Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - Verschonung ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Verschonung — versehen
599
Verschö’nung, f. saudzējums, m.
verschos’sen, adj. 1. v. verschießen; 2.
fig. (in jemn.) . sein, būt iemīlējušam
(kādu).
verschrän’ken, v. a. 1. salikt krustis,
sakrustot; mit verschränkten Armen, ar
krustis saliktām rokām; 2. (ineinander
flechten) sapīt,
verschreiben, I. v. a. (v. schreiben) (part.
p. verschrieben) 1. izrakstīt; 2. (falsch
schreiben) aplami uzrakstīt; 3.
(bestellen) ein Buch izrakstīt grāmatu’; 4.
(vorschreiben) eine Arznei
parakstīt zāles; 5. (schriftlich versprechen)
apsolīt od. novēlēt ar rakstu,
norakstīt; II. v. refl. sich 1. norakstīties;
sich (für jemn.) uzjemties ar rakstu
atbildību (par kādu); fam. sich dem
Teufel pārdot savu dvēseli velnam;
2. pārrakstīties.
Verschrei||ben, n. od. -bung, f. pl. -en,
1. izrakstīšana, f.; 2. pārrakstīšanās, f.;
3. (Bestellung) parakstīšana, f.; 4.
(Vorschrift) priekšraksts, m.; 5.
(Verpflichtung) uzjemšanās, f.; 6. (Überlassung)
norakstīšana, f.; norakstījums, m.
verschreien, v. a. (v. schreien) (part. p.
verschrie’en) izkliegt, neslavu celt.
verschrö’ben, adj. 1. v. verschrauben; 2.
fig. samulsis; (sonderbar) dīvains; ein
-er Mensch, savādnieks, m.;
savād-niece, f.; ein -er Stil, dīvains stils,
verschrum’pfen, v. n. sarukt, saraukties.
verschüchtern, v. a. sabaidīt, sabiedēt;
iztramdīt; (auseinanderjagen) izgaiņāt.
verschuPden, v. a. 1. (mit Schulden
beladen) apkraut parādiem; er ist sehr
verschuldet, viņš iestidzis dziļi
parādos; 2. fig. (begehen) noziegties; was
hat er verschuldet? ko viņš nodarījis?
3. fig. (herbeiführen) celt; das hat er
selbst verschuldet, tā viņa paša vaina.
Verschuiden, n. -s, vaina, f.; ohne mein
bez manas vainas.
Verschuldung, f. 1. (Schuldenlast)
parādu nasta, f.; 2. fig. (Schuld)
vaina, f.
verschütten, v. a. 1. izbērt; (vergießen)
izliet, izlaistīt; 2. (begraben) aizbērt.
Ver||schütten, n. od. -schüt’tung, f. pl.
-en, 1. izbēršana, f.; izliešana, f.; 2.
aizbēršana, f.
verschwä’gern, I. v. a. apsvaiņot; sie
sind verschwägert, viņi svaiņi; II. v.
refl. sich apsvaiņoties.
verschwär’men, v. a. die Nacht
no-klenderēt naktī, palaist nakti
jūsmojot.
verschwatz’en, v. a. 1. die Zeit
nopļāpāt laiku; 2. (ausplaudern) izpļāpāt.
verschweigen, v. a. (v. schweigen) (part.
p. verschwie’gen) noklusēt; (etw.)
neizpaust od. neizteikt (ko).
Verschweigung, f. pl. -en,
neizpaušana, f.; neizpaudums, m.; - eines
Um-standes, apstākļa slēpšana, f.
verschwen’den, v. a. (vergeuden)
izšķērdēt, izšķiest.
Verschwen’der, m. -s, pl. «., izšķērdētājs,
m.
verschwenderisch, I. adj. izšķērdīgs; II.
adv. izšķērdīgi.
Verschwendung, f. pl. -en,
izšķērdēšana, f.; izšķērdēj ums, m.;
izšķērdība, f.
Verschwendungssucht, f. izšķērdība, f.
verschwie’gen, adj. (v. verschweigen)
nerunīgs, noslēpumu neizpaudējs-.
Verschwiegenheit, f. nerunība, f.;
noslēpumu neizpaušana, f.; unter dem
Siegel der kā noslēpumu,
verschwind’en, v. n. (v. schwinden) (part.
p. verschwunden) nozust, izzust.
Verschwinden, n. nozušana, f.
verschwist’ern, v. a. vienot kā brāli un
māsu; sie sind verschwistert, viņi ir
brālis (od. brāļi) un māsa (od. māsas),
verschwitz’en, v. a. 1. izsvīst; 2. fam.
(vergessen) aizmirst,
verschwom’men, adj. izplūdis, neskaidrs.
Verschwom’menheit, f. neskaidrība, f.;
nenoteiktība, f.
verschwüren, I. v. a. (v. schwören) (part.
p. verschwö’ren) nozvērēt; ich habe
das Trinken verschworen, es esmu
zvērējis vairs nedzert; II. v. refl. sich
1. nozvērēties, nodievoties; 2.
sazvērēties (par valsti etc.); sie haben
• sich nicht mit mir zu reden, viņi
nojēmušies vairs nerunāt ar mani.
Verschwö’||rer, m. sazvērnieks, m. -rung,
f. pl. -en, sazvērestība, f.; eine
-anstiften od. anzetteln, sazvērēties,
verschwunden v. verschwinden,
versē’hen, I. v. a. (v. sehen) (part. p.
versē’hen) 1. (versorgen) (jemn. mit
etw.) apgādāt (kādu ar ko), sagādāt
(kādam ko); ein Zimmer mit Möbeln
mēbelēt istabu; einen Teich mit
Fischen ielaist dīķī zivis; 2.
(verwalten) pārvaldīt, pārzināt; ein Amt
izpildīt amatu, būt amatā; die
Wirtschaft saimniekot; 3. (falsch
machen) (etw.) aplami izdarīt (ko),
misēties (kādā lietā); II. v. refl. sich
1. (sich versorgen) apgādāties (ar
ko); 2. (sich irren) pārskatīties,
maldīties; 3. sich (an etw.) bīties (ko
ieraugot).
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
