Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - bleischwer ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
bleischwer — bloßstellen
121
blei’schwēr, adj. smags kā svins, svina
smagumā.
Blei’II Siegel, n. plombē, f.; das • von
einer Sache abnehmen, atplombēt kādu
lietu, -stift, m. zīmulis, m. -stein, m.
svina akmens, m. -weiß, n. svina
baltums, m.
Blen’de, f. pl. -n, 1. (Scheuleder)
iemauktu osa, f. pl.; 2. (Panzerung)
blin-dāža, f.
blen’den, v. a. 1. (blind machen) (jemn.)
padarīt (kādu) aklu; 2. (durch
großen Glanz) apžilbināt; der Schnee
blendet, sniegs apžilbina acis; 3.
geblendet werden, apžilbt, apstulbt,
blen’dend, adj. spožs; - schön, ļoti
skaists.
Blen’dung, f. pl. -en, 1. acu gaismas
laupīšana; (acu izduršana, f.); 2. fig.
apstulbināšana, f.; 3. (Panzerung)
blin-dāža, f.
Blend’bogen, m. netieša arka, f.
Blend’werk, n. (Täuschung) māņi, m. pl.;
(Gaukelei) māžošanās, f.
Blesse, f. (Tier mit weißem Fleck) ble-
sis, zirgs ar baltu laukumu pierē.
Blick, m. -(e)s, pl. -e, skatiens, m.; skats,
m.; acu uzmetiens, m.; flüchtiger —,
paviršs skatiens; er gönnte mir
keinen viņš man ne acis neuzmeta;
den .. zur Erde senken, nolaist acis;
einen ~ (auf etw.) werfen, pamest
acis (uz ko); alle -e auf sich ziehen,
vērst visu acis uz sevi.
Blick’e, f. pl. -n, baltzivs, f.
blick’en, I. v. a. (in der Malerei),
uzlikt spilgtu gaismu; II. v. n. skatīties.
Blick’||feuer, n. uguns signāls, m. (bākā),
blieb v. bleiben,
blies v. blasen.
blind, adj. 1. akls, neredzīgs; (mehr von
Tieren u. verächtlich) stulbs; auf
einem Auge vienacis, m., ar vienu
aci akls; - geboren, neredzīgs
piedzimis od. no dzimuma; » werden
tapt aklam, zaudēt acu gaismu; 2. -er
Schuß, tukšs šāviens; -er Passagier,
bezmaksas braucējs.
Blind’boden, m. pagrīde, f.
Blind’darm, m. aklā zarna, -entzündung,
f. aklās zarnas iekaisums, m.
Blin’denanstalt, f. neredzīgo patversme,
f.
Blind’heit, f. aklums, m.
blind’lings, adv. kā akls.
Blind’schleiche, f. pl. -n, glodene, f.
blink’en, v. n. 1. mirdzēt, spīdēt; -des
Schwert, spožs zobens; 2. (blinzeln)
mirkšķināt,
blin’zeln od. blinzen, v. n. mirkšķināt.
Blin’zeln, n. -s, mirkšķināšana, f.
Blitz, m. -es, pl. -e, zibens, m.; dieser
Baum ist vom -e getroffen, šai kokā
iespēris zibens; er ist vom -e
getroffen, viņu nospēris zibens; fig. wie
der kā zibens; das ging wie der
tas notika zibeņātrumā.
Blitz’ablejter, m. zibeņnovadītājs, m.
blitz’en, v. n.. u. imp. spīdēt, zibēt; es
blitzt, zibeņo.
Blitz’esschnelle, f. zibeņātrums, m.
Blitz’junge, m. fam. velna puika, m.
blitz’schnell, I. adj. ātrs kā zibens; II.
adv. zibeņātrumā.
Block, m. -s, pl. Blöck’e, 1. bluķis, m.;
fig. (jemn.) in den - legen od.
schließen, likt (kādu) siekstā; 2.
(Rollkloben) trice, f.
Block’||bau, m. guļbūve, f. -haus, n.
blokmāja, f.
blokieren, bloķēt, ieslēgt, noslēgt.
Block’rolle, f. trīsis, m.
blö’de, adj. 1. kautrīgs; 2. plānprātīgs.
blöd’sinnig, adj. plānprātīgs.
blö’ken, v. n. (von Rindern) maurot,
maut, (von Schafen) bļaut.
Blö’ken, n. -s, (von Rindern) maurošana,
f.; maušana, f.; (von Schafen)
bļaušana, f.
blond, adj. gaišmatains.
Blon’de, f. pl. -n, 1. (Seidenspitze)
blonde, f.; 2. (blondhaarige Person)
gaišmate, f.
blond’haarig, adj. gaišmatains, gaišiem
matiem.
Blondī’ne, f. pl. -n, gaišmate, f.
bloß, I. adj. 1. (nackt) kails, pliks,
(unbedeckt) neapsegts; sich - machen
atsegties; auf der -en Haut, uz kailas
ādas; im -en Hemde, kreklā vien;
mit -em Kopfe, ar pliku galvu; mit
-en Füßen, basām kājām; 2. (weiter
nichts als) tikai ... vien, nekas ...
kā; es ist ein -es Gerücht, ir tikai
baumas vien; II. adv. 1. (unbedeckt)
bez apsegas; 2. (weiter nichts als)
tikai vien; ich habe ihn - berührt, es
viņu esmu tikai aizkāris.
Blö’ße, f. pl. -n, 1. (Nacktheit)
kailums, m. plikums, m.; 2. (Schwäche)
vājība, f.; (schwache Seite) vājā puse;
sich eine - geben, pārādīt savas
vājības, kompromitēties,
blofi’lēgen, v. a. 1. atklāt; 2. fig. skaidri
parādīt.
BlēB’lēļļgen, n. od. -gung, f. atklāšana, f.
ļ bloßstellen, I. v. a. izstādīt; nostādīt;
II. v. refl. sich nostāties (briesmās);
(seine Schwächen zeigen) izrādīt
sa-I vas vājās puses.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
