- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
374

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Latvia, Dictionaries
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Like | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - N - Nationalität ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

374

Nationalität — nebenher

Nationalität’, f. pl. -en, nacionalitāte,

f.; tautība, f.
Nationalsozialismus, m.
nacionālsociālisms, m.

Nat’ter, f. pl. -n, odze, f. -biß, m.

odzes kodiens, m. od. dzēliens, m.
-würz, vīgrieze, f.
Natur’, f. pl. -en, 1. daba, f., auch
radība, f.; nach der - zeichnen, zīmēt
pēc dabas; prv. Gewohnheit wird zur
zweiten ieradums pāriet dabā; 2.
(Charakter) raksturs, m.; daba, f.; eine
glückliche », laimīgs cilvēks,
naturalisieren, v. a. naturālizēt (uzjemt
valsts savienībā, dot valsts pilsoņu
tiesības).

Naturalisierung, f. «, pl. -en,
naturālizē-šana, f.

Natūr’lļanläge, f. dabiskas dāvanas,
dabiska spēja, -begēbenheit, f. dabas
parādība, f. -beschreiber, m. dabas
aprakstītājs, m.
Naturell’, n. -s, pl. -e, raksturs, m.; gara

dāvanas, f. pl.
Natür’||ereignis, n. od. -erscheinung, f.
dabas parādība, f. -forscher, m. dabas
pētnieks, m. -forschung, f. dabas
pētīšana, f. -freund, m. dabas draugs, m.
natūr’gemäß, I. adj. dabīgs, dabai
piemērots; II. adv. dabīgi, pēc dabas
likumiem.
Natūr’geschichte, f. dabas vēsture, f.
natūr’geschichtlich, adj. dabas vēstures-.
Natūr’gesetz, n. dabas likums, m.
natūr’||getreu, adj. dabisks, -historisch,
adj. -es, Kabinett, dabas vēstures
kabinets, m.

Natür’||kenner, m. dabas pazinējs, m.
-kind, n. dabas bērns, m. -kunde, f.
dabas mācība, f.; dabas zinātne, f.
natürlich, adj. dabīgs; dabisks; der -e

Lauf der Dinge, lietu dabiskā gaita.
Natürlichkeit, f. pl. -en, dabīgums,
m.; dabiskums, m.; (Einfachheit)
vien-kāršums, m.
Natūr’mensch, m. dabas bērns, m.
-Ordnung, f. dabas likums, m. -philosophie,
f. dabas filozofija, f. -recht, n. dabas
tiesība, f. -reich, n. dabas valsts, f.
-Schönheit, f. dabas skaistums, m.
-Seltenheit, f. dabas retums, m.
natür’widrig, adj. pretdabas-, pretdabīgs.
Naturwissenschaft, f. dabas zinātne, f.
naturwissenschaftlich, adj. -e Studien,
dabas zinātņu studijas, f. pl., auch
dabaszinātniskas studijas.
Natūr’IIwüchsigkeit, f. pirmatnējums, m.;
pirmatnība, f. -wunder, n. dabas brī?
nums, m. „ " ;

Navigation’ [-wi-], f. navigācija, f.;

kuģošana, f.; kuģniecība, f.
Nē’bel, m. -s, pl. migla, f.; starke
liela migla; bei Nacht und
paslepeni, klusi.
nē’bel||grau, adj. miglas krāsā, -haft, adj.

1. miglains; 2. fig. (undeutlich)
neskaidrs.

Nē’belhaftigkeit, f. miglainums, m.
Nē’belhorn, n. miglas svilpe, f.
nē’beI]licht, adj. miglai līdzīgs, -lig, adj.
miglains.

Nē’belļļkappe, f. 1. kapuce, f.; 2. fig.
mētelis, kas padara neredzamu,
-krähe, f. pelēkā vārna,
nē’beln, v. imp. es nebelt, miglo, rodas

migla, ārā migla.
Nē’belļļrauch, m. 1. bieza migla; 2.
(Staubregen) smalks lietiņš, -stera, m.
miglaina zvaigzne, -streif(en), m.
miglas strēmele, f. -tag, m. miglaina diena,
nē’ben, prp. (mit dem Dativ u.
Akkusativ) 1. blakus, līdzās; (bei) pie; - der
Brücke, pie tilta; » dem Ufer, pie
krasta; 2. (außer) bez; seinen
Amtsgeschäften, bez viņa amata darīšanām.
Nē’benļļabgābe, f. blakusnodoklis, m.
. -absieht, f. slepens nolūks, m.
nēbenan, adv. blakus.
Nē’ben II arbeit, f. blakusdarbs, m.
-ausgäbe, f. blakusizdevums. -ausgang, m.
sānizeja, f.; atsevišķa izeja,
-bedeu-tung, f. blakusnozīme, f.; dieses Wort
hat noch eine «, šim vārdam ir vēl
cita nozīme,
nēbenbei’, adv. 1. (örtlich) blakus; 2.
(zeitlich) tai pašā laikā; pie tam; «
erwähnen, garām ejot pieminēt;
(ausserdem) turklāt.
Nē’benļļbeschāftigung, f. papildu
nodarbošanās, f.; das ist seine ar to viņš
nodarbojas blakus savam amatam,
-buhler, m. sāncensis, m.; līdztīkotājs,
m. -buhlerin, f. sāncense, f.
nēbeneinan’der, adv. (von zweien) viens
otram blakus; (von mehreren) cits
citam blakus, cits pie cita.
Nēbeneinan’derstellung, f. salīdzināšana,

f.; salīdzinājums, m.
Nē’ben ļ| einkommen, n. od. -einkünfte, f.
pl. od. -einnähme, f. blakus iejēmumi,
m. pl. -fach, n. 1. sānu atvilktne, f.;

2. fig. neobligātorisks priekšmets,
-fluß, n. pieteka, f. -gebäude, n.
(Anbau) piebūve, f. -gūt, n. pusmuiža, f.;
lopmuiža, f.

nēben||hēr’, adv. 1. blakus; 2. tai pašā
laikā; (im Vorübergehen) gaŗām ejot;

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Tue Jul 26 02:17:38 2016 (aronsson) (download) << Previous Next >>
http://runeberg.org/delv1944/0372.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free