Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - K - Kauffrau ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Kauf f rau — Keiler
297
Kaufllfrau, f. tirgotāja, f. -gesüch, n.
pirkšanas lūgums, m. -haus, n.
tirdzniecības nams, m.
käuflich, I. adj. 1. pērkams; par naudu
dabūjams; pārdodams; 2. fig.
(bestechlich) piekukuļojams; II. adv. ^ an sich
bringen, iegūt pērkot, nopirkt; »
überlassen, pārdot.
Käuflichkeit, f. pērkamība, f.; fig.
(Bestechlichkeit) piekukuļojamība, f.
Kauflust, f. pirkšanas kāre, f.
kauflustig, adj. kārīgs od. rosīgs uz
pirkšanu; der K-e, pirkt gribētājs, m.
Kaufmann, m. (pl. -leute) tirgotājs, m.;
tirgonis, m.; (Großhändler)
lieltirgotājs, m.; lieltirgonis, m.
kaufmännisch, I. adj. -e Ausdrücke,
tirgotāja izteicieni, m. pl.; II. adv. *
handeln, rīkoties od. izturēties, kā
tirgotājam.
Kaufmannschaft, f. 1. (Handelsstand)
tirgotāju kārta, f.; 2. (die Kaufleute)
tirgotāji, m. pl.; lieltirgotāji, m. pl.
Kauf||preis, m. pirkuma cena, f. -recht,
n. pirkšanas tiesība, f.
Kaufvertrag, m. tirdzniecības līgums, m.
kaufweise, adv. ar pirkšanu, pirkdams.
Kaul’barsch, m. ķīsis, m. -quappe, f.
vardulēns, m.
kaum, adv. 1. tikko; - waren wir
abgereist, so kam er an, tikko mēs bijām
aizceļojuši, viņš atnāca; 2.
(schwerlich) er wird es - wissen, viņš gan to
nezinās.
Kau’tabak, m. zēlējamā tabaka, f.
Kaution’, f. pl. -en, kaucija, f.;
drošības nauda, f.
Kaut’schuk, m. u. n. -s, kaučuks, m.
Kauz, m. -es, pl. Käu’ze, 1. (Art Eule)
apogs, m.; 2. fam. (Kerl) tēviņš, m.;
ein wunderlicher liels savādnieks.
Käuz’||chen od. -lein, n. -s, pl.
apo-dziņš, m.
Kavalier’ [-wa], m. -s, pl. -e, 1. (Ritter)
bruņinieks, m.; 2. kavalieris, m.
kavali er’mäßig [-wa], I. adj. kavalierim
līdzīgs, kavalieŗa-; II. adv. kā
kavalieris.
Ka’vallerie [-wa-] f. kavalerija, f.;
jātnieki, m. pl.
Kavent’ [-wänt], m. -en, pl. -en, kavents,
m.; galvotājs, m.
Kā’viar [-wiar], m. -s, kaviārs, m. (stores
ikri).
Kēbs’ļļēhe, f. ārlaulība, f.; nelikumīga
laulība, -kind, n. ārlaulības bērns, m.
-mann, m. ārlaulībnieks, m.
keck, I. adj. 1. pārdrošs; 2. (frech)
bezkaunīgi drošs; II. adv. 1. droši; 2.
bezkaunīgā veidā. 1
Keck’heit, f. pl. -en, 1. pārdrošība, f.;
2. (Frechheit) bezkaunība, f.
Kē’fir, m. -s, kefīrs, m.
Kē’gel, m. -s, pl. 1. ķeglis, m.; die *
aufsetzen, uzstādīt ķegļus; » schieben
od. spielen, bumbot; fig. mit Kind
und ar visu ģimeni; 2. (in der
Geometrie) kons, m.
Ke’gel||bahn, f. bumbotava, f.
ke’gel||förmig, adj. köna veidā.
kē’geln, v. n. bumbot.
Kē’gelļlpartie, f. ķegļu partija, f.;
bumbojamā partija, -schnitt, m. köna
griezums, m.
Kehl’deckel, m. ūka, f. -driise, f. kakla
dziedzeris, m.
Keh’le, f. pl. -n, 1. (am Körper) rīkle,
f.; sie sang aus voller viņa
dziedāja skaļā balsī; 2. (rinnenförmige
Vertiefung) grope, f.
keh’len, v. a. 1. einen Fisch pārgriezt
zivij rīkli; 2. izgropēt (stabu).
Kehl’kopf, m. gāmurs, m.
Kehl’ļjlaut, m. rīklenis, m.
Kehr’|I bürste, f. grīdas suka, f.
keh’ren, I. v. a. 1. (fegen) mēzt, slaucīt?
fig. ein jeder kehre vor seiner Türe!
ikviens lai mēž savu durvju priekšu!
prv. neue Besen - gut, jaunas slotas
labi slauka; 2. (wenden) griezt; das
Oberste zu Unterst apgriezt visu
otrādi; alles zum Besten vērst visu
par labu; II. v. n. griezties,
atgriezties; rechtsum kehrt! pa labi apkārt!
III. v. refl. sich -, griezties,
apgriezties; fig. sich (an etw.) bēdāt (par
ko); er kehrt sich nicht daran, viņš
par to nebēdā.
Keh ’rer, m. -s, pl. mezejs, m.;
slaucītājs, m. -in, f. », pl. -nen, od.
Kehr’-frau, f. mēzēja, f.; slaucītāja, f.
Keh’richt, n. -(e)s, mēsli, m. pl.;
saslaukas, f. pl. -häufen, m. mēslu čupa, f.
Kehr’||reim, m. refrēns, m. -seite, f. otrā
puse.
kehrt, ~ machen, griezties apkārt,
apgriezties; atkal atgriezties.
Kehr’|I Winkel, m. mēslu kakts, m. -wisch,
m. putekļu slauķis, m.
kei’fen, v. n. (kiff, gekif’fen) bārties;
bļaustīties.
Kei’||fen, n. -s, bļaustīšanās, f. -fer, m.
-s, pl. ķildnieks, m. -ferin, f. pl.
-nen, ķildniece, f.
Keil, m. -(e)s, pl. -e, ķīlis, m., auch
vadzis, m.
kei’len, I. v. a. 1. (einschlagen) iesist,
iedzīt (ķīli), ķīlēt; 2. fam. (prügeln)
pērt; II. v. refl. sich kauties.
Kei’ler, m. -s, pl. meža kuilis, m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
