Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - G - Glast ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Glast — Gleichgültigkeit
245
1. (am Fenster) rüts, f.; mit -en
versehen, iestiklot; 2. (an einer
Elektrisiermaschine) stikla ripa, f. -scherbe,
f. stikla lūžņi, m. pl. -schleiler, m.
stikla . slīpētājs, m. -Schmelzer, m.
stikla kausētājs, m.
Glast, m. vizma, f.
Glasur’, f. pl. -en, glazūra, f.; vāpe, f.
(stikla vai emaljas virskārta). ’
Glas’||wand, f. stikla siena, f. -wären,
f. pl. stikla preces, f. pl.
glatt, I. adj. 1. (eben) līdzens, gludens;
* machen, nolīdzināt; -e Oberfläche,
līdzena virspuse; 2. (schlüpfrig) glums;
(vom Eise) slidens; -er Stoff, gluda
drāna; -es Haar, gludi mati; das Eis
ist sehr ledus ļoti slidens.
Glät’te, f. 1. līdzenums, m.; (Glanz)
spožums, m.; 2. (Schlüpfrigkeit)
glude-nums, m.; glumums, m.; (der Straße)
slidenums, m.; 3. fig. glaimīgums, m.
Glatt’eis, n. atkala, f.; gāle, f.; fig.
(jemn.) aufs - führen, piešmaukt
(kādu).
glätten, v. a. gludināt nogludināt.
Glät’ten, n. -s, nolīdzināšana, f.; noglu-
dināšana, f.
glatt’weg, adv. gluži strupi.
Glatz’e, f. pl. -n, plika galva, f.;
plikpauris, m.
glatz’ig, adj. plikgalvīgs.
Glatz’kopf, m. plikgalvis, m.; plikpauris,
m.
Glau’be, m. -ns, od. Glau’ben, m. -s,
ticība, f.; er hat den wahren -n,
viņam īstā ticība; er hat keinen -n,
viņam trūkst ticības; -, Liebe,
Hoffnung, ticība, mīlestība, cerība,
glau’ben, v. a. ticēt, šķist, domāt; ich
glaube es Ihnen, es Jums to ticu; das
ist nicht zu tas ir neticams; ich
glaube nicht, daß Sie Recht haben,
nedomāju vis, ka Jums taisnība.
Glau’bens||abfall, m. atkrišana no
ticības. -artikel, m. ticības loceklis, m.
-bekenntnis, n. ticības apliecināšana,
f.
glau’bensfest, adj. stiprs ticībā.
Glau’bens||festigkeit, f. ticības stiprums,
m. -frāge, f. ticības jautājums, m.
-freiheit, f. ticības brīvība, f.
-Schwärmer, m. ticības murgotājs, m. -streit,
m. ticības ķilda, f.
glaub’haft, adj. ticams, m.
Glaubhaftigkeit, f. ticamība, f.
gläu’big, adj. ticīgs; die G-en, ticīgie.
Gläu’biger, m. -s, pl. kreditors, m.;
parādu prasītājs, m. -in, f. pl. -nen,
parādu prasītāja, f.
glaub’lich, adj. ticams.
glaub’würdig, adj. v. glaubhaft,
gleich, I. adj. 1. (nicht verschieden)
vienāds, vienlīdzīgs, tāds pats; (eben)
līdzens; den Boden » machen,
nolīdzināt zemi; dem Boden - machen,
noslaucīt no zemes; -e Größen, vienādi
lielumi; in -em Grade od. Maße,
vienādā mērā; in -er Weise, tādā pašā
kārtā; 2. (ähnlich) līdzīgs; dem
Löwen, līdzīgs lauvai; » sein, līdzināties;
3. fig. (gleichgültig) vienaldzīgs; das
ist mir od. bleibt sich tas man
vienalga; II. adv. 1. vienādi; - breit,
vienādā platumā; achten od. schätzen,
tāpat cienīt; 2. (sogleich) tūliņ; tūlīt;
. anfangs, pašā sākumā; • beim
Eintritt, tūliņ pie ieejas; - nach dem
Essen, tūlīt pēc ēšanas, tikko paēdis;
es wird « 4 Uhr schlagen, pulkstenis
sitīs tūlīt četri; III. conj. kaut, lai
gan; ist er ~ nicht reich, so ist er
doch großmütig, kaut arī viņš nav
bagāts, viņš tomēr augstsirdīgs,
gleich’||alterig, adj. vienādā od. tai
pašā vecumā, -ārtig, adj. vienāds,
vie-nādējs.
Gleichartigkeit, f. vienādība, f.-, vienā-
dīgums, m.
gleichbedeutend, adj. identisks, vienādas
nozīmes.
gleich’||berechtigt, adj. līdztiesīgs.
Gleichberechtigung, f. tiesību
vienlīdzī-gums, m.
Glei’che, f. vienādība, f.; vienlīdzība,
f.
glei’chen, I. v. n. (glei’che; glich;
geglichen) būt līdzīgam; II. v. refl. sich
līdzināties; sie «. sich wie ein Ei
dem andern, viņi viens otram līdzīgi
kā divi ūdens pilieni,
gleichfalls, adv. tāpat, tādā pašā veidā
(od. kārtā).
Gleichförmigkeit, f. pl. -en, 1.
(Ähnlichkeit) līdzīgums, m.; 2. (Gleichheit)
vienādums, m.; vienlīdzīgums, m.
gleich’II gesinnt, adj. ar tādām pašām
jūtām od. tādiem pašiem uzskatiem,
vienos prātos.
Gleich’gewicht, n. līdzsvars, m.; das
-behalten, verlieren, paturēt, zaudēt
līdzsvaru; im * sein, būt līdzsvarā,
gleich’II gültig, adj. 1. vienvērtīgs,
vienādā vērtībā; (g^ich) vienlīdzīgs;
2. (teilnahmlos) vienaldzīgs;
(unempfindlich) nejūtīgs; das ist mir tas
man vienalga.
Gleich’||gültigkeit, f. vienaldzība, f.;
vienaldzīgums, m. -heit, f.
vienādība, f.; vienlīdzība, f. -heitszeichen,
! n. vienlīdzības zīme, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
