- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
381

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - N - Nötigung ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

Nötigung — nutzbringend

381

Nö’tigung, f. pl. -en, 1. (Zwang)
piespiešana, f.; 2. (Bitte) lūgšana, f.

Notiz’, f. pl. -en, 1. (Aufzeichnung)
piezīme, f.; sich -en machen, piezīmēt
šo to; 2. (Kenntnis) (von etw.) «.
nehmen, iepazīties (ar ko); ievērot (ko),
-buch, n. piezīmju grāmatiņa, f.

Nöt’||jahr, n. neražas od. bada gads, m.;
spaidu gads, m. -läge, f. grūts
stāvoklis.

notleidend, adj. trūcīgs, trūkuma
nomākts.

Nöt’||liige, f. spaidu meli, m. pl. -mast,
m. pagaidu masts, m. -nāgel, m. fam.
palīgs spaidu brīdī.

notö’risch, I. adj. visiem zināms; II. adv.
kā visiem zināms.

nöt’peinlich, adj. krimināls, krimināl-.

Not’IIpfennig, m. (aiztaupīts) grasis
nebaltām dienām, -schrei, m. baiļu
kliedziens, m. -schuß, m. od. -signal, n.
briesmu signāls, m. -taufe, f. pagaidu
kristība, f.; einem Kind die - geben,
nokristīt bērnu pagaidām, -verband,
m. pagaidu apsējums, m.

nöt’wendig, I. adj. vajadzīgs;
(unerläßlich) nepieciešams; II. adv. vajadzīgā
kārtā; (unbedingt) visādā zinā.

notwendigerweise, adv. Visādā ziņā.

Notwendigkeit, f. 1. vajadzība, f.;
unumgängliche nepieciešamība, f.;
2. (pl. -en), vajadzīga lieta, -zeichen,
n. spaidu zīme, f.

notzüchtigen, v. a. izvarot; piemocīt;
pastrādāt varas darbu (pie sievietes).

Nöt’züchtigung, f. izvarošana, f.;
izvaro-jums, m.

Novelle [-wäl-], f. pl. -n, novele, f.

Novel’lenschreiber [-wä-], novelists, m.

Novem’ber [-wäm-], -s, novembris, m.;
im (Monat) novembŗa mēnesī.

Novität’ [-wi-], f. pl. -en, novitāte, f.

Novi" ze [-wi-], m. -n, pl. -n, novicis, m.;
uzjemams mūks — pārbaudīšanas
laikā; f. «, pl. -n, no vice, f.

Nū, im acumirklī.

Nuan’ce [nüanße], f. pl. -n, nianse, f.;
nokrāsa, f.

nüch’tern, adj. 1. tukšā dūšā; neēdis od.
nedzēris; ich bin noch «•, es vēl nekā
neesmu baudījis, es esmu tukšā dūšā;
-er Magen, tukšs vēders; 2. (nicht
betrunken) nepiedzēries, neieskurbis,
skaidrā prātā; «. machen, atskurbināt;
- werden, atskurbt; 3. fig. (mäßig)
sātīgs; (enthaltsam) atturīgs; ein -es
Leben führen, dzīvot sātīgi; 4. fig.
(kaltblütig) aukstām asinīm; mierīgā
garā.

Nüch’ternheit, f. 1. tukša dūša, vēdera
tukšums, m.; 2. prāta skaidrums, m.;
3. fig. (Mäßigkeit) sātība, f.; sātīgums,
m.

Nück’e, f. pl. -n, untums, m., auch

niķis, m.
nück’isch, adj. untumains, niķīgs.
Nū’del, f. pl. -n, nūdele, f. -bäcker,
m. nūdeļu cepējs, m.; nūdeļnieks, m.
Nudität’, f. pl. -en, 1. (Nacktheit)
kailums, m.; 2. (Schlüpfrigkeit)
divkosī-gums, m.
Null, f. pl. -en, nulle, f.
null, adj. - und nichtig, nekam nederīgs;
(etw.) für « und nichtig erklären,
pasludināt (ko) par pavisam nederīgu,
nummerie’ren, v. a. numurēt, apzīmēt
numuriem, skaitļot.
Num’mer, f. pl. -n, numurs, m.
nūn, I. adv. 1. (von der Gegenwart)
tagad, nupat; von » an, no šī brīža, no
šī laika; und nimmer, nekad, ne
mūžam; 2. (unter diesen Umständen)
nu; - aber, bet nu; II. conj. kad nu;
III. int. nu!
nūnmehr’ od. nūn’mehr, adv. tagad,
nūn’mehrig, adj. tagadējs,
nūr, adv. tikai, vien vienīgi; auch tik;
«. zehn, tikai desmit; » er, viņš vien;
«. Mut! tikai drosmi! weiter! tik tālāk
uz priekšu!
Nuß, f, pl. Nüs’se, rieksts, m.; eine
taube », tukšs rieksts; eine - knacken,
pārkost riekstu; Nüsse lesen, riekstot.
Nuß’baum, m. lazda, f.; riekstu koks, m.
Nuß’bohrer, m. riekstu tārps, m.
Nuß’||häher, m. krīķis, m. -kern, m.
(riekstu) kodols, m. -knacker, m.
riekstu knaibles, f. pl. -schäle, f. riekstu
čaumala, f.
Nüst’er, f. pl. -n, (bes. des Pferdes)

nāsis, f. pl.
Nü’te, f. pl. -n, grope, f.; dem.
gro-pīte, f.

Nüt’höbel, m. gropējamā ēvele,
nutsch’en, v. a. u. n. zīst, sūkāt,
nutz od. nütz’e, adj. derīgs, lietājams;
das ist nichts nutz od. nichts nütze,
tas nekam neder.
Nutz, m. (nur in:) zu - und Frommen

der Menschheit, cilvēces labā.
Nutzanwendung, f. izlietājums, m.;
piemērojums, m.
nutz’bār, adj. derīgs, lietājams;
(einträglich) ienesīgs; » machen, likt lietā;
iz-lietät.

Nutz’bārļļkeit, f. derīgums, m.
-machung, f. lietā likšana, f.
nutzbringend, adj. ienesīgs.

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0379.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free