Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - M - Mittelalter ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
360
Mittelalter —Moder
haben, būt bez naudas od. bez
līdzekļiem; 3. (Heilmittel) zāles, f. pl.; es
gibt kein - gegen diese Krankheit, šai
slimībā nelīdz nekādas zāles.
Mittelalter, n. (in der Geschichte)
viduslaiki, m. pl.; (eines Menschen)
pusmūžs, m.
mittelalterlich, adj. viduslaiku-,
mit’telbār, I. adj. netiešs; II. adv.
netieši.
Mit’telbārkeit, f. 1. netiešums, m.; 2.
atkarība, f.
Mittel||ding, n. vidēja lieta, -finger, m.
vidējais od. gaŗais pirksts, -glied, n.
vidējais loceklis,
mittelgroß, adj. vidēji liels, vidēja
lieluma.
Mittelgut, n. vidēja prece,
mittellös, adj. trūcīgs, tukšs, bezlīdzekļu-.
Mittellosigkeit, f. trūcīgums, m.;
tukšums, m.; līdzekļu trūkums, m.
mittelmäßig, I. adj. vidējs, viduvējs;
II. adv. vidēji, puslīdz.
Mittel||mäßigkeit, f. viduvējība, f. -mast,
m. lielais masts, -meer, n. Vidusjūra, f.
-punkt, m. centrs, m.; viduspunkts,
m.; im . befindlich, centrāls,
viduspunkta-.
mittels, prp. (mittelst) ar (palīdzību)
Mittel II satz, m. vidus teikums, -schule,
f. vidusskola, f.
Mit’telsļļmann, m. (pl. -leute) od. -per-
sön, f. starpnieks, m.
Mittelstand, m. vidusšķira, f.
mittelste, (der, die, das), adi. vidēis-.
Mit’tel||stelle, f. vidēja vieta, -stimme, f.
vidēja balss, -sträße, f. vidus ceļš, m.;
die - halten, turēties pa vidu. -stück,
n. vidus gabals, m.; viduklis, m.
-stūfe, f. vidēja pakāpe, -treffen, n.
kaujas centrs, m. -wēg, m. vidusceļš,
m.
mit’ten, adv. vidū; - im Walde, meža
vidū; - im Winter, pašā ziemā; «. in
der Ernte, pašā (labākā) pļaujā.
Mitternacht, f. 1. pusnakts, f.; 2.
(Norden) ziemeļi, m. pl.
mitternächtlich, adj. 1. pusnakts-; zur
-en Stunde, pusnakts laikā; 2. fig.
nakts-, vēls; 3. (nördlich) ziemeļu-,
mit’ternachts, adv. pusnaktī.
Mitternachts|ļstunde, f. od. -zeit, f. zur »,
ap pusnakti.
Mitt’fasten, pl. gavēņa vidus, m.
mitt’ler, adj. 1. (örtlich) vidus-; das -e
Fenster, vidus logs, m.; 2. (quantitativ)
vidējs, viduvējs; von -er Größe, vidējā
lielumā, vidējā augumā.
Mitt’ler, m. -s, pl. starpnieks, m.;
vid-nieks, m. -amt, n. starpniecība, f.;
starpnieka loma, f. -in, f. pl. -nen,
starpniece, f. -töd, m. starpnieka
nāve, f.
mittlerwei’le, adv. pa tam, pa to starpu,
mittönen, v. n. skanēt līdzi,
mittrinken, v. a. u. n. (v. trinken) 1.
dze-ŗot norīt; 2. dzert līdzi, dzert kopā
(ar citiem).
Mitt’woch, m. -s, trešdiena, f.; am
trešdien; (des) -s, trešdienām,
mitun’ter, adj. reizēm; šad un tad;
dažkārt.
mit’unterzeichnen, v. a. parakstīt līdzi;
der Mitunterzeichnete, līdzparakstītājs,
m.
mitverantwortlich, adj. līdzatbildīgs.
Mit’verbrecher, m. līdznoziedznieks, m.
Mit’verschwörene(r), m. līdzsazvērnieks,
m.; dalībnieks sazvērestībā.
Mit’welt, f. tā paša laika paaudze, f.;
vienlaicnieki, m. pl.
mit’wirken, v. n. līdzdarboties,
līdzstrā-dāt.
mit’wissen, v. n. (v. wissen) zināt līdzi;
ohne mein M-, man nezinot.
Mit’wisser, m. -s, pl. līdzzinātājs, m.
mit’wollen, v. n. (v. wollen) gribēt iet
(braukt etc.) līdzi.
Mixtur’, f. pl. -en, 1. mikstūra, f.;
maisījums, m.; 2. (in der Apotheke)
mikstūra, f. (dzeŗamas zāles).
Mob, m. -s, ļaužu pūlis, m.
Mö’bel, n. -s, pl. •», mēbele, f.; istabas
lieta, f. -arbeiter, m. mēbeļu
izgatavotājs, m.
mobil’, adj. mobils, kustīgs, kustināms,
mobilisie’ren, v. a. mobilizēt (1. pārvērst
naudā; 2. sagatavot uz kaŗu).
möblie’ren, v. a. mēbelēt (apgādāt
istabas lietām),
moch’te, möch’te v. mögen.
Mö’de, f. ■», pl. -en, mode, f.; nach der
pēc modes, modē; - sein, būt modē;
• werden, nākt modē; es ist das
zu tun, tā mēdz darīt; aus der »
kommen, novecot; in die » bringen, ievest
modē; die - mitmachen, sekot modei,
-artikel, m. modes lieta, f. -dāme, f.
modes dāma, f. -dichter, m. modes
dzejnieks, m. -journāl, n. modes
žurnāls, m.
Modeli’, n. -(e)s, pl. -e, 1. (Muster)
paraugs, m.; 2. (beim Maler) modelis, m.
modellieren, v. a. veidot,
mö’deln, v. a. veidot.
Moder, m. -s, 1. (Schlamm) gļotas, f. pl.;
2. (Fäulnis) puvums, m.; trūdi, m. pl.;
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
