Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - P - Pastorale ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
390
Pastorale — Pelzdecke
Pastorale, n. -s, pl. -s, gana dziesma,
f. (mūzikas gabals ar idillisku
raksturu).
Pasto’rin, f. «., pl. -nen, mācītājā
kundze, f. . .
Pā’te, m. -n. pl. -n, 1. (Taufzeuge)
kūma, com.; kūms, m.; bei einem Kinde
~ stehen, būt kūmās; 2. (Taufvater)
krusttēvs, m.; 3. (Taufmutter)
krustmāte, f.; 4. (Taufsohn) krustdēls, m.
Patent’, n. -(e)s, pl. -e, patents, m.
patent’, adj. glauns.
patentie’ren, v. a. patentēt, dot patentu;
patentiert, patentēts.
Pāternost’er, n. -(s), pl. pātemostrs, m.;
tēvreize, f.
pathē’tisch, adj. patētisks, svinīgs.
Pathologie’, f. «., patoloģija, f. (mācība
par slimībām).
Pa’tina, f. (Edelrost) sūba, f.
Patriarch’, m. -en, pl. -en, patriarchs, m.
Patrimonium, n. -s, pl. -nien, patrimonijs,
m. (ciltsmanta, tēvu tēvu manta).
Patriot’, m. -en, pl. -en, patriots, m.
patriotisch, adj. patriotisks.
Patriotis’mus, m. patriotisms, m.
Patri’zier, m. -s, pl. *, patricietis, m.
Patrö’ne, f. pl. n, patrona, f.; čaulīte, f.
Patrouil’le [-trulje], f. pl. -n, patruļa, f.
Pat’sche, f. pl. -n, fam. 1. (Hand) roka;
f.; 2. (Schmutz) dubļi, m. pl.
Patsch’hāndchen, n. fam. rociņa, f.
patsch’enaß, adj. fam. samircis līdz
kauliem.
patz’ig, adj. uzpūtīgs.
Patz’igkeit, f. pl. -en, uzpūtība, f.
Pau’del, m. -s, pl. (Prov.) kārba, f.;
ķocis, m.
Pati’ke, f. pl. -n, bungas, f. pl.; die
schlagen, bungot,
pau’ken, I. v. n. 1. (die Pauke schlagen)
bungot; fam. auf dem Klavier
dauzīt klavieres; 2. (fechten) paukot; II.
v. refl. sich (mit jemm.) sisties (ar
kādu).
Pau’ker, m. -s, pl. bundzinieks, m.
Paukerei’, f. pl. -en, divkauja, f.
(studentu starpā),
pausbäckig, adj. apaļiem vaigiem.
Pauschalsumme, f. *, pl. -n, caurmēra
summa, f.
Pau’se, f. pl. -n, pauze, f.;
starpbrīdis, m.
pau’sen, v. a. pārvest, pauzēt (rakstu),
pausie’ren, v. n. (anhalten) apstāties,
atpūsties.
Paus’papier, n. pārvednis, m.;
pārvedamais papīrs, m.
Pa’villon (-wiljon], m. -s, pl. -s,
paviljons, m.
Pech, n. -s, 1. piķis, m.; mit -
beschmieren, appiķot, nopiķot; 2. fam.
(Unglück) nelaime, f., auch piķis, m.; er
hat viņam nav laimes,
pech’ārtig, adj. piķim līdzīgs.
Pech’||draht, m. piķa stieple, f. -ērde, f
zemes piķis, m. -fackel, f. piķa lāpa, f
-fāden, m. piķa diegs, m.
pech’finster, adj. gluži tumšs, pavisam
tumšs.
Pech’hütte, f. piķa ceplis, m.
pech’icht u. pech’ig, adj. piķa-, piķains.
Pech’ļļkessel, m. piķa katls, m. -kohle, f.
piķa ogle, f.
pech’schwarz, adj. melns kā piķis, piķa
melnumā.
Pedāl’, n. -(e)s, pl. -e, pedālis, m.
Pedant’, m. -en, pl. -en, pedants, m.; sī-
kumnieks, m.
Pedanterie’, f. pl. -(e)n, pedantisms, m.;
sīkumainība, f.
Pedeli’, m. -s od. -en, pl. -e, pedelis, m.
(atklātu iestāžu, sev. augstskolu
sulainis).
Pē’gel, m. -s, pl. mērlata, f.; mēršķets,
m.; ūdens augstuma rādītājs, m.
pē’geln, v. n. izmērīt (ūdens augstumu
dīķī vai upē),
pei’len, v. a. izmērīt (ūdens dziļumu).
Pein, f. mocība, f.
pei’nigen, v. a. mocīt, spīdzināt.
Pei’niger, m. -s, pl. mocītājs, m.;
spīdzinātājs, m.
pein’lich, I. adj. (schmerzlich) sāpīgs; -e
Frage, tincināšana, f.; II adv. sāpīgi
ar mokām; (von einer Sache) berührt
werden, tikt nepatīkami aizkartam.
Peinlichkeit, f. grūts stāvoklis,
pein’voll, adj. moku pilns.
Peit’sche, f. -n. pātaga, f.; dem.
pāta-dziņa, f.; den Pferden die -e geben,
sist od. uzšaut zirgiem ar pātagu,
peit’schen, v. a. u. n. sist od. uzšaut ar
pātagu, pātagot.
Peit’scher, m. -s, pl. pātagotājs, m.
pekuniär’, adj. naudas-; in -en Fragen
ist seine Stimme entscheidend, naudas
jautājumos viņam ir noteicēja balss.
Peleri’ne, f. «., pl. -n, pelerīne, f.
Pel’le, f. pl. -n, fam. miza, f.
pei’len, v. a. fam. mizot.
Pell’kartoffeln, f. pl. nemizoti kartupeļi.
Pelz, m. -es, pl. -e, 1. (Fell) āda, f.; fam.
(jemm.) den - ausklopfen od. waschen,
sadot (kādam) krietni pa muguru; 2.
(Pelzwerk) kažokāda, f.; mit besetzen,
apšūt ar kažokādu; 3. (Kleidungsstück)
kažoks, m.
Pelz’decke, f. ādas sega, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
