Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - beweglich ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
beweglich — Bewunderer 115
bewäg’lich, adj. kustināms;
(geschmeidig) lunkans; -e Güter, kustams
īpašums, m.
Bewēg’lichkeit, f. 1. kustīgums, m.;
(Biegsamkeit, z. B. des Halses)
lunkanība, f.; 2. fig. (Lebhaftigkeit)
dzī-vums, m.
Bewägt’heit, f. 1. (Unruhe)
nemierī-gums, m.; 2. fig. (Rührung)
aizkusti-nātība, f.
Bewö’gung, f. pl. -en, 1. kustība, f.;
kustēšana, f.; kustēšanās, f.; in »
setzen, iekustināt, pakustināt; der Zug
setzte sich in vilciens pamazām
sāka kustēties; sich » machen,
pastaigāties, izkustināt locekļus; 2. fig.
(Rührung) aizgrābtība, f.; in »
versetzen, uzbudināt.
bewē’gungsfāhig, adj. spējīgs kustēties.
Bewē’gungsfāhigkeit, f. kustības spēja,
f.
bewē’gungslos, adj. bez kustības-;
nekustīgs, m.
Bewö’gungslösigkeit, f. nekustīgums, m.
bewē’hen, v. a. appūst.
Beweh’rung, f. pl. -en, 1.
apbruņo-šana, f.; apbruņojums, m.; 2.
(Hochbau) stiegrojums, m.; stiegri, m. pl.;
armātūra, f.
bewei’nen, v. a. apraudāt,
bewei’nens||wärt od. würdig, adj.
apraudams.
Beweis’, m. -(s)es, pl. -(s)e, 1.
pierādījums, m.; den - führen, pierādīt; 2.
(Zeichen) zīme, f. -aufnähme, f. die «■
beschließen, nolemt, ka jāpielaiž
pierādījums,
beweis’bär, adj. pierādāms.
Beweis’bärkeit, f. pierādāmība, f.
bewei’sen, I. v. a. u. n. (v. weisen) (part.
p. bewie’sen) 1. pierādīt; 2. (zeigen)
Mut izrādīt drošsirdību; II. v. refl.
sich izrādīties,
beweis’fähig. adj. spējīgs pierādīt.
Beweis’IIfähigkeit, f. pierādīšanas spēja,
f.; spēja pierādīt, -kraft, f.
pierādīšanas spēks, m.
bewen’den, v. n. es dabei ~ lassen,
atstāt ko, kā ir; ich lasse es nicht
dabei es to tā neatstāšu,
bewer’ben, v. refl. (v. werben) (part. p.
bewor’ben) sich (um etw.) censties
od. tīkot (pēc kā); sich um ein Amt
pūlēties tikt vietā.
Bewer’||ben, n. v. -bung. -ber, m. (troņa)
tīkotājs, m.; (vietas) meklētājs, m.;
(Freiwerber) precinieks, m.;
(Bittsteller) lūdzējs, m.; gemeinschaftlicher
sacensis, m. -berin, f. tīkotāja, f.
(Bittstellerin) lūdzēja, f. -bung, f. tīkošana,
f.; (eifrige Bemühung) cenšanās, f.;
(Heiratsantrag) precēšana, f.;
bildinājums, m.; gemeinschaftliche
sacensība, f.
bewerten, v. a. (v. werfen) (part. p.
beworben) apmest, apsviest; mit Erde *,
apbērt ar zemi; mit Putz apmetumu
uzsviest.
Bewertung, f. apmešana, f.;
apmetums, m. (v. Zeitwort),
bewerkstelligen, v. a. padarīt, izdarīt,
(bewirken) panākt; seine Vereinigung
mit dem verbündeten Heere panākt
savienošanos ar sabiedroto kaŗaspēku.
Bewerk’stelligung, f. pl. -en,
izdarīšana, f.; izdarījums, m.
bewick’eln, v. a. aptīt, aptīstīt.
Bewick’elung, f. pl. -en, aptīšana, f.;
aptinums, m.
bewies’ u. bewie’sen, v. beweisen,
bewilligen, v. a. atļaut, atvēlēt.
Bewilli||gen, n. -s, v. -gung. -ger, m. -s,
pl. atvēlētājs, m. -gung, f. «, pl.
-en, atvēlēšana, f.; atvēlējums, m.
Bewilligungsrecht, n. atvēlēšanas
tiesība, f.
bewillkomm[n]en, v. a. (jemn.)
apsveicināt, apsveikt.
Bewill’komm[n]ung, f. pl. -en,
apsveicināšana, f.
bewin’den, v. a. aptīt, apvīt,
bewirk’bär, adj. izdarāms,
bewir’ken, v. a. 1. (ausführen) izdarīt,
(verursachen) sacelt; das kann eine
Revolution tas var sacelt
revolūciju; 2. (erreichen) panākt,
bewirten, v. a. pacienāt, mielot,
bewirtschaften, v. a. apsaimniekot.
Bewirtschaftung, f. pl. -en,
apsaimniekošana, f.
Bewirtung, f. pl. -en, pacieņa, f.; pa-
mielojums, m.
bewitz’eln, v. a. (etw.) zoboties (par
ko).
bewög u. bewö’gen v. bewegen,
bewohn’bär, adj. apdzīvojams; dieses
Haus ist nicht šai namā nevar
dzīvot.
bewoh’nen, v. a. apdzīvot.
Bewoh’nen, n. v. -nung. -ner, m. -s, pl.
apdzīvotājs, m. -nerin, f. pl. -nen,
apdzīvotāja, f. -nerschaft, f.
apdzīvotāji, m. pl. -nung, f. apdzīvošana, f.
bewöl’ken, I. v. a. apklāt mākoņiem;
II. refl. sich apmākties; bewölkt,
apmacies.
bewor’ben v. bewerben,
bewor’fen v. bewerfen.
Bewun’derer, m. -s, pl. «■, apbrīnotājs,
m.
8*
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
