Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - T - Trupp ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
534
Trupp — tun
Trupp, m. -s, pl. -s, pulks, m.; bars, m.
Trup’pe,- f. pl. -n, 1. (von
Schauspielern) trupa, f.; 2. pl. -n, karapulki,
m. pl.
trup’pen, v. refl. sich «., pulcēties.
Trup’pen aushēbung, f. rekrūšu jemšana,
f. -bewēgung, f. karaspēka kustība, f.
-gattung, f. kaŗaspēka daļa, f. -körper,
m. od. -teil, m. korpuss, m.
trupp’weise, adv. pulkiem, bariem.
Trüt’||hahn, m. tītars, m. -henne, f. tītaru
mātīte, f.
Trut’schel, f. •», fam. eine dicke jautra
resnule.
Trutz, m. -es, zu Schutz und «■! aizstāvēt
un uzbrukt!
Trutz- und Schutzbündnis, n.
aizstāvēšanās un uzbrukšanas sabiedrība, f.
Trutz- und Schutzwaffen, f. pl. ieroči, ko
uzbrukt un ko aizstāvēties.
Tuber’kel, f. «., pl. -n, tuberkula, f.
tuberkulös’, adj. tuberkulözs.
Tuberkulö’se, f. tuberkuloze, f.
Tuberö’se, f. pl. -n, tuberoze, f. (augs).
Tūch, n. -(e)s, pl. Tü’cher, 1. vadmala, f.;
vilnas drāna, auch tūks, m.; mit -
beschlagen, apsist ar vadmalu; 2. (zum
Abwischen) lupata, f.; 3. (Taschentuch)
mutauts, m.; 4. (Umlegetuch bes.
Halstuch) lakats, m.
tuch’ārtig, adj. vadmalai līdzīgs, auch
tūkveidīgs.
Tūch’ļļfabrik, f. vilnas fabrika, f.
-fabri-kant, m. vadmalas fabrikants, m.;
vad-malnieks, m.
Tūchmacherei’, f. •», pl. -en,
vadmalnie-cība, f.
tüch’tig, I. adj. 1. krietns, teicams; (fähig)
spējīgs, derīgs; (zu etw.) » sein, būt
derīgam (kam); in der Mathematik
-sein, būt labam matēmatiķim; 2. fig.
(gediegen) krietns, pamatīgs; 3. fam.
(gehörig) krietns, brangs; ein -er
Regen, stiprs lietus; eine -e Tracht
Prügel, krietns pēriens; II. adv. krietni,
kā vajadzīgs; (sehr) ļoti; »
ausschel-ten, krietni izbārt; * essen, dūšīgi ēst.
Tüch’tigkeit, f. 1. krietnums, m.;
(Geschicklichkeit) izveicība, f.;
(Vortrefflichkeit) teicamība, f.; (Fähigkeit)
spēja, f.; 2. fig. (Gediegenheit) krietnums,
m.; (Tapferkeit) dūšība, f.
Tüch’||wären, f. pl, vadmalas preces, f. pl.
-wēber, m. vadmalas audējs, m.
Tūchwēberei’, f. vadmalas austuve, f.
Tück’e, f. pl. -n, (Boshaftigkeit)
ļaunprātība, f.; slepens niknums;
(Falschheit) viltība, f.; (von Pferden) niķība,
f. -bold, m. -(e)s, pl. -e, ļaunprātis, m.
tück’isch, I. adj. (boshaft) ļaunprātīgs;
(falsch) viltīgs; (von Pferden) niķīgs;
er ist auf mich, viņam uz mani ļauns
prāts; fam. - sein, bozties; II. adv.
ļaunā prātā, ar viltu.
Tuff, m. -s, pl. -e, tufs, m. (akmens).
Tuffstein, m. tufs, m., iezis, m.,
šūnakmens, m. -brach, m. tufa lauztuve, f.
Tüftelei’, f. pl. -en, gudrošana, f.
tüfteln, v. n. gudrot.
Tū’gend, f. pl. -en, tikums, m.;
(Tugendhaftigkeit) tikumība, f.; tiklība, f,
tū’gendhaft, I. adj. tikumīgs, tikls; II. adv.
tikli.
Tū’gend [|haftigkeit, f. tikumība, f.;
tiklība, f.; tiklums, m. -held, m.
tikumības varonis, m. -lehre, f. morāle, f.;
tikumu mācība, f. -lehrer, m. morālists,
m.
tū’gendļļreich, adj. ļoti tikumīgs, -sam,
adj. tikumīgs, tikls.
Tū’gendspiegel, m. tikumības paraugs, m.
Tüll, m. -s, pl. -e, tills, m. (smalks
audums).
Tül’le, f. pl. -n, caurule, f.
Tul’pe, f. pl. -n, 1. (Pflanze) tulpe, f.;
f. fam. (Bierglas) tulpe, f.
Tul’penārt, f. tulpju suga, f.
tul’penārtig, adj. tulpei līdzīgs.
Tumm’ m. -es, tume, f.
tum’meln, I. v. a. ein Pferd jādīt
zirgu; v. refl. sich <., 1. labi izkustēties;
2. fig. (sich beeilen) pasteigties.
Tum’mel platz, m. (Kampfplatz) cīņas
vieta, f.; (Sammelplatz) sapulces
vieta, f.; (Spielplatz) rotaļu vieta, f.
Tüm’pel, m. -s, pl. dūksts, f.; (Pfütze)
peļķe, f.
Tumult’, m. -(e)s, pl. -e, 1. dumpis, m.;
2. (Lärm) troksnis, m.
tun, V. a. u. n. (tue, tūst, tut; tāt;
getan’) 1. darīt; (= machen, schaffen)
ich habe viel zu man daudz darba;
er hat nichts zu viņam nav nekā
ko darīt; was ist zu-? ko darīt? kas
tagad darāms? (mit einem Objekt:)
Abitte nolūgties; sein Bestes
darīt, cik iespējams; Böses darīt
ļaunu; Buße «, nožēlot grēkus,
atgriezties no grēkiem; einen Schrei
iekliegties; Schritte rīkoties; ein
übriges darīt vairāk nekā
vajadzīgs; ich habe Ihnen unrecht getan,
es Jums esmu pāri darījis; Verzicht
atsacīties; (jemm.) seinen Willen
darīt (kādam) pa prātam; Wunder
darīt brīnumus; Sünde grēkot,
grēku darīt; 2. (legen, bringen) auf die
Seite nolikt savrup, noglabāt; Salz
an die Speisen pielikt sāli ēdie-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
