Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - allgewaltig ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
30
allgewaltig — alt
all’gewaltig, adj. visvarens, visspēcīgs,
ollgü’tig, adj. der A-e, Visžēlīgais, m.
allhier’, adv. še, šeitan.
Allianz’, f. «., pl. -en, aliance, f.;
sabiedrība, f.
Alligatiön’, f. pl. -en, alligācija, f.
Alliteration’, f. pl. -en, alliterācija, f.;
pirmo burtu vienādība vārdos, piem.,
liepu lapu laipu liku.
alljährlich, I. adj. ikgadējs, ikgadīgs;
II. adv. katru gadu, ik gadus.
All’macht, f. visvarenība, f.; visspēcība,
f.
allmäch’tig, adj. visvarens, visspēcīgs;
der A-e, Visvarenais, m.
All’machtswort, n. visvarenības vārds,
m.
allmählich, I. adj. pamazītnējs; II. adv.
pamazām.
allmö’natlich, I. adj. ik mēneša-; II. adv.
katru mēnesi, ik mēnešus,
allnächtlich, I. adj. iknaksnējs, ik nakts-;
II. adv. katru nakti, ik naktis.
Allo||päth’, m. -en, pl. -en, allopats, m.
-pathie’, f. allopatija, f.; ārstēšana
ar slimībai pretējiem līdzekļiem.
Allo’tria, n. pl. •» treiben, niekoties,
all’ļļsēhend, adj. visredzīgs; -seitig, I.
adj. vispusējs, vispusīgs; II. adv. no
visām pusēm.
All’seitigkeit, f. vispusība, f.;
vispusī-gums, m.
allsobald’ od. allsogleich’, adv. tūliņ,
all i |stündlich, I. adj. ikstundējs, ik
stundas-; II. adv. katru stundu, ik
stundas. -täglich, I. adj. 1. ikdienējs,
ik-dienišķīgs, ikdienas-; 2. fig. nodrāzts,
parasts; das ist etw. A-es, tas jau
pilnīgi parasts,- II. adv. katru dienu, ik
dienas.
Alltäglichkeit, f. pl. -en, ikdienišķība, f.
all’tags, adv. ik dienas, darbdienās.
All’tags]|beschäftigung, f. ikdienišķīga
nodarbošanās, f. -geschwätz, n.
nodilušas tenkas, f. pl.; blēņas, f. pl.
-kleid, n. darbdienu drēbes, f. pl.
-witz, m. novazāts joks, m.
all’umfassend, adj. visu aptveŗošs,
vispārīgs.
alluviāl’ [-wiāl-], adj. alluviāls, piesērts.
All’vāter, m. Dievs, visu radījumu tēvs.
all’verehrt, adj. visu cienīts,
allwei’se, adj. visgudrs; der A-,
Visgudrais, m.
Allweis’heit, f. visgudrība, f.
allwis’send, adj. viszinātājsj der A-e,
Viszinātājs, m.
Allwissenheit, f. viszināšana, f.; vis-
zinīgums, m.
allwo, adv. kur.
all’ļļzeit, adv. vienmēr, -zudumm, adj.
visai muļķīgs, -zulange, adv. pārāk
ilgi. -zusehr od. -zuviel, adv. par
daudz; prv. allzuviel ist ungesund,
kas par daudz, tas par daudz.
Alm, f. pl. -en, kalnu ganības, f. pl.
Al’manach, m. -s, pl. -e, almanachs, m.,
gada grāmata, literāru darbu krājums,
m.
Al’mösen, n. -s, pl. nabagu dāvana, f.;
žēlastības dāvana, f. -empfänger, m.
žēlastības dāvanu sajēmējs, m.
Ā’loe, f. pl. -n. aloje.
Alp, m. -s, pl. -e, lietuvēns, m.
Alp, f. ->■, pl. -en, kalns, m.; die -en.
Alpi, m. pl., Alpu kalni.
Alpa’ka, n. -s, pl. -s, alpaka, f.; 1.
vilnas drēbe, f.; 2. balts metalla
sakausējums, m.
alpā’ri adv. «. stehen, būt vienādībā ar
nominālvērtību.
Alp’drücken, n. lietuvēns, m.
Al’pen||gletscher, m. Alpu šļūdonis.
-glühen, n. Alpu kvēloņa.
Alphabēt’, n. -(e)s, pl. -e, alfabēts, m.
Alrau’ne od. Alrune, f. pl. -n, ragana,
f.; burve, f.
als, conj. 1. kad; » Gott die Welt schuf,
kad Dievs radīja pasauli; 2. kā; (nach
comp.) nekā, auch par; größer . ich,
lielāks nekā es od. lielāks par mani;
bei Negationen dagegen meist nur kā,
z. B.: kein anderer - ich, cits
neviens kā es; 3. kā; « Freund, kā
draugs; 4. piemēram od. kā;
verschiedene Pflanzen - da sind, dažādi augi,
piemēram od. kā; 5. als daß, ka lai;
er ist zu klug, - daß wir ihn täuschen
können, viņš pārāk gudrs, lai varētu
viņu maldināt; 6. ■» ob. od. » wenn,
it kā; er tut so, « ob er nichts hörte,
viņš izliekas, it kā nekā nedzirdētu;
7. sowohl ..., - auch ..., tiklab ..
kā ..., tā ..., kā ..., ir ..., ir ...
alsbald’, adv. tūliņ, nekavējoties,
alsdann’, adv. tad, pēc tam.
al’so, adv. u. conj. tātad, tā; tādējādi;
nicht •<■! ne tā! dem sei tam būs
tā būt.
alt, adj. (comp, äl’ter, sup. der āl’teste)
1. vecs; .wie ~ sind Sie? cik jūs veci?
cik jums gadu? er ist 20 Jahr
viņam 20 gadu, viņš 20 gadu vecs; 2.
(von Menschen auch:) dzīvojis, gados;
er ist schon viņš jau dzīvojis vīrs,
viņš jau labi gados; - werden, tapt
vecam; (von Sachen) novecoties; fam.
der A-e, vecis, m.; vecais, m.; ein
-es Ubel, iesakņojies ļaunums; prv.
jung gewohnt, » getan, zirgs zobus.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
