Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - E - Echo ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Echo — Ehre 151
Ech’o, n. -s, pl. -s, atbalss, f.; atskaņa,
f.
echt, adj. (wahr) īsts; (von Farben)
pastāvīgs.
Echt’heit, f. īstība, f.
Eck’e, f. pl. -n, stūris, m.; (Winkel)
kakts, m.
Eck’en||beschlag, m. stūŗa apkalums, m.
-stēher, m. -s, pl. izsūtāmais, m.
Eck’fenster, n. stūŗa logs, m.
eck’ig, adj. 1. stūŗains; 2. fig. neaptēsts.
Eck’igkeit, f. šķautnainība, f.; tēsums,
m.
Eck’zahn, m. (bei Menschen) acu zobs,
m.; (bei Tieren) ilknis, m.
Ed’da, f. Edda f. (vecziemeļnieku dzeju
krājums).
ē’del, adj. dižciltīgs, cēls; edle Metalle,
dārgmetalli, m. pl.
ē’del I |geboren, adj. dižciltīgs, augsti
dzimis. -gesinnt, adj. augstsirdīgs,
ē’delherzig, adj. augstsirdīgs.
E’del||hirsch, m. briedis, m. (staltais).
_ -hof, m. bruņinieka pils, f.
E’del||knäbe, m. pāžs, m. -mann, m. (pl.
-leute) 1. muižnieks, m.; 2.
augstsirdīgs cilvēks.
E’delmūt, m. augstsirdība, f.; augstsir-
dīgums, m.; cēlums, m.
ē’delmiitig, adj. augstsirdīgs, cēls.
E’delstein, m. dārgakmens, m.; -e,
dārgakmeņi, m. pl.
E’del||tanne, f. cilda egle ^pinus
pecti-nata) f. -weiß, n. sniegpiiķe, f. -wild,
n. brieži u. stirnas.
E’den, n. -s, Ēdenes dārzs, jn.; paradīze,
Edikt’, n. -(e)s, pl. -e, edikts, m.
(rīkojums, m.).
E’feu, m. -s, efeja, f.
Effekt’, m. -(e)s, pl. -e, efekts, m.;
iespaids, m.; panākums, m.
egāl’, adj. vienāds; das ist mir tas
man vienalga.
E’gel, m. -s, pl. dēle, f. -krankheit, f.
(bei Schafen) aknu slimība, f.
-schnek-ke, f. (in der Leber der Schafe) aknu
blakts, f.
Eß’ge» L "■< pl- _n. ecēšas, f. pl.
eg’gen, v. a. ecēt.
Egois’mus, m. », egoisms, m.; savtība,
f.; savtīgums, m.
Egoist, m. -en, pl. -en, egoists, m.;
sav-labis, m.
E’he, f. pl. -n, laulība, f.; wilde
ārlaulība, nelikumīga laulība; eine
-schließen, apprecēties; auch: (vom
Manne) apsievoties; (vom Weibe) iet
pie vīra; zur - begehren, precēt,
bildināt.
E’hebett, n. laulības gulta, f.
ē’hebrechen, v. n. (nur im Infinitiv
gebräuchlich) pārkāpt laulību.
E’hebrecher, m. laulības pārkāpējs, m.
-in, f. •», pl. -nen, laulības pārkāpēja,
f.
E’he||bruch, m. laulības pārkapšana, f.;
laulības pārkāpums, m.; «. begehen,
pārkāpt laulību,
ē’hedēm, adv. senāk, pirms tam; (in
früheren Zeiten) senlaikos; citkārt.
E’he||frau, f. laulātā draudzene, f. -gatte,
m. vīrs, m.; laulāts draugs, -gelübde,
_ n. laulības solījums, m.
E’he||hindernis, n. kavēklis laulībai, m.
-joch, n. laulības jūgs, m. -leute, pl.
laulāti draugi; die jungen jaunais
pāris.
ē’helich, I. adj. laulības-; -es Kind,
laulībā dzimis od. likumīgs bērns; II.
adv. laulībā; «, verbinden, salaulāt,
ē’helichen, I. v. a. precēt; (vom Manne)
apjemt sievu; (vom Weibe) iet pie
vīra; II. v. refl. sich precēties,
ē’helos, adj. neprecējies; er ist noch
viņš vēl neprecējies (od. puišu kārtā);
der -(s)e Stand, bezlaulības kārta, f.;
in -(s)em Stande bleiben, palikt
neprecētam.
E’helösigkeit, f. bezlaulības dzīve, f.
ē’helustig, adj. fam. precību kārs.
ē’hemālig, adj. citkārtējs, senāks.
E’hemann, m. laulāts vīrs; laulāts draugs,
ē’her, adv. 1. (früher) agrāk; je desto
lieber, jo ātrāk, jo labāk; 2. (lieber)
labāk; - will ich sterben, labāk es
mirstu.
Ē’hering, m. laulības gredzens, m.
ē’hern, adj. 1. vaŗa-; 2. fig. (hart, fest)
ciets, stiprs.
E’he||schänder, m. laulības pārkāpējs, m.
-Scheidung, f. laulības šķiršana, f.;
at-laulāšana, f.; atlaulājums, m.
-Scheidungsprozeß, m. laulības šķiršanas
prāva, f. -Schließung, f. precēšanās, f.;
laulāšana, f.; laulāšanās, f.; laulības
noslēgšana, f.
E’hestand, m. laulības kārta; im -e
leben, dzīvot laulībā.
E’he||steuer, f. pūrs, m. -Stifter, m.
precinieks, m.; savedējs, m. -stifterin, f.
preciniece, f.; savedēja, f. -Stiftung,
f. precēšana, f.; (Ehevertrag) laulības
līgums, m.
ehr’bār, adj. (ehrenwert) godājams;
(ehrlich) godīgs.
Ehr’bārkeit, f. godīgums, m.
Eh’re, f. pl. -n, gods, m.; auf »! pie
mana goda! Mann von goda vīrs,
m.; Ihnen zu -n, Jums par godu; zu
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
