Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - L - löschen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
340
löschen — losstoßen
löschen, I. v. a. 1. (ans’löschen) dzēst,
izdzēst (uguni etc.); 2. fig. den Durst
dzesēt slāpes; (seinen Durst ~)
nodzerties; 3. (auswischen) izdzēst,
noslaucīt; 4. fig. (tilgen) dzēst, deldēt;
eine Schuld samaksāt parādu; 5. fig.
(ausladen) ein Schiff izkraut kuģi;
die Waren izkraut preces (no kuģa);
6. Kalk dzēst kaļķus; II. v. n. das
Papier löscht, papīrs laiž cauri.
Lösch’en, n. -s, v. Löschung.
Lösch’er, m. -s, pl. 1. dzēsējs, m.; 2.
(von Waren) izkrāvējs, m.
Löschmannschaft, f. ugunsdzēsēji, m. pl.
Löschpapier, n. sausēklis, m.; susināmais
papīrs, m.
Löschplatz, m. izkraujamā vieta,
izkraut-ne, f.
Lösch’ung, f. pl. -en, 1. dzēšana, f.;
dzēsums, m.; 2. fig. - des Durstes,
slāpju dzesēšana, f.; 3. fig. (Tilgung)
(parāda) samaksāšana, f.; 4. fig.
(Ausladen) izkraušana, f.; izkrāvums, m.
lös’donnern, v. n. (gegen etw.)
izkliegties (pret ko),
los’drēhen, v. a. griezt vaļā, atgriezt,
lö’se, adj. 1. (nicht fest) vaļī&s; (ohne
Zusammenhang) nesakarīgs; - sein,
(von Zähnen) kustēties; (von Hufeisen)
klabēt; -s Haar, vaļēji mati; (von
Geweben) šķidrs; 2. fig. (böse) ļauns; er
hat einen -n Mund od. eine • Zunge,
viņam ļauna mēle; - Worte, lamu
vardi, m. pl.; 3. fig. (mutwillig) nerātns,
draiskulīgs; -r Streich, nedarbs; -s
Mädchen, draiskule, f.; 4. fig. (locker)
-r Vogel, vieglprātīgs cilvēks.
Lö’segeld, n. izpirkšanas nauda,
izpirkums, m.
lös’eisen, v. a. atbrīvot, atledot.
lö’sen, I. v. n. lozēt; vilkt lozi; II. v.
refl. sich frei izvilkt labu numuru,
tikt no lozēm vaļā.
Lē’sen, n. -s, lozēšana, f.; lozes
vilkšana, f.
lö’sen, I. v. a. 1. (losmachen) taisīt vaļā,
attaisīt; einen Knoten atraisīt
mezglu; izšķirt grūtu lietu; die Haut vom
Fleische ■», noplēst ādu no gaļas; 2. fig.
eine Gleichung atrisināt
nolīdzina-jumu; 3. fig. (auflösen) eine Ehe
šķirt laulību; 4. fig. ein Billet pirkt
biļeti; II. v. refl. sich i. atrisināties;
(schmelzen) kust; 2. fig. irt.
lös’fahren, v. n. (v. fahren) 1. braukt, cik
jauda; 2. (plötzlich aufgehen) atsprukt
vaļā; 3. fig. (auf jemn.) gāzties
(kādām) virsū, uzbrukt (kādam).
los’feuern, v. n. (auf jemn.) izšaut (uz
kadu).
los’gēhen, v. n. (v. gehen) iet vaļā,
atrisināties; (von einer Naht) atirt; (vom
Haken) atkabināties; (von der Rinde)
atlobīties; mir ist ein Knopf
losgegangen, man poga atgājusi vaļā; 2. (von
Feuerwaffen) sprāgt; nicht nesprāgt;
3. fam. sākties; kann es »? vai varam
sākt?
lös’kaufen, I. v. a. atpirkt, izpirkt; II. v.
refl. sich atpirkties,
los’ketten, v. a. atķēdēt.
lös’knöpfen, v. a. atpogāt,
lös’kniipfen, v. a. atraisīt,
lös’kommen, v. n. (v. kommen) 1. tikt
vaļā; atbrīvoties; 2. (von Gefangenen)
tikt atlaistam; (davonlaufen) izmukt,
lös’korken, v. a. korķēt vaļā, atkorķēt,
lös’lassen, v. a. u. n. (v. lassen) 1. laist
vaļā; atlaist; lassen Sie nicht los!
turiet cieši.! 2. (Gefangene) laist uz
brīvām kājām, atbrīvot,
los’lēben, v. n. drauf dzīvot bez
bēdām, nerūpēdamies par nākotni.
los’Iēgen, v. n. (dūšīgi) sākt.
los’lich, adj. atraisāms; atšķaidāms,
lös’lösen, I. v. a. atdalīt; izšķirt;
atrisināt, atšķetināt; II. v. refl. sich
atdalīties; atrisināties, atirt,
lös’machen, I. v. a. 1. taisīt vaļā,
attaisīt; die Tür attaisīt durvis; 2.
(befreien) atbrīvot; II. v. refl. sich «., 1.
taisīties vaļā, attaisīties; 2. atbrīvoties,
lös’platzen, v. n. sprāgt pušu.
Los’sāgung, f. atsacīšanās, f.
lös’schießen, I. v. a. (v. schießen) 1.
atšaut vaļā; 2. izšaut; II. v. n. (auf
jemn.) gāzties (kādam) virsū.
Lös’schießen, n. izšaušana, f.
lös’schlägen, I. v. a. (v. schlagen) 1. sist
od. dauzīt vaļā, atsist, atdauzīt; 2. fig.
pārdot (par katru cenu); II. v. n. 1.
sākt sist od. dauzīt; 2. kauties,
lös’schließen, v. a. slēgt vaļā, atslēgt,
lös’schneiden, v. a. (v. schneiden)
atgriezt.
lös’sprechen, v. a. (v. sprechen) 1.
attaisnot (apsūdzēto); von Sünden «•, atlaist
grēkus; 2. (freimachen) atbrīvot.
Los’sprechung, f. attaisnošana, f.;
attaisnojums, m.
lös’springen, v. n. (v. springen) 1. lēkt
vaļā, atlēkt; 2. (auf jemn.) tuvoties
(kādam) lēkšus,
lös’spülen, v. a. atskalot.
lös’stößen, v. a. grūst vaļā, atgrūst.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
