Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - E - Entkleidung ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
174 Entkleidung
(berauben) aplaupīt; (jemn.) seines
Amtes atcelt (kādu) no amata; II. v.
refl. sich noģērbties.
Entklei’dung, f. 1. no ģērbšana, f.; 2. fig.
atcelšana, f..
entkom’men, v. n. (v. kommen) (part. p.
entkommen) izbēgt, izmukt; der
Gefahr izglābties.
Entkom’men, n. izbēgšana, f.; (Rettung)
izglābšanās, f.
entkräften, v. a. 1. (schwächen)
novājināt; (erschöpfen) nogurdināt; 2. fig.
atspēkot.
Entkräftung, f. 1. (Schwächung)
novājināšana, f.; novājinājums, m.;
(Erschöpfung) nogurdināšana, f.;
nogur-dinājums, m.; nogurums, m.; an
-sterben, mirt aiz nespēka; 2. fig.
(Un-gültigmachung) atspēkošana, f.;
atspēkojums, m.
entlā’den, I. v. a. (v. laden) (part. p.
entlā’den) izlādēt, atvieglināt; II. v.
refl. sich 1. sich einer Bürde
nomest nastu; 2. (losgehen) das Gewitter
entlud sich, pērkons sāka graut; die
Flinte entlud sich, bise sprāga vaļā.
entlang’, prp. (mit dem Akkusativ) den
Berg od. am Berge gar kalnu,
entlar’ven, v. a. atmaskot,
entlas’sen, v. a. (v. lassen) (part. p.
entlassen) atlaist; (verabschieden)
atvaļināt; atstādināt.
Entlassung, f. pl. -en, atlaišana, f.;
(Verabschiedung) atvaļināšana, f.;
atstādināšana, f.; seine - geben od.
einreichen, iesniegt atlūgumos no amata
od. atlūgties no amata.
Entlas’sungs||gesüch, n. atlūgšanās, f.;
lūgums atvaļinājuma dēļ. -schein, m.
atlaišanas zīme, f. -zeugnis, n.
gatavības liecība, f.
entlast’en, v. a. atvieglināt; von
Steuern ■», atlaist nodokļus.
Entlast’ung, f. pl. -en, atvieglināšana,
f.; atvieglinājums, m.
Entlastungszeuge, m. aizstāvības
liecinieks, m.
entlau’ben, v. a. nošķīt lapas,
entlau’fen, v. n. (v. laufen) (part. p.
ent-lau’fen) aizskriet; izbēgt, izmukt; der
Gefahr izsprukt no briesmām.
Entlau’fen, n. aizskriešana, f.; (Flucht)
izbēgšana, f.; izmukšana, f.
ent’lēdigen, v. refl. sich jems.
atsvabināties (no kāda); sich aller Sorgen
atkratīties no visām rūpēm; sich
einer Pflicht izpildīt pienākumu.
Entlē’digung, f. pl. -en,
atsvabināšanās, f.; (Erfüllung) izpildīšana, f.;
izpildījums, m.
— entreißen
entlee’ren, I. v. a. iztukšot; II. v. refl.
sich «, iztukšoties.
Entlee’rung, f. iztukšošana, f.;
iztukšojums, m.; (des Leibes) izkārnījumi,
m. pl.
entlē’gen, I. adj. 1. (entfernt) attāls; 2.
(abgelegen) nomaļus-; II. adv. atstatu,
nomaļus.
Entlē’genheit, f. (Entfernung) attālums,
m.; atstatums, m.
entleh’nen, v. a. (von jemm. etw.} aiz–
jemties (no kāda ko).
Entleh’ļļner, m. -s, pl. », aizjēmējs, m.
-nung, f. pl. -en, aizjemšanās, f.;
aizjēmums, m.
entlei’ben, I. v. a. nonāvēt, nokaut; II. v.
refl. sich nonāvēties,
entlei’hen, v. a. aiz jemties.
entlock’en, v. a. izvilināt, (durch List)
izmānīt.
entman’nen, v. a. 1. izrāmīt, izrūnīt;
2. fig. (entnerven) nogurdināt,
nomur-dzināt.
Entman’nung, f. pl. -en, 1. izrāmīšana,
f.; vīrišķības atjemšana, f.; 2. fig.
(Entnervung) nogurdinājums, m.
entmast’en, v. a. nojemt mastus,
entmen’schen, v. a. padarīt par
necilvēku.
Entmenscht’heit, f. necilvēciskums, m.;
zvēriskums, m.
entmū’tigen, v. a. iebaidīt; entmutigt
werden, zaudēt dūšu.
Entmū’tigung, f. dūšas saplakums, m.
Entnah’me, f. bei ~ von hundert
Exemplaren, nojemot simts eksemplārus,
entneh’men, v. a. (v. nehmen) (part. p.
entnom’men) 1. jemt, nojemt, pajemt,
izjemt; (schöpfen) smelt; 2. fig.
(folgern) slēgt; nopost,
entner’ven, v. a. nomurdzināt,
novārdzināt.
entpup’pen, v. refl. sich 1. (von
Schmetterlingen) izkūņāties; 2. fig.
izrādīties.
enträt’seln, v. a. (erraten) uzminēt;
(enthüllen) atklāt; (erklären) izskaidrot.
Enträtselung, f. uzminēšana, f.;
uzminējums, m.
Entree’ [antrē], n. -s, 1. (Eintrittsgeld)
ieejas maksa, f.; 2. (auch f.)
(Vorzimmer) priekšistaba, f.
entrei’ßen, I. v. a. (v. reißen) (part. p.
entris’sen) (jemm. etw.) izraut
(kādam ko); (eine Fahne) atjemt; (der
Gefahr ■») izglābt (no briesmām); (ein
Geständnis) izspiest; (vom Tode)
nolaupīt; der Tod hat uns den Vater
entrissen, nāve mums nolaupījusi tēvu;
II. v. refl. sich izrauties.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
