu’fig u. läu’fisch, adj. • sein, auros iet,
aptecēties.
Lauf ||jagen, n. medības ar rīdāmiem
suņiem. -junge, m. izsūtāmais zēns, m.
-paß, m. atlaišanas zīme, f.; fam.
(jemm.) den » geben, atlaist od.
atstādināt (kādu), -schritt, m. teciņi, m. pl.;
im «-, teciņos.
läufst, läuft v. laufen.
Laufzeit, f. nārstu laiks, m.; aptecēšanās
laiks, m.
Lau’ge, f. », pl. -n, sārms, m.
lau’gen, v. a. sārmot.
Lau’gen, n. -s, sārmošana, f.
Lau’heit, f. od. Lau’igkeit, f. remde-
nība, f.; remdenums, m.
lau’lich, adj. remdens.
Lau’ne, f. pl. -n, untums, m.; oma, f.;
(bei) guter, schlechter « sein, būt
jautrā, īgnā omā; ich bin heute nicht in
der spazieren zu gehen, man šodien
prāts nenesas uz pastaigāšanos; -n
haben, untumoties, būt untumainam,
lau’nenhaft, adj. untumains; ein -er
Mensch, untumnieks, m.
Launenhaftigkeit, f. untumainība, f.
lau’nig, adj. mundrs; (drollig) jocīgs,
lau’nisch, adj. untumains.
Lau’rer, m.-s, pl. glūnētājs, m.; (Spion)
spiegs, m.
Laus, f. pl. Läu’se, uts, f.; (in der
Kinderspr.) buža, f.; fam. es ist ihm
eine - über die Leber gelaufen, viņš
saīdzis.
lau’schen, v. n. ausīties, vērīgi
klausīties.
Lau’scher, m. -s, pl. ausītājs, m.;
klausītājs, m.
lau’schig, adj. mierīgs un patīkams; ein
-es Plätzchen, jauks stūrītis.
Lausch’platz, m. glūnētava, f.
Lau’sejunge, m. fam. utainis, m.
Läu’sekamm, m. smalka suka, f.;
ķemme, f.
Lau’sekerl, m. fam. utu bunga, m.
Läu’se ||krankheit, f. fam. utu slimība, f.;
utainība, f. -kraut, n. utenes, f. pl.
Lau’semarkt, m. utu tirgus, m.; krāmu
tirgus, m.
lau’sen, I. v. a. ieskāt, utīt; II. v. refl.
sich ieskaties, utīties.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
