Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - E - ehren ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
152 ehren—
«. kommen, godā kļūt; ~ sei Gott!
gods Dievam; (jemm.) • erweisen,
parādīt (kādam) godu; (jems.) Andenken
in -n halten, turēt (kāda) piemiņu
godā; (jems.) in -n gedenken, pieminēt
(kādu) godam,
ēh’ren, v. a. godāt, cienīt.
Eh’ren|[amt, n. goda amats, m.
-bezeigung, f. od. -bezeugung, f. godinājums,
m.
Eh’renļ: geleite, n. goda pavadoņi, f. -ge-
richt, n. goda tiesa, f.
eh’renhaft, adj. godīgs; godājams,
cienījams.
Eh’renhaltigkeit, f. godīgums, m.
Eh’reni klāge, f. sūdzība goda
aizkarša-nas dēļ. -kränkung, f. goda
aizkar-šana, f. -platz, m. goda vieta, f.
-po-sten, m. goda amats, m. -preis, m.
1. godalga, f.; 2. (Pflanze) zemes apīņi,
m. pl.; dūlēji, m. pl.
ehrenrührig, adj. u. adv. goda aizkārējs;
das ist mir tas ķeŗas man pie goda
od. tas aizkaŗ manu godu.
Eh’renriihrigkeit, f. goda aizkaršana, f.
Eh’renschāndung, f. goda laupīšana, f.;
apmelošana, f.
eh’renvoll, adj. goda pilns.
Eh’ren||vörmund, m. goda aizbildnis, m.
-Vormundschaft, f. goda aizbildnība,
f. -wache, f. goda sargs, m.; goda
sargi, m. pl.
eh’renwērt, adj. godājams, cienījams.
-widrig, adj. godam pretīgs, negodīgs.
Eh’renwort, n. goda vārds, m.; sein
-geben, dot goda vārdu, apsolīties ar
goda vārdu.
Ehr’erbie|jtigkeit, f. od. -tung, f. pl.
-en, goddevība, f.; godbijība, f.;
(Verehrung) goda parādīšana, f.
Ehr’furcht, f. godbijība, f.; (jemm.) šeine
- bezeigen, izturēties pret (kādu)
godbijīgi; - einflößen od. gebieten,
modināt godbijību.
Ehr’furchtsbezeigung, f. godbijības
apliecinājums, m.
ehr’furchtsvoll, adj. godbijīgs.
Ehrgefühl, n. goda jūtas, f. pl.
ehr’geizig, adj. godkārīgs,
ehrlich, I. adj. 1. (rechtschaffen) godīgs,
taisns; -er Mann, godīgs cilvēks; ein
er- Gewinn, godīga peļņa; 2. (tüchtig)
krietns; II. adv. godīgi; ich meine es
» mit ihm, es viņam novēlu labu.
Ehrlichkeit, f. godīgums, m.;
taisnīgums, m.
Ehrlosigkeit, f. negodīgums, m.
ehr’sam, adj. u. adv. godīgs, godājams.
Ehr’||samkeit, f. godīgums, m. -sucht,
f. godkārība, f.
Eidergans
ehr’süchtig. adj. godkārīgs.
Eh’rung, f. godināšana, f.; godinājums,
m.
Ehr’würden, f. Ew. Jūsu godība.
ehr’würdig, adj. cienīgs.
ei! int. ej jel’ warum nicht gar, ko
nu vēl ne!
Ei, n. -(e)s, pl. -er, ola, f.; dem. oliņa,
f.; (Hode) pauts, m.; dem. pautiņš,
m.; (ein bebrütetes od. verdorbenes)
vanskars, m.; (ein im Nest
zurückgelassenes) padēklis, m.; (ein
schalenloses) mīkstčaulis, m.; frisches od.
rohes svaiga od. jēla ola;
weichgekochtes od. weiches mīksti
novārīta od. mīksta ola; hartgekochtes
od. hartes cieti novārīta od. cieta
ola; -er legen, dēt olas; die Hühner
legen schon -er, vistas jau dēj; -er
legend, olu dējējs-; ein -es Huhn,
dējēja vista,
eiapopei’a, int. (beim Einschläfern der
Kinder) čuči, čuči!
Ei’be, f. pl. -n. īve, f.; platpaeglis, m.
Eich’baum, m. od. Ei’che, f. pl. -n,
ozols, m.; dem. ozoliņš, m.
Ei’chel, f. pl. -n, 1. (Frucht) zīle, f.;
2. (am männlichen Gliede) ķubele, f.
ei’chelförmig, adj. zīļveidīgs.
Ei’chelkaffee, m. zīļu kafija, f.
Eich’elle, f. normālolekts, f.
ei’chen, adj. ozola-.
ei’chen, v. a. dot likumīgu mēru od.
svaru.
Ei’chen, n. -s, pl. oliņa, f.; pautiņš, m.
Ei’chen||hain, m. ozolaine, f. -kränz, m.
ozola vatuags, m.
Ei’cher, m. -s* pl. », mēru un svaru no-
rīkotājs od. pārbaudītājs, m.
Eich’||horn, n. od. -hörnchen, n. od.
-kätz-chen, n. od. -katze, f. vāvere, f.;
vā-verīte, f.
Eich’mäß, n. parauga mērs, m.
Eich’wald, m. ozolu mežs, m.
Eid, m. -es, pl. -e, zvērests, m.;
körperlicher personīgs zvērests; <* vor
Gericht, zvērests tiesas priekšā; den
» der Treue leisten, zvērēt uzticību;
einen falschen - schwören, nepatiesi
zvērēt; den ~ brechen, lauzt od.
pārkāpt zvērestu; (jemn.) seines -es
entbinden, atbrīvot (kādu) no zvēresta.
Ei’dam, m. -s, pl. -e, znots, m.; meitas
vīrs, m.
Eid’brecher, m. zvēresta pārkāpējs, m.
eid’brüchig, adj. er ist - geworden, viņš
pārkāpis zvērestu.
Ei’dechse, f. », pl. -n, ķirzaka, f.
Ei’dergans, f. gāga, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
