Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - G - Gegnerschaft ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Gegnerschaft — Gehen
225
Gēg’nerschaft, f. 1. (Feindschaft)
naid-nieclba, f.; 2. (sämtliche Gegner)
pretinieki, m. pl.; pretnieclba, f.
gegol’ten v. gelten,
gegö’ren v. gären,
gegos’sen v. gießen,
gegrä’ben v. graben,
gegriffen v. greifen,
gegrün’det, adj. dibināts.
Gehā’der, n. -s, ķildošanās, f.
Gehalf, m. -(e)s, pl. -e, 1. (Raum)
tilpums, m.; ein Faß von 100 Stof
muca, kas satur simts stopu; 2.
(Inhalt) satvars, m.
Gehalf, n. u. m. -es, pl. Gehäl’ter, alga,
f.; «. beziehen, dabūt algu.
gehal’ten v. halten.
gehalf lös, adj. (wertlos) mazvērtīgs;
(leer) tukšs; (nichtig) niecīgs.
Gehalf lösigkeit, f. (Wertlosigkeit)
mazvērtīgums, m.; (Nichtigkeit)
niecīgums, m.
gehalt’||reich od. -voll adj. vērtīgs.
Gehalts’ļ|abzug, m. algas novilkums, m.
-anspruch, m. algas prasījums, m.;
tiesība uz algu. -aufbesserung, f. algas
uzlabojums, m. -erhöhung, f. algas
paaugstināšana, f.; algas paaugstinājums,
m.
Gehäm’mer, n. -s, (nemitīga) sišana (ar
āmuru).
Gehäng’e, n. -s, pl. 1. (von Blumen)
vija, f.; 2. (Ohrgehänge) auskari,
iņ-pl.; 3. viras (durvju); 4. (Abhang
eines Berges) nokalne, f.; nogāze, f.
gehang’en v. hängen,
gehar’nischt, adj. 1. bruņots; 2. fig.
sparīgs; ein -er Artikel, bargs raksts,
gehäs’sig, adj. (hassend) naidīgs.
Gehässigkeit, f. naidīgums, m.
Gehau’, n. -es, pl. -e, cirksnis, m.
gehaubt’, adj. (von Vögeln) cekulains.
Gehäu’se, n. -s, pl. vāsts, m.; maksts,
f.; (Futteral) futrālis, m.; einer Orgel,
ērģeļu apbūve, f.; » einer Schnecke,
gliemeža vāks, m.; - in einem Apfel,
ābola serde, f.
gēh’bār, adj. ejams; die Wege im
Garten sind nicht mehr pa celiņiem
dārzā vairs nav iespējams iet.
Geheck’e, n. -s, izperējums, m.;
perek-lis, m.
Gehē’ge, n. -s, pl. •», audze, m.;
(Gehege von Birken) birzs, f.;
(Einfriedigung) iežogojums, m.; aploks, m.
-auf-sēher, m. meža uzraugs, m.; mežsargs,
m.
geheim’ I. adj. (heimlich) slepens,
(verborgen) noslēpts, apslēpts,
(geheimnisvoll) noslēpumains; -er Bund, slepena
sabiedrība; -e Polizei, slepenpolicija,
f.; II. adv. slepeni.
Geheim’brief, m. slepena vēstule,
Gehei’merāt, m. slepenpadomnieks, m.
geheim’halten, v. a. (v. halten) slēpt,
noslēpt, paslēpt.
Geheim’||haltung, f. slēpšana, f. -kraft,
f. slepens spēks, -lehre, f. slepenā
mācība. -mittel, n. slepens līdzeklis.
Geheim’nis, m. -(ss)es, pl. -(ss)e,
noslēpums, m.; in das «. eingeweiht sein,
zināt noslēpumu; hinter ein »
kommen, atklāt noslēpumu,
geheimnisvoll, adj. noslēpumu pilns,
noslēpumains.
Geheim’IIpolizist, m. slepenpolicists, m.
-Schreiber, m. privāts sekretārs, m.
-schrift, f. slepenraksti, m.
Geheiß’, n. -es pavēle, f.; auf sein
uz viņa pavēli,
gē’hen, I. v. a. (gē’he; ging; gegang’en)
einen Weg uzsākt ceļu,- fig. den
geraden Weg iet taisno ceļu; fig.
den Weg alles Fleisches nomirt,
iznīkt; II. v. n. 1. (marschieren) iet,
freq. staigāt; das Kind lernt bērns
mācās iet; im Zimmer auf und ab «.,
staigāt pa istabu šurpu turpu; 2. (sich
irgendwohin begeben) iet, doties;
baden -, iet peldēties; (mit
Präpositionen) (mit an:) fig. (jemm.) an die
Hand iet (kādam) palīgā; an Bord
sēsties kuģī; ans Gericht
griezties pie tiesas; (mit auf:) auf die
Universität iestāties universitātē; (mit
aus:) (jemm.) aus dem Wege griezt
(kādam) ceļu; geh’ mir aus den
Augen, nerādies vairs manās acīs;
(mit gegen:) fig. das geht gegen mein
Gewissen, tas ir pret manu
sirdsapziņu; (mit in:) in die Kirche iet
baznīcā; ins Kloster iestāties
klosterī; III. v. imp. 1. (von der
Gesundheit) klāties; wie geht’s (Ihnen)? kā
(Jums) klājas? es geht mir gut, man
klājas labi; 2. (von Verhältnissen) es
geht mir schlecht, man neveicas labi;
fam. es geht, iet kā nekā; 3. (ergehen)
notikt, gadīties; es ist mir ebenso
gegangen, man tāpat gadījies; es mag
wie es will, lai notiek kas notikdams;
4. (vorhanden sein) būt; es geht ein
Gerücht, ļaudis runā, izplatās baumas;
es geht die Rede, daß er krank ist,
runā, ka viņš slims; 5. es geht gegen
den Winter, ziema tuvojas; IV. v. refl.
sich müde «., nogurt ejot; sich die
Füße wund noberzt kājas ejot.
Gē’hen, n. -s, iešana, f.; das . wird mir
sauer, man nākas grūti iet; ich bin
Dravnieks, Vāciski latviska vārdnīca.
15
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
