Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - Beschirmer ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
106
Beschirmer — beschuppen
Beschir’||mer, m. aizsargātājs, m.
aizstāvis, m. -merin, f. pl. -nen,
aizsargātāja, f.j aizstāve, f. -mung, f. pl.
-en, aizsargāšana, f.; aizsargājums, m.
beschlā’fen, v. a. (v. schlafen) (part. p.
beschlā’fen) 1. eine Frau piegulet
sievieti; 2. pārdomāt.
Beschlāg’, m. 1. apsitums, m.; (eines
Pferdes) apkalums, m.;
(Hängebeschläge, m. pl.) viras durvīm vai logiem;
(Hufeisen) pakavs, m.;
(Beschlagnahme) apķīlāšana, f.; apķīlā jums, m.;
• (auf etw.) legen od. (etw.) in
-nehmen, apķīlāt (ko),
beschlā’gen, I. v. a. (v. schlagen) (part.
p. beschlāgen) 1. (mit etw.) <*, apsist
(ar ko); mit Eisen apkalt; (Fässer)
apstīpot; fig. in einer Wissenschaft
gut - sein, būt labam pratējam kāda
zinātnē; 2. (mit Beschlag belegen)
apķīlāt; II. v. n. svīst; die Wände sind
sienas apsūbējušas; die Fenster sind
logi apsvīduši.
Beschlā’gen, n. 1. apsišana, f. (eines
Pferdes) apkalšana, f.; 2. (eines
Fensters) apsvīšana, f.
beschlā’gen, adj. pratējs; (gewandt)
izveicīgs; (verschmitzt) viltīgs.
Beschlag’||nähme, f. apķīlāšana, f.
-nehmer, m. apķīlātājs, m.
beschlei’chen, v. a. (v. schleichen) (part.
p. beschlich’en) 1. slepeni pievilkties,
piezagties; (überfallen) uzbrukt; 2. fig.
(von der Furcht) uznākt; mich
be-schlich Angst, man uznāca bailes,
beschleu’nigen, v. a. paātrināt,
pasteidzināt.
beschleunigend, adj. paātrinātājs-.
Beschleu’nigung, f. pl. -en,
paātrināšana, f.; paātrinājums, m.
beschlich’ u. beschlich’en v.
beschlei-chen.
beschlief’ v. beschlafen,
beschlie’ßen, v. a. (v. schließen) (part.
p. beschlossen) 1. (beendigen) pabeigt,
nobeigt; (sterben) nomirt; 2. (einen
Beschluß fassen) nolemt,
beschloß’ u. beschlossen v. beschließen.
Beschluß’, m. 1. (Ende) gals, m.; beigas,
f. pl.; 2. (Entschluß) nolēmums, m.;
einen - fassen, nolemt,
beschluß’fählig, adj. spējīgs nolemt,
beschluß’||reif, adj. diezgan pārrunāts,
-unfähig, adj. nespējīgs nolemt; sein,
būt nepietiekošā skaitā,
beschmie’ren, I. v. a. 1. (bestreichen)
apziest, aptriept; mit Teer », apdarvot;
2. (beschmutzen) nosmulēt; II. v. refl.
sich nosmulēties.
beschmutzen, I. v. a. nosmulēt; II. v.
refl. sich nosmulēties, (durch eine
schlechte Handlung) apgānīties.
Beschmutz’ung, f. pl. -en,
nosmulēša-nās, f.
Beschnei’de||bank, f. apgriežamais sols,
m. -höbel, m. apgriežamā ēvele, f.
beschnei’den, v. a. (v. schneiden) (part.
p. beschnit’ten) 1. apgriezt; die Haare
apcirpt matus; 2. jemandem die
Flügel », izpostīt (kāda) cerības; 3. ein
Kind apgraizīt bērnu; ein
Beschnittener, apgraizītais,
beschnei’en, v. n. apsnigt,
beschnitt’ u. beschnit’ten v. beschneiden,
beschnüffeln od. beschnup’pern, v. a.
fam. apošņāt, izokšķerēt; alles bāzt
visur savu degunu,
beschö’nigen, v. a. izpušķot, skaistināt.
Beschö’ni ger, m. -s, pl. izpušķotājs,
m. -gung, f. ■», pl. -en, izpušķojums,
m., skaistums, m.
beschränken, I. v. a. aprobežot,
sašaurināt; II. v. refl. sich «, aprobežoties;
ich muß mich jetzt auf ein Zimmer
man jāiztiek tagad ar vienu istabu,
beschränkt’, adj. 1. aprobežots; -
wohnen, dzīvot mazās telpās; fig. er lebt
in -en Verhältnissen, apstākļi viņam
grūti; 2. fig. ein -er Kopf,
plānprātiņš, m.
Beschränktheit, f. pl. -en, 1. (Enge)
šaurums, m.; 2. fig. (Dummheit)
aprobežotība, f.
Beschränkung, f. pl. -en,
aprobežojums, m.
beschrei’ben, v. a. (v. schreiben) (part.
p. beschrei’ben) 1. aprakstīt; 2.
(schildern) tēlot.
Beschrei’iļber, m. aprakstītājs, m.;
tēlotājs, m. -bung, f. aprakstīšana, f.;
apraksts, m.
beschreiben, v. a. (v. schreiten) (part. p.
beschriften) (umschreiten) apstaigāt;
einen Weg uzsākt ceļu, doties ceļā.
beschritt’ u. beschriften, v. beschreiten,
beschū’hen, I. v. a. apaut kurpes;
apgādāt ar apaviem; einen Pfahl
uzlikt stabam dzelzs apjūmi; II. v. refl.
sich *, apauties.
beschul’digen, v. a. apvainot; ich
beschuldige ihn des Diebstahls, es viņu
apvainoju zādzībā.
Beschul’di]|ger, m. -s, pl. apvainotājs,
m. -gung, f. pl. -en, apvainošana,
f.; apvainojums, m.
beschum’meln, v. a. fam. apšmaukt,
piekrāpt.
beschup’pen, v. a. 1. apzvīņot, zvīņām
apklāt; 2. fam. piešmaukt.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
