Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - Verbrennung ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Verbrennung — verderben
579
Verbren’nung, f. v. Verbrennen, n.
Verbrennungsprozeß, m. sadegšanas
process, m.
verbrieten, v. a. norakstīt, ar rakstu
apstiprināt.
Verbrie’fung, f. apstiprinājums ar
rakstu.
verbrin’gen, v. a. (v. bringen) (part. p.
verbracht’) 1. (zubringen) pavadīt; 2.
(vergeuden) izšķērdēt; (verleben)
nodzīvot.
verbrü’dem, v. refl. sich sabrāļoties,
sadraudzēties.
Verbrüderung, f. «., pl. -en, 1.
sabrāļo-šanās, f.; 2. (Brüderschaft) brālība, f.
Verbrü’derungsfest, n. sabrāļošanās
svētki, m. pl.; draudzības svētki, m. pl.
verbrii’hen, v. a. noplucināt.
Ver’bum [war-], n. -(s), pl. -ba od. -ben,
verbs, m.; darbības vārds, m.
verbum’meln, I. v. a. noklenderēt; II. v. n.
aiz slinkuma panīkt; fam. ein
verbummelter Kerl, panīcis tēviņš,
verbunden v. verbinden,
verbünden, I. v. a. sabiedrot; II. v. refl.
sich sabiedroties; ein Verbündeter,
sabiedrotais, m.
verbür’gen, v. a. u. v. refl. (sich) für etw.
apgalvot ko; eine verbürgte
Nachricht, droša vēsts.
Verbür’gung, f. pl. -en, apgalvošana,
f.; apgalvojums, m.
verbü’ßen, v. a. izciest; seine
Gefängnisstrafe nosēdēt savu laiku cietumā.
Verdacht’, m. -(e)s, aizdomas, f. pl.;
-schöpfen, manīt; er schöpfte viņam
modās aizdomas; (jemn.) im - haben,
neuzticēties (kādam), turēt (kādu)
aizdomās; er steht im » des Diebstahls,
par viņu domā, ka viņš zadzis; in »
kommen, modināt šaubas,
verdächtig, adj. aizdomīgs; • aussehen,
izskatīties šaubīgam; - machen, radīt
šaubas od. aizdomas,
verdächtigen, v. a. sacelt aizdomas.
Verdächtigung, f. pl. -en, aizdomu
celšana, f.
Verdach’ung, f. pajume, f.
verdam’men, v. a. nosodīt; (verwerfen)
atmest; (bibl.) pazudināt.
verdam’menswērt od. verdamm’lich, adj.
nosodāms, pazudināms.
Verdamm’nis, f. sodība, f.; (bibl.)
pazušana, f.
verdammt’, adj. 1. (verurteilt) nosodīts,
pazudināts; 2. (verwünscht) nolādēts;
(flugwürdig) nolādams; •! pie velna!
pie joda! ein -er Kerl, velna zellis.
Verdam’mung, f. pl. -en, pazudināšana,
f.; pazudinājums, m.
Verdam’mungsurteil, n. pazudināšanas
spriedums, m.
verdam’mungswürdig, adj. nosodāms,
pazudināms.
verdam’pfen, I. v. a. 1. likt izgarot od.
iztvaikot; 2. fam. viel Tabak .»,
izkūpināt daudz tabakas; II. v. n. izgarot,
iztvaikot, izgaist.
Verdampfung, f. pl. -en, izgarošana f.;
izgarojums, m.
verdank’en, v. a. būt pateicību parādā;
(jemm. etw.) • od. zu haben, varēt
(kādam par ko) pateikties; der Sieg
war der Tapferkeit der Infanterie zu
uzvara panākta caur kājnieku dūšību;
ich verdanke es Ihrem Vater, daß ich
diese Reise machen kann, par šo
ceļojumu es varu pateikties Jūsu tēvam,
verdarb’ v. verderben,
verdau’en, v. a. 1. sagremot; 2. fig.
(ertragen) panest,
verdaulich, adj. sagremojams.
Verdaulichkeit, f. sagremojamība, f.
Verdau’ung, f. sagremošana, f.
Verdau’ungs||beschwērden, f. pl.
sagremošanas grūtības, f. pl. -mittel, n.
sagremošanas līdzeklis, m. -schwäche, f.
sagremošanas vājums, m.
Verdeck’, n. -(e)s, pl. -e, 1. (auf
Schiffen) kuģa virsa, f.; 2. (auf Wagen)
kulba, f.
verdeck’en, v. a. 1. (zudecken) aizklat,
apsegt; 2. (verbergen) noslēpt,
verdenk’en, v. a. (v. denken) (part. p.
verdacht’) (jemm. etw.) jemt
(kādam ko) par ļaunu; ich kann es ihm
nicht nevaru viņu par to nosodīt.
Verderb’, m. -s, samaitāšana, f.; posts,
m.
Verder’ben, n. -s, 1. samaitāšana, f.; 2,
(Untergang) posts, m.; (jemn.) ins
-stürzen, izpostīt (kādu), iegrūst (kādu)
postā; das ist sein tas ir viņa posts,
verder’ben, I. v. a. (verder’be, verdirbst’,
verdirbt’; verdarb’; verdor’ben) 1.
(beschädigen) maitāt, sabojāt;
(verschlechtern) sagandēt; sich die Augen
samaitāt sev acis; sich den Magen
sabojāt savu vēderu; er hat einen
verdorbenen Magen, viņam vēders nav
kārtībā; seine Gesundheit sapostīt
savu veselību; einen jungen Menschen
samaitāt jaunekli; die Preise
nodzīt cenas lejā; prv. böse Beispiele
-gute Sitten, ļauna priekšzīme samaitā
labus tikumus; prv. viele Köche den
Brei, daudz pavāru sagandē putru; 2.
fig. es (mit jemm.) sakaitināt (kādu);
er hat es mit mir verdorben, ar viņu
es vairs negribu būt nekādās darīša-
?7*
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
