Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - spendieren ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
466
spendieren — spielen
spendie’ren, v. a. fam. dot, dāvināt.
Spen’dung, f. došana, f.; dāvinājums,
m.
Sper’ber, m. -s, pl. zvirbuļu vanags,
m.; vēja vanags, m.
Sper’ling, m. -(e)s, pl. -e, zvirbulis, m.;
dem. zvirbulltis, m.
Sperlingseule, f. apodziņš, m.
sperrang’elweit, adj. auf, pavisam
vaļā; plaši vaļā.
Sperr’baum, m. bar jēra, f.; aizkārtne, f.
SpeT’re, f. 1. (Schließung) slēgšana, f.;
(einer Straße) aizkrustošana, f.;
(Blok-kade) blokāde, f.; 2. (Verbot)
aizliegums, m.; 3. (Schlagbaum) barjēra, f.
sper’ren, I. v. a. 1. (weit öffnen) plaši
atvērt; 2. (gesperrt drucken) izretināt,
izretot; 3. (absperren) noslēgt;
(versperren) aizkrustot; einen Hafen
bloķēt ostu; 4. (untersagen) aizliegt;
(hemmen) apturēt, aizkrustot; 5.
(einschließen) ieslēgt; ins Gefängnis
mest cietumā; II. v. refl. sich 1.
ķepuroties, spārdīties; 2. fig. (sich
sträuben) turēties pretī.
Sperr’ļļfēder, f. surdīne, f. -feuer, n.
sprostugunis, f. -geld, n.
aizkrustojuma nauda, f. -gesetz, n. aizlieguma
likums, m. -hāken, m. apturamais āķis.
-holz, n. (Knebel) sprūslis, m.
sper’rig, adj. kavēklīgs.
Sperr’ļ kette, f. aizkrustojamā ķēde.
-klappe, f. aizveramais vārstulis, m.
Sper’rung, f. pl. -en, 1. (Schließung)
noslēgums, m.; (Blockade) blokāde, f.;
~ einer Straße, ielas aizkrustojums, m.;
2. (Verbot) aizliegums, m.; 3.
(Vorrichtung zum Sperren) barjēra, f.
Sperr’vorrichtung, f. apturamā ietaise, f.
sperr’weit, adj. » auf, plaši vaļā,
pavisam vaļā.
Spē’sen, pl. izdevumi, m. pl.
spē’senfrei, adj. bezmaksas-.
Spē’senrechnung, f. izdevumu lēse, f.
Spezerei’, f. pl. -en, 1. (Gewürz) zāļu
prece, f.; virce, f.; 2. -en, zāles, f. pl.
-händler, m. zāļu pārdevējs, m.
Speziāl’, m. -s, pl. -e, speciāls, m. -arzt,
m. speciālists, m. -bericht, m. sevišķs
ziņojums, -freund, m. tuvs draugs.
Speziā’lien, pl. sevišķības, f. pl.
Speziālist’, m. -en, pl. -en, speciālists, m.
Spezialität’, f. pl. -en, speciālitāte, f.
speziell’, adj. sevišķs.
Spē’zies, f. pl. specija, f. (1. suga;
2. pamata darbība aritmētikā),
spezi’fisch, adj. specifisks (savādīgs,
se-višķīgs); -es Gewicht, specifiskais
svars, īpatsvars.
Sphä’|jre, f. », pl. -n, sfēra, f.; sfaira, f.
-renmusik, f. sfēru mūzika, f.
Sphinx, f. sfinga, f.
spick’en, v. a. 1. speķot (gaļu); 2. fig.
(reichlich bedenken) bagātīgi apgādāt;
(bestechen) piekukuļot; 3. fig. den
Beutel piebāzt maku; 4. fam. (jemn.)
«, iespert (kādam); 5. (von Schülern)
nočiept; norakstīt.
Spick’er, m. 1. (des Wildes) speķotājs,
m.; 2. (bei Schülern) atslēga, f.
Spick’||gans, f. žāvēta zoss. -nādel, f. spe-
ķojamā adata,
spie v. speien.
Spiegel, m. -s, pl. 1. spogulis, m.; dem.
spogulītis, m.; sich im - besehen,
apskatīties spogulī; 2. (weißer Fleck)
laukums, m.; 3. (beim Wasser)
līmenis, m.
spie’gelārtig, adj. spogulim līdzīgs.
Spie’gelbild, n. 1. atspoguļojums, m.; 2.
fig. (Täuschung) māņi, m. pl.
spie’gelblank, adj. spožs, kā spogulis,
spoguļains.
Spie’gelchen, n. -s, ■», spogulītis, m.
Spie’gelļidecke, f. spoguļa sega, f. -eier,
n. pl. ceptas olas. -fabrik, f. spoguļu
fabrika, f.
Spie’gelfenster, n. spoguļa logs, m.
Spie’gelglas, n. spoguļu stikls, m. -fabrik,
f. spoguļu stiklinīca, f.
spie’gelglatt, adj. gluds kā spogulis,
spoguļa gludenumā.
spie’ge||licht od. -lig, adj. spoguļains;
gaišs; spīdīgs,
spie’geln, I. v. a. atspoguļot; II. v. n.
spīdēt, atspīdēt; III. v. refl. sich i.
skatīties spogulī; spoguļoties; 2. (sich
abspiegeln) atspoguļoties.
Spie’gelung, f. pl. -en, atspoguļojums,
m.
Spiel, n. -(e)s, pl. -e, spēle, f.; (Spielen)
spēlēšana, f.; rotaļa, f.; (von jungen
Tieren, auch von Kindern)
meņģēša-nās, f.; (Spielerei, Zeitvertreib) ein
harmloses nevainīga spēle,
nevainīgs laika kavēklis; sein - (mit etw.)
treiben, spēlēties od. rotāties (ar ko).
Spiel’ jļārt, f. 1. spēlēšanās veids; 2.
(Abart) pasuga, f. -ball, m. 1.
spēļu-bumba, f.; 2. fig. rotaļa, f. -bank, f.
banka, f.; spēles banka, f.
spie’len, I. v. a. 1. spēlēt; (von
Gesellschaftsspielen) Schach spēlēt šachu;
Karten », spēlēt kārtis, trumpot;
Würfel mest kauliņus; 2. (irgendwohin
befördern) eine Kugel ins Loch
iespēlēt bumbu caurumā;, fig. (jemm.
etw.) in die Hände izveicīgi piegā-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
