Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - sentimental ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
476
sentimental — Sicherheit
sentimēntāl, adj. sentimentāls, jūtelīgs,
salkans.
Sentimentalität’, f. jūtelība, f.;
salkanība, f.; sentimentālitāte, f.
separāt’, adj. atšķirts, atsevišķs.
Separäf ||eingang, m. atsevišķa ieeja,
-friede, m. atsevišķs miers.
Separation’, f. pl. -en, atšķiršanās, f.
separie’ren, v. refl. sich atšķirties.
Sē’pia, f. pl. -pien, (Fisch) tintes zivs, f.
Septem’ber, m. -s, septembris, m.j im
(Monat) septembŗa mēnesī.
Sequenz’, f. pl. -en, sekvence, f. (seka,
rinda).
Sergeant’ [-jant], m. -en, pl. -en,
seržants, m.
Sē’rie, f. pl. -n, sērija, f. (rinda, seka).
Servi’ce [-wiß], n. -s, pl. servize, f.;
galda trauki, m. pl.
servie’ren
wi-J, I. v. a. klāt galdu, likt
ēdienu galdā; II. v. n. apkalpot pie
galda.
Serviet’te [-wiä-J, f. », pl. -n, servjete,
f.; salvete, f.
Ses’sel, m. -s, pl. •», sēdeklis, m.; krēsls.
seß’haft, adj. 1. (sitzend) sēdošs; 2.
(wohnhaft) apmeties uz dzīvi; [-iemi-tīgs; er ist in Riga viņš dzīvo Rīgā;
sich - niederlassen, apmesties.
Seßhaftigkeit, f. iemītniecība, f.
Session’, f. «■, pl. -en, sesija, f. (sēžu
laiks).
setzen, I. v. a. 1. likt, (stellen) nostatīt;
(zum Sitzen bringen) sēdināt,
nosēdināt; (mit an:) an seinen Platz likt
savā vietā; alles daran », ķerties ar
visiem spēkiem klāt; (mit über:)
(jemn.) über den Rhein pārcelt
(kādu) pār Reinupi; fig. (jemn. über etw.)
likt (kādu kam) priekšgalā; (mit
unter:) unter Wasser *, appludināt;
seinen Namen unter ein Schriftstück
parakstīt savu vārdu rakstam; 2.
(aufstellen, anbringen) ein Denkmal
celt pieminekli; einen Ofen mūrēt
krāsni; 3. fig. (in einen Zustand
versetzen) in Freiheit palaist vaļā; in
Erstaunen pārsteigt; 4. fig.
(bestimmen, festsetzen) einen Termin od. eine
Frist nolikt od. noteikt termiņu;
Grenzen od. ein Ziel ierobežot; II.
v. n. 1. lēkt; über einen Graben
pārlēkt pār grāvi; über einen Fluß
pārcelties pār upi; III. v. imp. es wird
Schläge būs pēriens; IV. v. refl. sich
1. nosēsties, apsēsties; (von Vögeln)
nolaisties; sich zu Tische sēsties pie
galda; sich aufs Pferd kāpt zirgam
mugurā.
Setz’en, n. -s, 1. likšana, f.; celšana, f.r
2. (in der Druckerei) salikšana, f.
Setz’er, m. -s, pl. 1. licējs, m.; 2. (in
der Druckerei) burtlicis, m. -fehler, m.
tipogrāfiskā kļūda, -in, f. pl. -nen,
burtlice, f. -lohn, m. burtliča alga, f.
Setz’||korb, m. murds, m. -maschine, f.
burtu saliekamā mašīna, -netz, n.
venteris, m. -teich, m. zivju dīķis, m.?
zivju audzējamais dīķis.
Seu’che, f. pl. -n, sērga, f.
Seu’chenhērd, m. sērgas pereklis, m.
seufzen, v. n. (über etw.) nopūsties
(par ko).
Seuf||zen, n. -s, nopūšanās, f. -zer, m.
-s, pl. nopūta, f.; (meist pl.)
nopūtas; » ausstoßen, nopūsties; fig. den
letzten - ausstoßen, izlaist garu.
sexuell’, adj. seksuāls, dzimuma-,
sezie’ren, v. a. uzšķērst (anatomiski
sadalīt, sev. līķus).
Sezier’messer, n. uzšķēržamais nazis.
Shawl [schäl], m. -(e)s, pl. -s, šalle, f.
Sibyl’le, f. pl. -n, sibile, f. (praviete).
sich, prn. Gen. sevis; Dat. sev; Akk.
sevi; Instr. sevim; Lok. sevī; - waschen,
mazgāties; nur für •» leben, dzīvot
tikai sev par labu; Sie haben «
getäuscht, Jūs esat maldījušies; an (und
für) par sevi; die Sache an lieta
par sevi.
Sich’el, f. pl. -n, sirpis, m.; fig. » des
Mondes, mēness sirpis, m.; mēness
rags, m.
sich’el||ärtig u. -förmig, adj. stipri
līdzīgs.
sich’eln, v. a. pļaut (ar sirpi).
sich’er, I. adj. 1. drošs; die Wege sind
ceļi droši; (jemn.) an einen -en Ort
bringen, aizvest (kādu) drošā vietā;
2. (gewiß) drošs, skaidri zināms;
(unzweifelhaft) nešaubāms; eine -e
Nachricht, droša vēsts; ich betrachte das
als es to uzskatu par drošu; -e
Beweise, droši od. nešaubāmi
pierādījumi; 3. (zuverlässig) uzticams, drošs;
-er Freund, uzticams draugs; ein -es
Mittel, drošs līdzeklis; II. adv. droši;
ich kann mich - auf ihn verlassen, uz
viņu es varu droši paļauties; «.
rechnen (auf etw.), droši sagaidīt (ko); er
wird - kommen, viņš droši vien
atnāks.
Sicherheit, f. pl. -en, 1. drošība, f.; in
- bringen, aizgādāt drošībā; zur
größeren lielākas drošības dēļ; 2.
(Zuversicht) paļāvība, f.; (etw.) mit
-behaupten, droši (ko) apgalvot; 3.
(Zuverlässigkeit) uzticamība, f.; drošība,
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
