Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - G - gleichklingend ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
246
gleichklingend — glucken
gleichklingend, adj. saskanīgs,
gleich’machen, v. a. 1. (ebenen)
nolīdzināt; 2. fig. (übereinstimmend machen)
darīt vienādu, saskaņot.
Gleich’||mäß, n. simmetrija, f. samērība,
f.
gleich’mäßig, f. I. adj. (sich gleich
bleibend) vienāds; (regelmäßig) kārtējs;
(einförmig) vienmērīgs; II. adv.
vienādi, vienādā mērā.
Gleichmäßigkeit, f. vienmērība, f.;
samērība, f.
gleich’mütig, I. adj. vienaldzīgs, (ruhig)
mierīgs; II. adv. aukstām asinīm.
Gleich’mütigkeit, f. vienaldzība, f.
gleich’nāmig, adj. 1. vienāda vārda-; 2.
(entsprechend) saskanīgs.
Gleich’nāmigkeit, f. vārda vienādība,
f.
Gleich’nis, n. -(ss)es, pl. -(ss)e, līdzība,
f.; allegorija, f.; die -(ss)e des Herrn,
tā Kunga līdzības; in -(ss)en reden,
runāt līdzībās,
gleich’||sam, adv. it kā; tā sakot,
-schenklig, adj. (von Dreiecken)
vienādsānu. -seitig, adj. (von Figuren)
vienādmalu-,
gleichstellen, v. a. (jemn.) einem andern
pielīdzināt (kādu) otram,
gleich’tūn, v. a. (v. tun) es jemm.
darīt tāpat kā kāds.
Glei’chung, f. pl. -en, vienlīdzība, f.
gleich’ļļviel, adv. 1. tikpat daudz, tikpat;
(einerlei) viss viens, vienalga; 2.
-wer, vienalga kuŗš. -wertig, adj. tādas
pašas vērtības-, vienādas vērtības-.
Gleich’wērtigkeit, f. vienvērtīgums, m.
gleich’||wie, conj. kā, tāpat kā. -winklig,
adj. ar vienādiem leņķiem, -wohl, conj.
taču, (dennoch) tomēr, -zeitig, I. adj.
tā paša laika-, vienlaicīgs; II. adv. tai
pašā laikā.
Gleich’zeitigkeit, f. vienlaicība, f.;
vienlaicīgums, m.; sakritība, f.; die
-dieser Diebstähle ist nicht erwiesen,
tas nav pierādīts, ka šīs zādzības
izdarītas reizē.
Gleis’ner, m. -s, pl. divkosis, m.;
liekulis, m.
Gleisnerei’, f. divkosība, f.; liekulība,
f.
glei’ßend, adj. mirdzošs.
Gleit’bahn, f. slidotava, f.
glei’ten, v. n. (glei’te; glitt; geglit ten)
slīdēt.
Glei’ten, n. -s, slīdēšana, f.
Glet’scher, m. -s, pl. šļūdonis, m.
glich v. gleichen.
Glied, n. -es, pl. -er, 1. loceklis, m.;
pants, m.; er konnte kein - rühren,
viņš nevarēja ne locekļa pakustināt;
2. (bei Pflanzen) posms, m.; 3. fig.
(Mitglied) biedrs, m.; loceklis, m.;
4. fig. (Geschlecht) bis ins vierte
līdz ceturtai paaudzei (bibl.: līdz
ceturtam augumam); 5. (nebeneinander
stehende Reihe) rinda, f.; in zwei -ern
marschieren, iet divās nodaļās.
Glie’der||fluß, m. reumatisms, m.
glie’derig, adj. pantains.
glie’derlahm, adj. locekļos stīvs,
glie’dern, v. a. posmot, šķirot.
Glie’der||puppe, f. marionete, f. -schmerz,
m. locekļu sāpes, f. pl.
Glie’derung, f. iedalījums, m.
glie’derweise, adv. rindām.
Glied’mäßen, pl. locekļi, m. pl.
glied’weise, adv. rindām,
glim’men, v. n. (glimme; glomm; ge-
glom’men) kvēlot, gruzdēt.
Glim’men, n. -s, kvēlošana, f.
glimpflich, I. adj. godīgs; II. adv. er ist
«. davongekommen, viņš ticis ar veselu
ādu cauri,
glit’schen, v. n. slīdēt; slidot,
glitt v. gleiten,
glitz’ern, v. n. spīguļot.
Glö’bus, m. pl. -busse od. -ben, globs,
m.
Glöck’chen, n. -s, pl. zvaniņš, m.
Glock’e, f. pl. -n, 1. zvans, m.; die »
läuten, zvanīt; 2. (Turmuhr) torņa
pulkstenis, m.
Glock’enblūme, f. pulkstenītis, m.
glock’enförmig, adj. zvana veidā.
Glock’en|lgehäuse, n. zvana apbūve, f.
-geläute, n. zvanīšana, f. -gießer, m.
zvanu lējējs, m. -gießerei, f. zvanu
lietuve, f. -haus, n. zvanītava, f. -klang,
m. zvana skaņa, f. -klöppel, m. zvana
mēle, f. -läuter, m. zvanītājs, m.;
zvaniķis, m. -zug, m. zvana velkamais.
Glöck’||lein, n. -s, pl. zvaniņš, m. -ner,
m. -s, pl. zvanītājs, m.; zvaniķis,
m.
glomm v. glimmen.
Glossār, n. -s, pl. -e, od. -ien, glösars,
m.; paskaidrotāja vārdnīca, f.
glotz’en, v. n. lūkoties platām acīm.
Glück, n. -(e)s, 1. laime, f.; - bringen,
atnest laimi; er hat viņam laime;
welches ■»! kāda laime! viel daudz
laimes! - auf! labu laimi! 2.
(Schicksal) liktenis, m.; laimes māte, f.; fig.
das - lacht ihm, laimes māte viņam
uzsmaida.
Gluck’e, f. pl. -n, 1. klukstētāja, f.;
2. (Bruthenne) perētāja, f.; cāļu māte,
f.
gluck’en od. gluck’sen, v. n klukstēt.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
