Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - aufgetrieben ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
58
aufgetrieben — Aufhetzen
aufgetrieben, v. auftrieben,
aufgewärmt, adj. (v. aufwärmen)
uzsildīts.
aufgeweckt, adj. (v. aufwecken)
uzmodināts; fig. modrs, vērīgs; er ist ein -er
Kofp, viņam vērīga galva.
Aufgewecktheit, f. modrīgums, m.;
vērīgums, m.
aufgeworfen, adj. (v. aufwerfen) -e
Nase, uzcirsts deguns; -e Lippen, biezas
lūpas, f. pl.
aufgießen, v. a. (v. gießen) uzliet,
aufglimmen, v. n. uzkvēlot.
aufgraben, v. a. (v. graben) atrakt,
uzrakt.
Aufgra||ben, n. od. -bung, f. pl. -en,
atrakšana, f.; atrakums, m.
aufgreifen, v. a. (v. greifen) saķert,
sakampt; einen Flüchtling notvert od.
sagūstīt bēgli.
Aufguß, m. uzlējums, m. -tierchen, n. in-
fuzorija, f.
aufhāben, v. n. (v. haben) 1. einen Hut
uzlicis cepuri; er hat den Hut auf,
viņam cepure galvā; 2. den Mund
turēt muti vaļā; 3. (Schularbeiten) ich
habe drei Lieder auf, man uzdotas trīs
dziesmas; das hat nichts auf sich, tas
neko nenozīmē,
aufhacken, v. a. atkapāt; das Eis
uzkāpāt ledu; die Erde um einen Baum
uzcirst zemi ap koku.
Aufhacken, n. atkapāšana, f. (der Erde)
uzciršana, f.
aufhāken, v. a. 1. atāķēt (jostu); 2.
uz-āķēt.
aufhalsen, v. aufbürden,
aufhalten, I. v. a. (v. halten) 1. turēt
od. atstāt vaļā; fig. die Hand būt
devīgam; 2. (festhalten) apturēt,
pieturēt, (zurückhalten) atturēt,
(verhindern) aizkavēt; (eine Sache) vilcināt;
ich will Sie nicht länger negribu
jūs ilgāk uzkavēt; II. v. refl. sich «,
I. (verweilen) uzturēties, dzīvot, mist,
(bleiben) palikt; 2. sich (über etw.)
zoboties (par ko).
Aufhal||ten, n. apturēšana, f. -tung, f.
kavēklis, m.
aufhängen, I. v. a. (v. hängen) pakārt;
II. v. refl. sich pakārties.
Aufhängen, n. pakāršana, f.
Aufhänger, m. -s, pl. (am Rocke) pa-
kaŗamais, uzkaŗamais, m.
aufharken, v. a. uzkasīt,
aufhaspeln, v. a. uztīt,
aufhauen, v. a. (v. hauen) uzcirst,
uzsist.
aufhäufeln, v. a. sakraustīt (mazās
kopiņās); Erde um die Pflanzen «,
uzruši-nāt zemi ap augiem,
aufhäufen, I. v. a. sakrāt, (aufstapeln)
uzkraut; II. v. refl. sich «., sakrauties.
aufhēben, I. v. a. (v. heben) 1. (in die
Höhe heben) uzcelt; (von der Erde)
pacelt; 2. fig. (aufbewahren) uzglabāt;
gut aufgehoben sein, būt labās rokās;
3. fig. (beendigen, schließen) pabeigt,
slēgt; eine Belagerung pārtraukt
aplenkumu; die Tafel celties no
galda; das Lager •*, noārdīt nometni;
eine Versammlung atlaist sapulci;
(plötzlich abbrechen) pārtraukt; 4. fig.
(abschaffen) atcelt (likumu),
(unterdrücken) apspiest; 5. fig. (widerrufen)
atsaukt; einen Kontrakt atcelt’ od.
iznīcināt kontraktu; II. v. refl. sich
1. izlīdzināties; 2. (vom Erdboden)
pacelties.
Aufhēben, n. 1. uzcelšana, f.;
pacelšana, f.; 2. (Aufsehen) viel -s (von etw.)
machen, lielīties (ar ko); ohne viel -s
zu machen, bez kādas lielīšanās.
Aufhēbung, f. 1. uzcelšana, f.; 2. fig.
(Wegnahme) atjemšana, f.; 3. fig.
(Aufbewahrung) uzglabāšana, f.; 4. fig.
pabeigšana, f.; 5. fig. atcelšana, f.
Aufhēbungsbefehl, m. atcelšanas pavēle,
f.; pavēle atcelt,
aufheften, v. a. 1. uzspiest, uzšūt; 2.
piespraust, piesist,
aufheitern, I. v. a. 1. (vom Wetter)
noskaidrot; 2. fig. (lustig machen) (jemn.)
uzjautrināt (kādu); II. v. refl. sich
1. noskaidroties; der Himmel
heitert sich auf, debesis noskaidrojas.
Aufheiterung, f. pl. -en, 1. (vom
Wetter) noskaidrošanās, f. 2. fig.
uzjautrināšana, f. -smittel, n. uzjautrināms
līdzeklis, m.
aufhelfen, v. a. (v. helfen) palīdzēt;
(jemm.) wieder a) pacelt (kādu)
atkal kājās; b) fig. palīdzēt (kādam) tikt
atkal uz kājām,
aufhellen, I. v. a. apgaismot; fig. eine
Frage paskaidrot jautājumu; II. v.
refl. sich noskaidroties.
Auf||hellen, n. -s, od. -hellung, f. pl.
-en, apgaismošana, f.; noskaidrošanās,
f.
aufhenken, I. v. a. pakārt; II. v. refl.
sich «., pakārties,
aufhetzen, v. a. 1. (aufjagen) celt (zaķi
etc.); 2. uzrīdīt, rīdīt, fig. (aufreizen)
uzmusināt, uzgumdīt, auch rīdīt.
Aufhetzen, n. uzmusināšana, f.;
rīdīšana, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
