- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
298

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - K - Keilerei ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

298

Keilerei — Kern

Keilerei’, f. pl. -en, fam. kaušanās, f.
keil’förmig, adj. ķīļveidīgs.
Keilschrift, f. ķīlu raksti, m. pl. -stück,

n. ķīļa gabals, m.
Keim, m. -(e)s, pl. -e, dīglis, m.; (etw.
länger ausgeschossen) asns, m.; -e
treiben, dīgt; fig. im -e ersticken,
apspiest pašā sākumā.
Keim’chen, n. -s, pl. dīglītis, m.;
asniņš, m.

keimen, v. n. dīgt; - lassen, diedzēt,

dīdzināt.
Kei’men, n. -s, dīgšana, f.
keim’fähig, adj. dīgstams, diedzējams.
Keim’fähigkeit, f. dīgstamība, f.
keim’frei, adj. sterilizēts, bezdīgļu-; ~

machen, sterilizēt.
Keim’||hülle, f. dīgļa vīkala, f. -töter, m.
-s, pl. sterilizētājs, m. -zeit, f.
dīgstams laiks,
kein (keine, kein) adj. neviens (neviena);
es ist «. Mensch zu Hause, neviena
cilvēka nav mājās; er ißt - Fleisch, viņš
gaļas neēd; ich habe « Geld, man nav
naudas.

kei’ner (kei’ne, keins) prn. neviens
(neviena); - von beiden, ne viens, ne
otrs; nekatrs; » von beiden wußte es,
ne viens, ne otrs to nezināja; ich
kenne keinen von euch, es no jums
neviena nepazīstu,
kei’ner||lei, adj. nekāds; auf - Weise,
nekādā ziņā. -seits, adv. ne no vienas
puses.

kei’nesļļfalls od. -wēgs, adv. nekādā ziņā.
kein’māl, adv. ne reizi, nekad.
Kelch, m. -(e)s, pl. -e, kauss, m.; biķeris,
m.

kelch’ārtig, adj. kausam od. biķerim
līdzīgs.

Kelch’ļļblatt, n. biķerīša lapiņa, f.
Kelch’I glas, n. stikla kauss, m.
Kel’le, f. pl. -n, 1. (bei den Maurern)
ķelle, f.; lāpstiņa, f.; 2. (Schöpflöffel)
pavārnīca, f.; smeļamais; 3. (Fugkelle)
šuvju zviedene, f.
Kel’ler, m. -s, pl. pagrabs, m. -assel, f.

simtkājis, m.
Kel’lerj[eingang, m. pagraba ieeja, f.
-ge-schoß, n. pagraba stāvs, m. -wohnung,
f. pagraba dzīvoklis, m. -wurm, m.
simtkājis, m.
Kell’ner, m. -s, pl. », (in Wirtshäusern)
viesmīlis, m.; sulainis, m.;
(Kellermeister) pagraba uzraugs, m. -in, f.
pl. -nen, sulaine, f.; pagraba
uzraudze, f.

kel’tern, v. a. izspiest vīnu.
kenn’bār, adj. pazīstams; iezīmēt.

ken’nen, I. v. a. (ken’ne; kann’te;
gekannt’) pazīt; » lernen, iepazīties (ar
kādu); wir » uns schon von Paris her,
mēs esam iepazinušies jau Parīzē; II.
v. refl. sich pazīties.

ken’nenswērt, adv. derīgs zināt,
ievērojams.

Ken’ner, m. -s, pl. zinātājs, m.;
pratējs, m.; lietpratējs, m.; -auge, n. od.
-blick, m. lietpratēja acis; mit ar
lietpratēja acīm. -miene, f. lietpratēja
skats, m.

kenntlich, adj. (viegli) pazīstams.

Kennt’lichkeit, f. pazīstamība, f.

Kennt’nis, f. pl. -(ss)e, 1. zināšana, f.;
von einer Sache * haben, pārzināt
kādu lietu; ohne - der Sache, lietu
nepārzinot; 2. (Gelehrsamkeit) die
-(ss)e, zināšanas, f. pl.; ein Mann von
vielen -(ss)en, cilvēks ar plašām
zināšanām.

kennt’nis II arm, adj. zināšanās nabadzīgs,
mazzinātājs-, -lös, adj. nemācīts,
neizglītots.

Kennt’nisnahme, f. zur ievērībai, lai
ievērotu.

kennt’nisreich, adj. mācīts, izglītots, ar
plašām zināšanām.

Ken’nung, f. dieses Pferd hat die *
verloren, šim zirgam nav vairs
vecuma zīmes.

Kenn’zeichen, n. pazīme, f.

kennzeichnen, v. a. iezīmēt.

ken’tern, I. v. a. apvelt, apgriezt; II. v.
n. apvelties, apgāzties.

Kerā’mik, f. keramika, f.;
podnie-cība, f.

Ker’be, f. *, pl. -n, robs, m.; ierobījums,
m.

Ker’bel, m. -s, (scandix cerefolium) ;
(anthriscus silvestris); kārvele, f.

kerben, v. a. ierobīt, uzgriezt burtu.

Kerb’||holz, n. birka, f.

Ker’ker, m. -s, pl. cietums, m. -haft, f.
ieslodzīšana cietumā, -meister, m.
cietuma uzraugs, m. -strāfe, f. cietuma
sods, m.

Kerl, m. -s, pl. -e od. -s, 1. (urspr. in
guter Bedeutimg) ein ganzer īsts
vīrs; ein guter lāga zēns; 2. (ein
starker, gesunder Mensch) vīrs kā
bluķis; ein dicker resns, m.; 3.
(verächtlich) tēviņš, m.

Kern, m. -(e)s, pl. -e, 1. kodols, m.
(riekstā etc.); kauliņš, m. (plūmē etc.);
grauds, m.; sēkla, f. (ābolā etc.);
sēkliņa, f. (vīnogā etc.); serde, f. (kokā);
Holz mit faulem idrains koks; 2. fig.
(Mittelpunkt) kodols, m

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0296.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free