- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
114

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Latvia, Dictionaries
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Like | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - Bevölkerung ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

114

Bevölkerung — Beweggrund

kerte Gegend, maz apdzīvots apvidus;
II. v. refl. sich pildīties ar
iedzīvotājiem.

Bevöl’kerung, f. «, pl. -en, iedzīvotāji,
m. pl. -sdichtigkeit, f. iedzīvotāju
daudzums, m.

bevoli’mächtigen, v. a. (jemn.)
pilnvarot (kādu); der Bevollmächtigte,
pilnvarnieks, m.; bevollmächtigter
Gesandter, pilnvarotais sūtnis.
Bevoll’mächtiger, m. -s, pl.
pilnvarotājs, m.

Bevollmächtigung, f. pl.
pilnvarošana, f.; pilnvarojums, m.; (Vollmacht)
pilnvara, f.
bevor, conj. iekām, pirms kā, pirms
nekā; «. ihr abreist, fekām aizceļojat,
bevör’munden, v. a. dot aizbildni; turēt

aizbildnībā.
Bevör’mun||den, n. -s, od. -dung, f. «,

pl. -en, aizbildnība, f.
bevorrechten, v. a. (jemn.) «, dot
(kādam) privilēģijas od. priekšrocības,
bevor’stēhen, v. n. (v. stehen) būt
sagaidāmam; es steht ihm ein großes
Glück bevor, viņš piedzīvos lielu
laimi; ein nahe -des Unglück, drīz
sagaidāma nelaime.
Bevör’stehen, n. das « der Sommerferien
macht mir viel Freude, vasaras
brīvdienu tuvums (od. tuvošanās) dara
man daudz prieka,
bevör’zügen, v. a. vairāk cienīt, atzīt
par labāku, privilēģēt, „dot
priekšroku"; eine bevorzugte Stellung
einnehmen, iejemt augstu vietu.
Bevör’zü gen, n. -s, od. -gung, f.
sevišķas labvēlības izrādīšana,
bewach’en, v. a. apsargāt, uzraudzīt,
bewach’sen, I. v. a. (v. wachsen) (part.
p. bewach’sen) augot apklāt; der Efeu
bewächst die ganze Wand, efejs
augdams apklāj visu sienu; II. v. n.
apaugt.

Bewach’ung, f. pl. -en, apsargašana,
f.; sargi, m. pl.; (Beaufsichtigung)
uzraudzīšana, f.; unter starker
stingrā uzraudzībā od. apsardzībā,
bewaffnen, I. v. a. apbruņot; mit
bewaffneter Hand, ar ieročiem rokā;
II. v. refl. sich -, apbruņoties.
Bewaffnung, f. pl. -en, apbruņošana,

f.; apbruņojums, m.
Bewahr’anstalt, f. mazbērnu patversme,
f.

bewahren, I. v. a. 1. (aufbewahren)
uzglabāt; 2. (behüten) pasargāt; Gott
bewahre! no Dieva puses! II. v. refl.
sich (vor etw.) izsargāties od.
izvairīties (no kā).

bewäh’ren, I. v. a. 1. (bestätigen)
apstiprināt; 2. (erproben) izmēģināt;
bewährtes Mittel, izmēģināts līdzeklis;
ein bewährter Frēund, uzticams
draugs; II. v. refl. sich 1. (sich
bestätigen) apstiprināties; 2. (die Probe
bestehen) izrādīties par patiesu od.
derīgu; diese Nachricht hat sich nicht
bewährt, šī vēsts izrādījusies par
nepatiesu.

Bewah’rer, m. -s, pl. «, uzglabātājs, m.;

pasargātājs, m.
bewahrheiten, I. v. a. apstiprināt,
pierādīt; II. v. refl. sich
apstiprināties, izrādīties par patiesu.
Bewährt’heit, f. derīgums, m.;
uzticamība, f.

Bewah’rung, f. pl. -en, 1.
(Aufbewahrung) uzglabāšana, f.; uzglabājums,
m.; 2. (Beschützung) pasargāšana, f.;
pasargājums, m.
bewäl’tigen, v. a. pārspēt; fig. eine
Arbeit veikt darbu.
Bewältigung, f. pārvarēšana, f.; fig.
die « dieser Arbeit wird ihm schwer,
viņam nākas grūti veikt šo darbu,
bewan’dern, v. n. apceļot, apstaigāt,
bewan’dert, adj. in einer Wissenschaft

«. sein, pārzināt zinātni,
bewandf, adj. bei so -en Umständen,

tādos apstākļos.
Bewandt’nis, f. «., pl. -(ss)e, apstāklis,
m.; damit hat es eine ganz eigene
tur ir gluži sevišķi apstākļi,
bewarb’ v. bewerben,
bewarf v. bewerfen,
bewasch’en, v. a. apmazgāt,
bewäs’sern, v. a. apūdeņot.
Bewäs’serung, f. apūdeņošana, f.; ap-

ūdeņojums, m.
bewēg’bār, adj. kustināms.
Bewēg’bārkeit, f. kustināmība, f.
bewē’gen, I. v. a. 1. kustināt; fig.
bewegtes Leben, nemiera pilna dzīve;
zum Lachen iesmīdināt; zum
Weinen saraudināt; 2. fig. (rühren)
aizkustināt, aizgrābt; II. v. refl. sich
1. kustēt, kustēties; die Erde bewegt
sich um ihre Achse, zeme griežas ap
savu asi; 2. (auf der Straße) iet,
staigāt; in der freien Luft pastaigāties
brīvā gaisā.
bewē’gen, v. a. (bewē’ge; bewö’g;
bewögen) paskubināt, pamudināt; er ist
nicht zu «, viņš nav pierunājams.
bewē’gend, adj. -e Kraft, kustinātājs od.

dzinējs spēks.
Bewē’ger, m. -s, pl. kustinātājs, m.
Bewēg’grund, m. dzineklis, m.

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Tue Jul 26 02:17:38 2016 (aronsson) (download) << Previous Next >>
http://runeberg.org/delv1944/0112.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free