Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - Auseinandersetzung ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
70
Auseinandersetzung — ausführlich
(vienam no "otra atstatu); 2. fig. (sich
aussprechen) izrunāties.
Auseinandersetzung, f. pl. -en, 1.
izšķiršana, f.; 2. fig. (Erklärung)
izskaidrojums, m.
auseinander ||spalten, v. a. pārskaldīt,
-spreizen, v. a. (die Beine) izplēst
(kājas). -sprengen, v. a. 1. izklīdināt;
2. saspridzināt (gabalos),
aus’eisen, v. a. izcirst ledu.
aus’eitern, v. n. izpūžņot.
aus’erkören, adj. izredzēts,
aus’erlēsen, adj. izmeklēts, ļoti teicams,
aus’ersēhen, v. a. (v. ersehen) izredzēt,
aus’erwählen, v. a. izvēlēt, izraudzīt.
Aus’erwählung, f. izredzēšana, f.
aus’fädeln, I. v. a. izvērt; II. v. refl. sich
izvērties.
aus’fahren, I. v. a. (v. fahren) izbraukt;
ausgefahrener Weg, izbraukts ceļš; II.
v. n. 1. izbraukt (pabraukāties); 2.
aizbraukt (no kādas vietas).
Aus’fahren, n. izbraukšana, f.
Ausfahrt, f. 1. izbraukums, m.; bei der
aizbraucot; 2. (Torweg) izbrauktne,
f.
Aus’fall, m. 1. (von einer Festung)
iz-brukums, m.; 2. (beim Fechten)
uzbrukums; m.; fig. einen «. (gegen jemn.)
machen, uzbrukt (kādam); 3.
(Ergebnis) iznākums, m.; 4. (Fehlbetrag) iz-1
trūkums, m.
aus’fallen, v. n. (v. fallen) 1. izkrist, (von
Körnern) izbirt; 2. (aus einer Festung)
izbrukt (no cietokšņa); 3. (beim
Fechten) uzbrukt; 4. (von Pferden, beim
Traben) izlēkt, sākt lēkt; 5. iztrūkt,
izlaist; dieser Akt kann šo cēlienu
var izlaist; die Stunde fällt aus, tās
stundas nebūs; 6. iznākt, izdoties; wie
ist es ausgefallen, kā iznāca?
Aus’fallen, n. izkrišana, f.
ausfallend, adj. aizkarīgs; - (gegen
jemn.) werden, aizkart (kādu),
aus’faulen, v. n. izpūt; - lassen,
izpū-dēt.
aus’fechten, I. v. a. (v. fechten) izcīnīt;
II. v. n. ausgefochten haben, būt
pabeigušam cīņu. .
aus’fēgen, v. a. izslaucīt; izmēzt.
Aus’fēger, m. izslaucītājs, m.
Aus’fēgsel, n. saslaukas, f. pl.
Aus’fēgung, f. «, izslaucīšana, f.
aus’f eilen, v. a. 1. novīlēt; 2. izvīlēt;
3. fig. (glätten) nogludināt,
ausfertigen, v. a. (einen Befehl) dot
(pavēli); (zusammenstellen, abfassen)
izgatavot.
Aus’fertiger, m. izgatavotājs m.;
sastādītājs, m.
Ausfertigung, f. «, pl. -en, izgatavojums,
m.; klajā laišana, f.
ausfindig, adj. * machen, uzmeklēt;
(ausdenken) izdomāt,
ausflicken, v. a. izlāpīt, salāpīt.
Aus’flicken, n. izlāpīšana, f.
ausfliegen, v. n. (v. fliegen) 1. (von
Bienen und Vögeln) izlaisties; (von
der Brut) atstāt ligzdu; 2. fig. (von
Menschen) izbraukt (zaļumos etc.).
ausfließen, v. n. (v. fließen) 1. iztecēt;
» lassen, iztecināt; (vom Körper)
izplūst; 2. fig. (herrühren) celties.
Ausfließen, n. 1. iztecēšana, f.; 2. fig.
(Herrühren) celšanās, f.
Ausflucht, f. pl. -flüchte, (Vorwand)
iegansts, m.; (Ausrede) izruna;
Ausflüchte machen, izslapstīties.
Ausflug, m. 1. (der Bienen u. Vögel)
izlaišanās, f.; aizlaišanās, f.; 2. fig.
(der Menschen) izbraukums, f.; einen
- machen, iziet od. izbraukt (zaļumos
etc.).
Ausflügler, m. -s, pl. zaļumnieks, m.
Ausfluß, m. 1. (Ausfließen) iztecēšana,
f.; iztecējums, m.; 2. (Ausgeflossenes)
puveši, m. pl.; ’3. (Ort des Abfließens)
izteka, f.; (Mündung eines Flusses)
grīva, f.; 4. (bei den Jägern: der
junge «) jauni putni, m. pl. -rohr, n.
od. -röhre, f. iztekas caurule, f.
ausfolgen lassen, v. a. (jemm. etw.)
izdot (kādam ko),
ausforschen, v. a. 1. (entdecken) izpētīt;
2. (untersuchen) izmeklēt; (jemn.)
iztaujāt, izklaušināt (kādu).
Ausforscher, m. izdibinātājs, m.;
iztau-jātājs, m.
Ausforschung, f. izdibināšana, f.; izdibi-
nājums, m.
ausfrāgen, v. a. izvaicāt, iztaujāt,
ausfressen, I. v. a. (v. fressen) izēst;
II. v. n. beigt ēst; III. v. refl. sich
(sich fett fressen) nobaŗoties.
ausfrieren, v. n. (v. frieren) 1. izsalt;
2. -» lassen, izsaldēt.
Ausfuhr, f. izvedums, m. -artikel, m.
izvedama prece, f. -handel, m.
izveduma tirdzniecība, f.
ausführbär, adj. izdarāms, izpildāms.
Ausführbarkeit, f. izdarāmība, f.
ausführen, v. a. 1. izvest (preces); 2.
(jemn.) izvadīt (kādu) ārā; 3. fig.
(vollbringen) izdarīt, izpildīt.
Ausführer, m. 1. izvedējs, m.; 2. fig.
izpildītājs, m.
ausführlich, I. adj. plašs, sīks; II. adv.
sīki.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
