Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - H - helltönend ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
helltönend — heraus
26.5
hell’tönend, adj. skanīgs.
Helm, m. -s, pl. -e, 1. bruņu cepure, f.;
2. (am Beil) piets.
Helm’||busch, m. spalvu pušķis, m. (pie
ķiveres), -dach, n. kupola jumts, m.
Hemd, n. -es, pl. -en, od. Hem’de, n. -s,
pl. -n, krekls, m.; im (bloßen) -e,
kreklā vien.
Hemd’||ärmel, m. krekla piedurkne, f.;
in -n, kreklā od. kreklos, -chen, n. -s,
pl. krekliņš, m.
Hem’me, f. pl. -n, bremze, f.
hem’men, v. a. 1. apturēt, aizturēt;
(verzögern) novilcināt, aizkavēt; ein Rad
bremzēt riteni; 2. fig. (im Zaume
halten) savaldīt; (erschweren)
apgrūtināt,
hem’mend, adj. kavēklīgs.
Hemm’ļļgābel, f. bremze, f. -schuh, m.
I. bremze, f.; den ~ anlegen,
bremzēt; 2. fig. (Hindernis) kavēklis, m.
Hem’mung, f. pl. -en, 1. (Sperrung)
bremzešana, f.; 2. (Aufhalten)
apturēšana, f.; 3. (in der Uhr) izlīdzinātājs,
m.; 4. (Psychol.) aizture, f.
Hengst, m. -es, pl. -e, ērzelis, m.
Henk’el, m. -s, pl. osa, f. -chen, n. -s,
pl. osiņa, f.
henk’en, v. a. pakārt.
Henk’er, m. -s, pl. bende, m.; fam.
hol’ dich der lai velns tevi parauj!
-beil, n. bendes cirvis, m. -block, m.
bendes bluķis, m. -mahl, n. od.
-mahl-zeit, f. pēdējā maltīte (noziedzniekam
pirms nāves).
Henk’ers||frist, f. 1. atlikums uz īsu laiku
(noziedzniekam pirms nāves); 2. fig.
ļoti īss termiņš, -hand, f. durch
no bendes rokas, -knecht, m. bendes
kalps, m.
Hen’ne, f. pl. -n, vista, f.
hēr, adv. 1. (örtlich) šurpu, šurp, (hier)
še; hin und šurpu, turpu; kommen
Sie nāciet šurp; 2. (zeitlich) von
alters no seniem laikiem; von
Ewigkeit no mūžības; von je
vienmēr; es ist schon lange », ir jau sen.
herab’, adv. zemē, lejā; von oben no
augšas zemē; den Strom «, pa straumi
lejup, -begäben, v. refl. (v. begeben)
sich nokāpt zemē; I. v. a. noliekt;
II. v. refl. sich noliekties, -blicken,
v. n. lūkoties zemē. -drücken, v. a.
1. nospiest zemē; 2. fig. die Preise
nospiest od. pazemināt, cenas.
herab’fallen, v. n. (v. fallen) nokrist.
berab’lļflēhen, v. a. Gottes Segen
lūgties Dieva svētību, -fliegen, v. n. (v.
fliegen) nolaisties zemē. -fließen, v. n.
(v. fließen) notecēt zemē. -kommen,
v. n. (v. kommen) nonākt (zemē), sich
herablassen, 1. laisties zemē,
nolaisties; 2. fig. (gütig sein) būt laipnam
(pret kādu); 3. fig. (sich erniedrigen)
pazemināties; (auf etw. eingehen)
ielaisties. -lassend, I. adj. (gnädig)
žēlīgs; (willfährig) pieļāvīgs; II. adv.
žēlīgi, laipni.
Herablassung, f. 1. nolaišana, f.;
nolaišanās, f.; 2. fig. (Leutseligkeit)
pieļāvība, f.
herab’II laufen, v. n. (v. laufen) noskriet
lejā, (vom Wasser) notecēt zemē.
-sēhen, v. n. (v. sehen) noskatīties no
augšas; fig. (auf jemn.) nicīgi
lūkoties (uz kādu), -setzen, v. a.
pamazināt; den Preis pazemināt cenu.
Herab’setzung, f. pamazināšana, f.;
pazemināšana, f.; (Herabwürdigung)
pazemošana, f.
herab’stürzen, v. a. nogāzt zemē; v. refl.
sich nogāzties.
heran’, adv. (salikteņos norāda
tuvošanos mērķim) šurpu, klāt; näher
šurpmāk; dicht tuvu klāt; nur -!
tik šurpu! -bilden, I. v. a. audzināt,
izglītot; II. v. refl. sich izglītoties,
-lassen, v. a. (v. lassen) pielaist klāt.
-nähen, v. n. tuvoties; beim H- der
Feinde, ienaidniekam tuvojoties,
-schleichen, v. n. (v. schleichen) pielīst klāt.
-wachsen, v. n. (v. wachsen) augt,
uzaugt, paaugt, attīstīties, -ziehen, I. v.
a. (v. ziehen) pievilkt (klāt);
(heranbilden) uzaudzināt; fig. piedabūt klāt,
piespiest; II. v. n. tuvoties; (von
Wolken) uznākt.
herauf, (salikteņos apzīmē virzīšanos no
apakšas uz augšu) adv. augšā, uz
augšu; von unten •», no apakšas augšā;
nur »! kāp tik augšā! -arbeiten, v.
refl. sich », pacelties paša spēkiem,
-begēben, v. refl. (v. begeben) sich
iet augšā, -beschwören, v. a. den
Krieg sacelt kaŗu. -bringen, v. a.
(v. bringen) uznest augšā; fig. pacelt,
-kommen, v. n. (v. kommen) uznākt
augšā, -laufen, v. n. (v. laufen)
uzskriet augšā, -sēhen, (v. sehen)
skatīties uz augšu, -springen, v. n. (v.
springen) uzlēkt augšā, -ziehen, I. v.
a. (v. ziehen) uzvilkt augšā; II. v. n.
pacelties," uznākt; ein Wetter zieht
herauf, negaiss tuvojas.
heraus’, (salikteņos apzīmē virzīšanos uz
ārieni) adv. ārā, laukā; da » še ārā;
- od. herein! ārā vai iekšā; ~! ārā!
-arbeiten, I. v. a. izdabūt strādājot;
II. v. refl. sich (aus dem Gedränge)
tikt ārā od. izkulties no drūzmas; (aus
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
