Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - H - Hansnarr ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Hansnarr — hast
259
Hansnarr’ m. muļķis, m.; joku
pēte-ris, m.
Hanswurst’, m. -es, pl. -e od. -wür’ste,
āksts, m.j joku pēteris, m.
Han’tel, f. pl. -n, vingrojamais rīks.
hantie’ren, v. a. nodarboties; mētāties ar
rokām; plosīties,
hā’pern, v. imp. neveikties; fam. da
hapert es, tur aizmetas.
Hap’pen, m. -s, pl. fam. kumoss, m.
Har’fe, f. pl. -n, kokle, f.; (auf der) -
spielen, koklēt.
Harf’ner, m. -s, pl. koklētājs, m.
Har’ke, f. pl. -n, grābeklis, m.
Harm, m. -(e)s, (Gram) sirdēsti, m. pl.;
apbēdinājums, m.
här’men, I. v. a. skumdināt; II. v. refl.
sich sēroties,
harm’lös, I. adj. nevainīgs, mierīgs; II.
adv. ļaunu nedomājot.
Harmonie’, f. pl. -(e)n, harmonija, f.;
saskaņa, f.
harmö’nisch, adj. harmonisks, saskanīgs.
Harmonium, n. -s, pl. -nien, harmonijs, m.
Harn, m. -(e)s, mīzali, m. pl.
Harn’j|bläse, f. pūslis, m.
har’nen, v. n. mīst; (in der
Kindersprache) pižāt; fam. ūdeni nolaist; der
Kranke hat Blut geharnt, slimniekam
bija asinis mīzalos.
Harn’|[gefäß, n. mīzalu trauks, m.
Har’nisch, m. -es, pl. -e, bruņas, f. pl.;
(Brustharnisch) krūšu bruņas, f. pl.;
fig. (jemn.) in jagen od. bringen, sčk.
kaitināt (kādu).
Harn’I |kr ankheit, f. mīzalu slimība, f.
-lassen, n. -s, mīšana, f.
har’ren, v. n. einer Sache od. (auf etw.)
-i (ilgi) gaidīt (uz ko); cerēt (uz ko).
Har’ren, n. -s, gaidīšana, f.
hart, I. adj. (comp, hār’ter, sup. der
härteste) ciets; • machen, cietināt; -
werden, sacietēt; -es Brot, cieta maize;
II. adv. 1. fig. (tüchtig) krietni; (jemn.)
« bestrafen, krietni (kādu) sodīt; 2. fig.
(ganz nahe) am Wege, turpat
ceļmalā, pašā ceļa malā.
Här’te, f. pl. -n, 1. (priekšmeta)
cietums, m.; - des Stahls, tērauda
cietums, m.; 2. fig. (Rauheit) bargums,
m.; 3. fig. (Strenge) stingrums, m.
här’ten, v. a. rūdīt.
Här’ten, n. -s, rūdīšana, f.
Hart’||flügler, m. -s, pl. (Käfer) ciet-
spārņi, m. pl.
hart’herzig, I. adj. cietsirdīgs; 2. adv.
cietsirdīgi.
Hart’herzigkeit, f. cietsirdība, f.;
ciet-sirdīgums, m.
hart’hörig, adj. pakurls.
Harthörigkeit, f. pakurlums, m.
hart’||köpfig, adj. stūrgalvīgs,
hart’näckig, I. adj. stūrgalvīgs,
ietiepīgs,-(beharrlich) neatlaidīgs; II. adv.
stūrgalvīgi, neatlaidīgi.
Hartnäckigkeit, f. stūrgalvība, f.;
(Beharrlichkeit) neatlaidība, f.;
stūrgalvī-gums, m.; neatlaidīgums, m.
Hārz, n. -es, pl. -e, sveķi, m. pl.
hār’zen, I. v. a. pārvilkt ar sveķiem,
svekot; II. v. n. savākt sveķus,
hār’zig, adj. sveķains,
hasch’en, I. v. a. ķert, gūstīt; II. v. n.
(nach etw.) dzīties (pēc kā).
Hasch’en, n. -s, ķeršana, f.
Häs’chen, n. -s, pl. zaķītis, m.
Häsch’er, m. -s, pl. ķērājs, m.;
gūstītājs, m.
Hasch’isch, n. *, hašiss, m. (reibinātājs
dzēriens).
Hā’se, m. -n, pl. -n, zaķis, m.; dem.
zaķītis, m.; junger zaķēns, m.; fig.
da liegt der - im Pfeffer, tur lūk lietas
kodols.
Hā’sel, f. pl. -n, lazda, f. -gebüsch, n.
lazdu krūms, m.; lazdājs, m. -gerte, f.
lazdu rīkste, f. -huhn, n. meža irbe, f.
-nuß, f. (lazdu) rieksts, m. -nußstrauch,
m. lazdu krūms, m.
Hä’selwurz, f. zaķkāposti, m. pl.;
kumeļ-pēda.
Hä’sen||ampfer, m. zaķu skābenes, f. pl.
-brāten, m. zaķa cepetis, m. -fährte, f.
zaķu pēdas, f. pl. -feil, n. zaķāda, f.
-fuß, m. 1. zaķa kāja, f.; 2. fig.
(Feigling) zaķpastala, com.
Hä’sen||klee, m. zaķkāposti, m. pl.
-scharte, f. zaķlūpa, f.
Häs’Iein, n. -s, pl. zaķītis, m.
Has’pe, f. «, pl. -n, kāsis, m.
Has’pel, m. -s, pl. 1. (Garnwinde)
tītavas, f. pl.; 2. (Schiffswinde) vinda, f.
Has’peler, m. -s, pl. tinējs, m,; tītavu
od. vindas griezējs, m.
has’peln, v. a. 1. uztīt (dziju); 2. pacelt
(ar vindu).
Has’pelrad, n. vindas ritenis, m.
Haß, m. -(ss)es, ienaids, m.; naids, m.;
aus - (gegen jemn.), aiz naida (pret
kādu).
has’sen, v. a. ienīst, ienīdēt.
has’senswērt, adj. ienīstams.
Has’ser, m. -s, pl. ienīdētājs, m.;
naidnieks, m.
haß’erfüllt, adj. naida pilns,
häß’lich, adj. neskaists, nejauks.
Häßlichkeit, f. «., neskaistums, m.;
nejaukums, m.
hast, v. haben.
17*
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
