Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - G - Gereiztheit ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Gereiztheit — Geruchsnerv
233
Gereizt’heit, f. sirdlgums, m.;
iekairi-nātība, f.
gereu’en, v. imp. es gereut mich, das
getan zu haben, nožēloju, ka to esmu
darījis.
Gericht’, n. -(e)s, pl. -e, 1. (Speise)
ēdiens, m.j virums, m.j ein - Linsen,
lēcu virums; (Gang) ēdiens, m.; wir
hatten zu Mittag sechs -e, mums bija
pusdienā seši ēdieni; 2.
(Urteilspre-chung) spriedums, m.; tiesa, f.; (über
etw.) - halten, spriest (par kādu),
tiesāt (kādu); das jüngste «, pastara
tiesa, f.; pastara diena, f.; am Tage des
-s, tiesas dienā; 3. (Gerichtshof) tiesa,
f.; tiesas iestāde, f.; vor «. erscheinen,
nākt tiesas priekšā; zu - sitzen,
tiesāt; 4. (Gerichtsgebäude) tiesas nams,
m.
gericht’lich, I. adj. tiesas-; -e
Verhandlung, tiesas vešana, f.; tiesas akts, m.;
-er Beweis, tiesas pierādījums, m.; -e
Entscheidung, tiesas spriedums, m.;
II. adv. . getrennt, tiesas šķirts;
-verkaufen, pārdot tiesas ceļā.
Gerichts’ļļakten, f. pl. tiesas aktis, f. pl.
-böte, m. tiesas sulainis, m. -brauch,
m. tiesas paraža, f. -kosten, f. pl.
tiesas izdevumi, m. pl. -Vollzieher, m.
tiesas izpildītājs, m.; -wēsen, n.
tieslietas, f. pl.
gerie’ben, adj. 1. v. reiben; 2. fig.
(erfahren) norūdīts.
Gerie’sel, n. -s, čurkstēšana, f.
gering’, I. adj. 1. niecīgs; ein -es
Einkommen, mazs ienākums; von -en
Fähigkeiten, maz apdāvināts; in -er
Entfernung von der Stadt, netālu no
pilsētas; 2. (niedrig) zems;
(gewöhnlich) prasts; von -em Stande od.
Herkommen, no zemas kārtas; eine -e
Meinimg (von etw.) haben, maz cienīt
(ko); II. adv. 1. (wenig) maz; nicht
im -sten, it nebūt ne; 2. (nicht
besonders) ne sevišķi,
geringfügig, adj. niecīgs; neievērojams.
Geringfügigkeit, f. niecīgums, m.;
niecīga lieta,
geringschätzen, v. a. necienīt; nicināt,
gerinn’bār, adj. sarecināms.
gerin’nen, v. n. (gerin’ne; gerann’;
ge-ron’nen) sarecēt; (dick werden)
sabiezēt; (sauer werden) sarūgt, (von der
Milch auch) kuptŗ (von erkaltendem
Metall) sastingt; (von Wasser) sasalt;
geronnene Milch, rūdzis piens;
kūpināts piens; ~ machen od. - lassen,
sa-recināt; kūpināt; sastindzināt;
sasaldēt; fig. vor Schreck gerann mein
Blut zu Eis, aiz bailēm man asinis vai
sastinga.
Gerinn’sel, n. 1. (rinnendes Wasser)
tekošs ūdens; 2. (geronnēne Flüssigkeit)
receklis, m.
Gerin’nen, n. -s, sarecēšana, f. (v.
Zeitwort). . ,
Gerip’pe, n. -s, pl. ģindenis, m.; fam.
sie ist ein wahres *, viņai nav
vairāk kā kauli un āda.
gerippt’, adj. rievains, robains,
geris’sen v. reißen,
geritten v. reiten.
Germä’||ne, m. -n, pl. -n, ģermānis, m.
germanisieren, v. a. ģermānizēt.
Germanis’mus, m. pl. -men,
ģermānisms, m. (vācu valodas ietekme),
gern od. ger’ne, adv. labprāt, ar mīļu
prātu; herzlich «, no visas sirds;
(jemn.) » haben, mīlēt (kādu);
überall gesehen sein, būt visur
ieredzētam; • Wein trinken, dzert labprāt
vīnu, cienīt vīnu; er ißt » Äpfel, viņš
ir liels ābolu cienītājs.
Gern’größ, m. ■», lielībnieks, m.; augst-
kāpis, m.
Geröch’el, n. -s, krākšana, f.
geroch’en v. riechen.
Gerol’le, n. -s, ritināšana, f.; (des
Donners) dārdēšana, f.; (der Wagen)
rībēšana, f.
Geröll’(e), n. -s, gruži, m. pl.; akmeņu
drupatas (kalnos),
geron’nen v. rinnen.
Ger’ste, f. mieži, m. pl.; dem.
miezītis, m.; miezīši, m. pl.
Ger’sten|[grütze, f. miežu putraimi, m.
pl.; (gekochte) miežu putra, f. -kleie,
f. miežu klijas, f. pl. -malz, n. miežu
iesals, m.
Gerte, f. pl. -n, (Rute) rīkste, f.;
rīkstīte, f.; vica, f.; (Reitgerte) jājamā
pātaga.
Geruch’, m. -(e)s, pl. Gerüch’e, 1.
(Geruchssinn) oža, f.; er hat einen
feinen viņam labs deguns; 2.
(unangenehmer ~) smaka, f.; (Wohlgeruch)
smarša, f. od. smarža, f.; das hat einen
brandigen tam ir deguma (od.
sviluma) smaka,
geruch’lös, I. adj. bezsmakas-,
bezsmar-šas; II. adv. bez smakas; bez
smar-šas; diese Blume ist šī puķe
ne-smaršo.
Geruch’lösigkeit, f. smakas od. smar-
šas trūkums, m.; bezsmaršīgums, m.
Geruchs’||nerv, m. ožas nervs, m. -sinn,
m. oža, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
