Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - K - Klei ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Klei — klingen 303
Klei, m. -s, glūdas zeme, f.
Kleid, n. -es, pl. -er, 1. uzvalks, m.;
drēbes, f. pl.; (Bekleidung) apģērbs,
m.; -er machen, šūt drēbes; das
sonntägliche svētdienas uzvalks; das
alltägliche darbdienas uzvalks,
klei’den, I. v. a. 1. (mit Kleidern
bedecken) apģērbt; in Trauer «, tērpt
sērās; 2. fig. in Worte izteikt od.
ietērpt vārdos; in eine schöne Form
ietērpt skaistā formā; II. v. refl.
sich ģērbties; sich schwarz
ģērbties melnās drēbēs; sich festlich
tērpties svētku uzvalkā.
Klei’den, n. -s, ģērbšana, f.
Klei’derļļaufwand, m. apģērba greznums,
m. -bürste, f. drēbju suka, f.
-ge-schāit, n. drēbju veikals, m. -hāken,
m. knaģis, m.
kleid’sam, adj. piegulīgs, piekļāvīgs.
Klei’dung, f. pl. -en, apģērbs, m.
Kleidungsstück, n. apģērba gabals, m.
Klei’e, f. pl. -n, klijas, f. pl.
klei’ig, adj. 1. (tonartig) dumbrains;
2. (Kleie enthaltend) klijains.
klein, I. adj. 1. mazs; dem. maziņš;
(nicht groß) neliels; ein -es Kind,
mazulis, m.; -er Buchstabe, mazais burts;
2. fig. (gering) mazs, sīks, (nichtig)
niecīgs; -es Geld, sīka nauda; -es
Vieh, sīki lopi; II. adv. 1. mazi, sīki;
» schreiben (in kleiner Schrift) rakstīt
sīki; 2. fig. (niedrig) zemi; - denken,
zemi domāt.
Klein’bahn, f. šaursliežu dzelzceļš, m.
klein’||äugig, adj. mazām acīm.
-blätterig, adj. mazām lapām.
Klein’geld, n. sīknauda, f.
klein’gläubig, adj. mazticīgs.
Klein’IIgläubigkeit, f. mazticība, f.
-grund-besitzer, m. sīkgruntnieks, m. -handel,
m. sīktirdzniecība, f. -händler, m.
sīktirgotājs, m.
Klein’heit, f. «, mazums, m.
klein’herzig, adj. mazsirdīgs.
Klei’nigkeit, f. pl. -en, sīkums, m.
Klei’nigkeitsl|krämer, m. sīkumnieks, m.;
niekalbis, m. -krämerei, f.
sīkumnie-cība, f.
Klein’||kräm, m. krāmu pārdotava, f.
-krämer, m. krāmu pārdevējs, m.
klein’laut, adj. aprāvies, satrūcies;
werden, nolaist balsi, apklust,
klein’lieh, I. adj. -er Mensch, mazisks
cilvēks; šaursirdīgs.
Klein’||lichkeit, f. pl. -en, maziskums,
m.
Kleinmālerei’, f. sīkglezniecība, f.
Klein’mūt, m. (drosmes) sašļukums, m.
klein’mütig, I. adj. sašļucis; » machen,.
atjemt cerības; II. adv. nedroši.
Klein’öd, n. -(e)s, pl. -e, od. Kleinö’dien,
dārgums, m.; (Edelstein) dārgmetallsr
m.
kleinstädtisch, I. adj. mazpilsētnieku-,
mazpilsētniecisks; II. adv. - handeln,
rīkoties kā mazpilsētniekam.
Klein’vieh, n. sīki lopi.
Klei’ster, m. -s, pl. «., klīsteris, m.;
lipeklis, m.
klei’stern, v. a. klīsterēt; (kleben)
lipināt.
Klemme, f. pl. -n, 1. (Schraubstock)
spīles, f. pl.; spailes, f. pl.; 2. fig.
(Verlegenheit) ķeza, f.; sprukas, f. pl.;
in die «. geraten, ieskriet ķezā.
klem’men, I. v. a. 1. spiest, spaidīt,
spīlēt; 2. (stehlen) zagt; II. v. refl. sich
saspiesties, (sich quetschen) sich die
Finger saspiest sev pirkstus.
Klem’mer, m. -s, pl. «, kniebis, m.
Klemp’ner, m. -s, pl. skārdnieks, m..
-arbeit, f. skārdnieka darbs, m.
Klempnerei’, f. pl. -en, 1. (Werkstatt)
skārdnīca, f.; 2. (Gewerbe)
skārdnie-cība, f.
Klep’per, m. -s, pl. zirģelis, m.
(kle-peris, m.).
Klē’te, f. (Vorratskammer) klēts, f.; dem.
klētiņa, f.
Klet’te, f. pl. -n, dadzis, m.
klet’tern, v. n. kāpelēt; kāpt (kokā);
uzrāpties.
Klet’ter||stange, f. kāpjamā kārts, -vögele
m. kāpelētājs putns,
klie’ben, I. v. a. (klö’be; klöb; geklöben)
šķelt, skaldīt; II. v. n. šķelties,
plīst-Klient’, m. -en, pl. -en, klients, m. -schaft,
f. pl. -en, klienti, m. pl.
Klī’ma, n. -s, pl. -s od. -te, klimats, m.
klim’men, v. n. (klim’me; klomm;
geklommen) rāpties (od. līst) augšā).
Klimperei’, f. pl. -en, 1. (mit Geld)’
žvadzināšana, f.; 2. fam. (auf dem
Klavier) tinkšķināšana, f.
klim’pern, v. n. 1. mit dem Gelde
žvadzināt naudu; 2. fam. auf dem
Klavier tinkšķināt uz klavierēm,
kling! int. tinkšl
Kling’beutel, m. upuŗu maks, m.
Kling’e, f. pl. -n, 1. asmens, m.;
2. (Degen) zobens, m.; mit der flachen
ar pliku zobenu,
klingeln, v. n. u. imp. zvanīt, piezvanīt,
klin’gen, v. n. (kling’e; klang;
geklun-g’en) skanēt; ~ lassen, skandināt; hohl
■», dobji atskanēt; die Ohren mir,
man ausīs dūc.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
