Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - K - Klingen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
304
Klingen — Knacks
Kling’en, n. -s, skanēšana, f.; (in den
Ohren) dūkšana, f.
Klī’nik, f. pl. -en, klīnika, f.
Klink’e, f. pl. -n, durvju rokturis, m.;
kliņķis, m.
Klip’pe, f. », pl. -n, klints, f.
Klipp’schule, f. pl. -n, ābeces skola.
klir’ren, v. n. tirkšķēt; er warf die Tür
zu, daß die Scheiben klirrten, viņš
aizcirta durvis, ka rūtis vien
notirk-šķēja; (von Waffen u. Ketten)
žvadzēt.
Klir’ren, n. -s, Urkšķēšana, f.;
žvadzēšana, f.
Klischee’, n. -s, pl. -s, klišeja, f.
klischie’ren, v. a. pagatavot klišejas.
Klistier, n. klistīrs, m.; klizma, f.
Kloāke, f. pl. -n, kloāka, f. (netīrumu
novadāmais kanālis; izkārnījumu
uz-jemamā vieta).
Klö’ben, m. -s, pl. 1. (Holz) šķila, f.;
klucis, m.; bluķis, m.; 2. (Blockrolle)
trice, f. -holz, n. šķilu koks, m.
klobig, adj. fam. liels, (grob) rupjš.
klomm v. klimmen.
Klöp’fel v. Klöppel.
klop’fen, I. v. a. (Wäsche) velēt; (Flachs)
kulstīt; (den Staub aus den Kleidern)
izdauzīt; ein Ei sakult olu;
(schlagen) sist; II. v. n. u. imp. klauvēt,
klaudzināt; es klopft, kāds klauvē;
das Herz klopft ihm, sirds viņam
pukst.
Klop’fer, m. -s, pl. 1. (Treiber auf der
Jagd) dziņējs, m.; 2. dauzītājs, m.
Klopfholz, n. vāle, f.
Klöp’pel, m. -s, pl. (in der Glocke)
mēle, f.
klöp’peln, v. a. ķimpulēt (mežģines),
grīstot.
Klops, m. -(s)es, pl. Klöp’se, sitnis, m.;
(Zwiebelklops) sīpolsitnis, m.
Klosett’, n. -s, pl. -e od. -s, klosets, m.
(atejas vieta).
Kloß, m. -es, pl. Klö’ße, 1, (Erdscholle)
kukurznis, m.; pīte, f.; 2. (in der
Speise) ķiļķens, m.; klucis, m. (von
Hafer u. Erbsen) kams, m.
Klöß’chen, n. -s, pl. -, 1. kukurznītis, m.;
2. ķiļķenītis, m.
Klö’ster, n. -s, pl. Klö’ster, klosteris, m.;
dem. klosterītis, m.; ins •» gehen,
iestāties klosterī; ins - stecken,
ieslodzīt klosterī; aus dem - entspringen,
izsprukt no klosteŗa.
klö’sterlich, I. adj. klosteŗa-, mūku-; II.
adv. kā mūks.
Klö’ster||mauer, f. klosteŗa mūris, m.
-mönch, m. mūks, m. -obrigkeit, f.
klosteŗa priekšniecība, f. -Ordnung, f.
klosteŗa nolikumi, m. pl. -pforte, f.
klosteŗa vārti, m. pl.
Klotz, m. -es, pl. Klötz’e, 1. klucis, m.;
dem. klucītis, m.; (Scheit) šķila, f.
klotz’ig, adj. rupjš, neveikls.
Klub, m. -s, pl. -s, klubs, m.
Kluft, f. pl. Klüfte, 1. (Schlucht)
grava, f.; (bodenlose Tiefe) bezdibens, m.;
(Spalte) plaisa, f.; 2. fig. (großer
Unterschied) plaisma, f.; liela starpība,
klüftig, adj. saplaisājis; (voll
Schluchten) gravains.
klug, I. adj. (comp, klü’ger, sup. der
klügste) gudrs; -er Mann, gudrs
cilvēks, gudrinieks, m.; II. adv. gudri,
prātīgi.
Klügelei’, f. *, pl. -en, gudrošana, f.;
prātošana, f.
klü’geln, v. n. gudrot, prātot.
Klūg’heit, f. gudrība, f.; gudrums, m.
Kluk’wa, m. -s, (ausgepreßter Saft von
Kransbeeren) dzērveņu sula, f.
Klümp’chen, n. -s, pl. «, piciņa, f.; (in
Flüssigkeiten) kunkulītis, m.
Klum’pen, m. -s, pl. (Haufen) guba, f.;
blāķis, m.; (Stück) gabals, m.; pika, f.;
(in Flüssigkeiten) kunkulis, m.; ein
-Zucker, gabals cukura; « Schnee,
sniega pika; alles auf einen - werfen,
samest visu gubā.
Klump’füß, m. lāča kāja, f.; ein Mensch
mit einem lāčkājis, m.
klum’pig, adj. kunkuļains.
Klunk’er, f. pl. -n od. m. -s, pl.
I. piekareklis, m.; 2. (von Kot)
kunkulis, m.; spira, f.
klunk’erig, adj. kunkuļains.
Klup’pe, f. pl. -n, spīles, f. pl.;
vīt-griezis, m.
knab’bern, v. a. u. n. (etw. od. an etw.)
skrubināt (ko).
Knā’be, m. -n, pl. -n, zēns, m.; puisēns,
m.; puika, m.
Knā’benalter, n. puisēna gadi, m. pl.
knā’benhaft, I. adj. puisēna-; puicisks;
II. kā puisēns; kā puika.
Knä’ben||haftigkeit, f. zēnišķīgums, m.
-kraut, n. dzeguzenes, f. pl.; dzeguzes
piestiņi, m. pl.; baložu lapas, f. pl.;
(wohlriechende Orchisarten) ķērmenes,
f. pl. -Schänder, m. paiderasts, m.;
puisēnu gānītājs, m.
knacken, I. v. a. Nüsse atlobīt
riekstus; (mit den Zähnen) pārkost; II. v.
n. knakšķēt; mit den Fingern
knakšķināt pirkstus.
Knack’en, n. -s, knakšķēšana, f.
Knack’mandel, f. atlobāmā mandele, f.
Knacks, m. (des Knackses, pl. die
Knackse) 1. plīsums, m.; 2. (körper-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
