Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - bürgen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
bürgen — Büttner
131
bür’gen, v. n. (für jemn.) galvot (par
kādu).
Bür’ger, m. -s, pl. 1. pilsonis, m.j
verächtlich: birģelis, m.; 2. (Staatsbürger)
pavalstnieks, m. -ausschuß, m. pilsoņu
pārstāvji, m. pl.
bürgerlich, adj. 1. (nicht adelig)
pilsonisks; 2. (die Bürger betreffend)
pilsoņu; -es Gesetzbuch, civillikumi, m.
pl.
Bür’gerļļlichkeit, f. pilsonlgums, m.
-pflicht, f. pilsoņa od. pavalstnieka
pienākums, m. -recht, n. pilsoņa
tiesības, f. pl. -schaft, f. pl. -en, 1. (in
dem Staat) pilsonība, f.; pilsoņi, m.
pl.; 2. (im Staate) pavalstniecība, f.;
pavalstnieki, m. pl.
Būr’gerļļsteig, m. trotuārs, m. -tum, n.
pilsonība, f.
Bürgschaft, f. pl. -en, galvošana, f.;
galvojums, m.; (für jemn.) - leisten,
galvot (par kādu).
Burg’||verließ, n. pilscietums, m. -vögt,
m. pils uzraugs, m. -wart, m. pils
sargs, m.; torņinieks, m. -warte, f. pils
sarga tornis, m.
Bur’sche, m. -n, pl. -n, 1. puisis, m.;
die jungen -n, puiši; ein lustiger
jautrulis, m.; fam. du bist mir ein
feiner -I tu man esi labs zellis! 2.
(Lehrling) māceklis, m.
bür’schen, v. a. medīt, šaut.
Bur’schenļļlēben, n. studentu dzīve, f.
-lied, n. studentu dziesma, f.
burschikos’, adj. u. adv. buršikozs,
puicisks.
Bür’ste, f. pl. -n, suka, f.; suseklis, m.
bür’sten, v. a. sukāt.
Bür’sten||abzug, m. pagaidu novilkums,
m.; korrektūras novilkums, -binder,
m. -s, pl. -, suselnieks, m.
Bürstenmacher, m. suselnieks, m.
Bür’zel, m. -s, pl. (Jägerspr.) īsa aste";
(von Vögeln) guza, f.
Bur’zelbaum, m. kūlenis, m.; einen »
schlagen, mest kūleni, kūleņot.
bur’zeln, v. n. kūleniski apgāzties.
Busch, m. -es, pl. Būsch’e, 1. (Gebüsch,
Gehölz) krūmi, m. pl.; krūmājs, m.;
fig. sich seitwärts in die Büsche
schlagen, nozudis kā žīds pa Miķeļiem; 2.
(einzelner Strauch) krūms, m.; dem.
krūmiņš, m.
Büsch’chen, n. -s, pl. krūmiņš, m.
Büsch’el, m. u. n. -s, pl. (Haare)
kušķis, m.; (Schopf der Vögel) cekuls,
m.; (Blumen) pušķis, m.
Busch’holz, n. krūmi, m. pl.; žagari, m.
pl.; (Laubholz) lapu koki, m. pl.
busch’ig, adj. 1. biezs, (von Haaren)
kupls; 2. (mit Gebüsch bewachsen)
krūmains, krūmiem apaudzis.
Bū’sen, m. -s, pl. », 1. (des Weibes)
krūtis, f. pl.; pupi, m. pl.; (des Kleides)
azots, f.; 2. (Meerbusen) jūŗas līcis, m.
Būsen’ II freund, m. sirds draugs, m.
-hal-ter, m. krūšturis, m.
Bü’ße, f. pl. -n, 1. (als Reuegefühl)
grēku nožēlošana, f.; 2. (Bußübung
od. Strafe) sods, m.; (jemm.) eine
-auferlegen, sodīt (kādu); für seine
Sünden - tun, nožēlot savus grēkus.
bü’ßen, I. v. a. (wieder gutmachen)
izlabot (kļūdu); izlīdzināt (savus
grēkus); II. v. n. (für etw.) «, ciest (par
ko); er wird dafür « müssen, viņam
par to būs jācieš.
Bü’ßer, m. -s, pl. grēku nožēlotājs, m.
-in, f. pl. -nen, grēku nožēlotāja, f.
-hemd, n. spalvu krekls, m.,
grēknožēl-nieka krekls.
büß’fertig, adj. er ist aufrichtig », viņš
patiesi grib atgriezties.
BūB’gebēt, n. grēku nožēlotāja lūgšana,
f. -tag, m. u. Büß- und Bettag, lielā
lūgšanas diena od. lūdzamā diena.
-Übung, f. grēku deldēšana, f. *
Bü’ßung, f. pl. -en, ciešana, f.
Büste’, f. pl. -n, krūšu tēls, m., biste,
f., gen. pl. bistu.
Butt, m. -es, pl. -e, od. But’te, f. », pl. -n,
plekste, f.; bute, f.
Büt’te, f. pl. -n, 1. kubliņš, m.; 2.
(Kiepe) kurvis, m.
Büt’tel, m. -s, pl. 1. (Gerichtsdiener)
tiesas sulainis, m.; 2. (Henkersknecht)
bendes kalps, m.
Büt’tenträger, m. kurvja nesējs, m.
But’ter, f. sviests, m.; ranzige
sasmacis sviests.
But’ter||blüme, f. purene, f. -bröt, n.
sviestmaize, f. -faß, n. (zum Buttern)
ķērne, f. -fäßchen, n. sviesta trauks,
m.
but’tergelb, adj. dzeltāns kā sviests,
sviesta dzeltānumā.
Buttermilch, f. paniņas, f. pl.; ķērnes
piens, m.
but’tern, I. v. a. kult sviestu, sviestot;
II. v. n. pārvērsties par sviestu; fig.
die Sache buttert nicht, lieta neiet uz
priekšu.
But’ter||stolle, f. od. -Stollen, m. sviesta
baltmaize, f. -weck, m. od. -wecke,
f. 1. gabals sviesta; 2. sviesta veģis,
m.
But’terwoche, f. sviesta nedēļa, f.;
vast-lāvis, m.
Bütt’ner, m. -s, pl. mucinieks, m.
9»
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
