Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - anfangen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
anfangen — angeblich
35
anfangen, v. a. ir. (v. fangen) h. 1.
(beginnen) sākt, iesākt; er fing an zu
weinen, viņš sāka raudāt; ein Gespräch
uzsākt sarunu; wieder von vorn
atsākt; 2. es fängt an kalt zu werden,
laiks metas vēss od. auksts.
An’fänger, m. -s, pl. iesācējs, m.; -in,
f. pl. -nen, iesācēja, f.
anfänglich, I. adj. iesākuma-; II. adv. v.
anfangs.
an’fangs, adv. iesākumā, iesākot; gleich
pašā iesākumā.
An’fangsļļbūchstābe, m. iesākuma burts,
-gründe, m. pl. pamati, m. pl. -Worte,
n. pl. pirmie vārdi,
an’färben, v. a. iekrāsot, aizkrāsot,
an’fassen, I. v. a. satvert, aiztikt; ~
helfen, iet palīgā; (etw.) beim rechten
Ende ķerties īstā vietā klāt; II. v.
refl. h. sich ■>., saķerties,
an’faulen, v. n. s. iepūt, iesākt pūt; -
lassen, iepūdēt, iepūdināt.
an’fechtbār, adj. apstrīdams,
an’fechten, v. a. ir. (v. fechten) 1.
(angreifen) uzbrukt; eine Meinung
ap-kaŗot uzskatu; ein Testament
neatzīt testamentu par pareizu; 2.
(versuchen) kārdināt.
Anfechtung, f. pl. -en, 1. (Angriff)
uzbrukums, m.; uzmākšanās, f.,
kārdinājums, m., - eines Testaments,
testamenta neatzīšana, f.
an’feilen, v. a. ievīlēt, aizvīlēt.
an’feinden, v. a. celt naidu (pret kādu),
vajāt (kādu).
Anfeindung, f. pl. -en, vajāšana,
anfertigen, v. a. pagatavot.
Anfertigung, f. pagatavošana, f.;
pagatavojums, m.
anfetten, v. a. aptaukot, ietaukot,
anfeuchten, v. a. apslapināt.
An’feuchlļten, n. v. Anfeuchtung. -ter,
m. -s, pl. apslapinātājs, m.
Anfeuchtung, f. pl. -en, apslapinā-
šana, f.; apslapinājums, m.
anfeuern, v. a. 1. aizkurināt (krāsni),
iededzināt; 2. fig. skubināt.
Anfeuern, n. od. Anfeuerung, f. 1.
aiz-kurināšana, f.; 2. fig. (Ermunterung)
paskubināšana, f.; (pa)skubinājums, m.
anflēhen, v. a. lūgšus lūgties, pielūgt.
An’flēhung, f. pl. -en, lūgšanās, f.
anflicken, v. a. pielāpīt, pielikt klāt.
anfließen, v. n. ir. (v. fließen)
angeflossen kommen, pietecēt.
anflößen, v. a. piepludināt.
A.nflö||ßen, n. od. -ßung, f. pl. -en,
piepludināšana, f.; piepludinājums, m.
Anflug, m. 1. pielaišanās, f.; 2. fig.
(leise Spur) . von Röte, viegls sār-
tums; ein ~ von Zorn, tikko manāmas
dusmas.
Anforderung, f. prasība, f.
An’frāge, f. pieprasījums, m.
an’frāgen, v. n. pieprasīt, apvaicāties,
anfressen, I. v. a. ir. (v. fressen) aizēst;
(benagen) apgrauzt; (vom Roste)
saēst; II. v. refl. sich «., pieēsties,
sarīties.
anfrieren, v. n. ir. (v. frieren) piesalt;
- lassen, piesaldēt.
anfügen, I. v. a. pievienot, pielikt; II.
v. refl. h. sich », pievienoties,
piebiedroties.
Anfügung, f. pievienošana, f.;
pievienojums, m.; unter des .. .,
pievienojot ..., pieliekot ...
anfühlen, I. v. a. aptaustīt; II. v. refl.
h. sich das fühlt sich hart an, tas
sajūtams ciets.
Anfühlen, n. aptaustīšana, f.
anführen, v. a. 1. (führen) vest, vadīt;
(anfahren) pievest, piedzīt; 2.
(hintergehen) piešmaukt, piekrāpt; 3. eine
Stelle pieminēt kādu vietu; Gründe
aizrādīt cēloņus.
Anfüh||ren, n. v. -rung, -rer, m.
vadonis, m.; vadītājs, m. -rerin, f. vadone,
f.; vadītāja, f. -rung, f. 1. (Führung)
pievešana, f.; 2. (Hintergehung)
piekrāpšana, f.; 3. pieminējums, m.
-rungszeichen, n. zospēdiņas, f. pl.
anfüllen, I. v. a. piepildīt; (Flüssiges)
pieliet; (Festes) piebērt; II. v. refl. h.
sich piepildīties.
Anfüllung, f. piepildīšana, f.;
piepildījums, m-
An’gābe, f. 1. (Aussage) izteikums, m.;
(Erklärung) izskaidrojums, m.; 2.
(Anweisung) norādījums, m.
an’gähnen, v. a. žāvāties (kāda priekšā),
ein Abgrund gähnte mich an,
bezdi-bens manā priekšā atvērās,
an’gängig, adv. iespējams, das ist nicht
angängig, tas nav iespējams,
an’gēben, I. v. a. ir. (v. geben) 1.
(bezeichnen) apzīmēt, norādīt; (erklären)
izskaidrot; (sagen) teikt; die Richtung
uzrādīt virzienu; seinen Namen
minēt savu vārdu; 2. (der Behörde
anzeigen) slepeni paziņot, nodot; 3.
fam. (machen) darīt; Unsinn
blēņoties; II. v. n. sākt dot kārtis; III. v.
refl. h. sičh apsūdzēt sevi.
An’gēber, m. 1. (bei der Behörde)
denun-ciants, m.; uzrādītājs, m.; 2. fam.
(Urheber) uzsācējs, m.
An’gebinde, n. dāvinājums, m.
an’gēblich, adj. šķietams, tā saukts; -er
Wert, uzdota vērtība.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
