Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - P - Petroleum ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
392
Petroleum — Pferdeameise
Petrö’leum, n. -s, petroleja, f.
Pē’trus, m. der Apostel apustulis
Pēteris.
Pet’schaft, n. -(e)s, pl. -e, spiežamais
zīmogs, m.
petschie’ren, v. a. aizzīmogot.
Petz’, m. -es, pl. -e, lācis, m.; Mika, m.
Pfād, m. -es, pl. -e, teka, f., auch taks,
m.; celiņš, m.
pfäd’lös, I. adj. bezceļa-, neejams; II.
adv. bez ceļa.
Pfād’finder, m. atradējs, m.
Pfäffchen, n. -s, pl. fam. priesterītis,
m.
Pfaffe, m. -n, pl. -n, baznīckungs, m.;
priesteris, m.
Pfaf’fenkraut, (melissa officinalis) n. bišu
zāle, f.j melisa, f.
Pfahl, m. -(e)s, pl. Pfäh le, pālis, m.; stabs,
m.; miets, m.
Pfahl’||bau, m. pāļu būve, f. -brücke, f.
stabu tilts, m. *
Pfähl’chen, n. -s, pl. pālītis, m.;
stabiņš, m.; mietiņš, m.
pfäh’len, v. a. 1. (mit Pfählen versehen)
pāļot, miet; 2. (spießen) uzspraust
mietā.
Pfäh’len, n. -s, 1. pāļošana, f.; 2.
(Spies-sen) mietā uzspraušana, f.
Pfahl’hecke, f. pāļu žogs, m.
Pfand, n. -(e)s, pl. Pfän’der, ķīla, f. (meist
im pl. gebr.:); ķīlas, f. pl.; als «
zurücklassen, atstāt ķīlām; (in
Gesellschaftsspielen:) was soll der tun, dem
dies gehört? ko tas lai dara, kam šī
ķīla pieder?
pfänd’bär, adj. ķīlājams.
Pfand’ļļbesitz, m. ķīlu piederums, m.
-be-sitzer, m. ķīlu turētājs, m.
pfän’den, v. n. 1. (etw.) ~t ķīlāt (ko); 2.
(jemn.) apķīlāt (kādu).
Pfän’der, m. -s, pl. », ķīlātājs, m. -spiel,
n. ķīlu rotaļa, f.
Pfand’||haus, n. ķīlu nams, m. -inhāber,
v. -haber. -leiher, m. aizdevējs pret
ķīlām, -recht, n. ķīlu tiesība, f.
Pfän’dung, f. pl. -en, ķīlāšana, f.;
ķīlājums, m.
Pfan’ne, f. pl. -n, panna, f.; dem.
panniņa, f.
Pfann’kūchen, m. pannas rausis, m.;
plānenes, f. pl.
Pfarr’amt, n. mācītāja amats, m.;
mācītāja vieta, f.
Pfar’re, f. pl. -n, 1. mācītāja vieta, f.;
mācītāja amats, m.; 2. (Pfarrhaus)
mācītāja muiža, f.
Pfar’rer, m. -s, pl. mācītājs, m.; (bei
den Rechtgläubigen) priesteris, m.,
auch mācītājs, m.
Pfarr’ļļ gebühr, f. baznīcas nodevas, f. pl.
-genösse, m. draudzes loceklis, m.
Pfau, m. -(e)s u. -en, pl. -en u. -e, pāvs,
m.
Pfau’enauge, n. (Schmetterling) pāvacis,
m.
Pfeffer, m. -s, pipari, m. pl.; (ein
einzelnes Korn) pipars, m.; mit «. würzen,
piparot.
Pfefferbaum, m. piparkoks, m. -brühe,
f. piparu mērce, f.
Pfeffermin’ze, f. piparu mētra, f.;
piparmētra, f.
pfeffern, v. a. piparot; fig. recht
gepfeffert, sapiparots.
Pfeffernuß, f. piparrieksts, m.
Pfeifchen, n. -s, pl. <►, 1. svilpīte, f.; 2.
pīpītis, m.
Pfei’fe, f. pl. -n, 1. (Art Flöte) svilpe,
f.; fig. nach (jems.) - tanzen, klausīt
kungam; 1. (an der Orgel u. auch bei
Hirten) stabule, f.; dem. stabulīte, f.;
3. (zum Rauchen) pīpis, m. (auch pīpe;
f.); eine » stopfen, piebāzt pīpi.
pfei’fen, v. a. u. n. (pfei’fe; pfiff;
gepfiffen) svilpt, svilpot; stabulēt; ein
Lied svilpot dziesmu; einem Hunde
uzsvilpt sunim.
Pfei’fen, n. -s, svilpšana, f.; svilpošana, f.
Pfei’fen ļļ deckel, m. pīpja vāks, m. -köpf,
m. pīpja galviņa, m. -mundstück, n. 1.
svilpes iemutis, m.; 2. pīpja iemutis, m.
Pfei’fer, m. -s, pl. svilpotājs, m.;
sta-bulētājs, m.; stabulnieks, m.
Pfeil, m. -(e)s, pl. -e, bulta, f.
Pfei’ler, m. -s, pl. stabs, m., auch
pīlārs, m.
Pfeil’||köcher, m. bultnīca, f. -kraut, n.
bultas zāle, f.
pfeil’schnell, I. adj. ātrs kā bulta; II.
adv. bultas ātrumā.
Pfeil’||schuß, m. bultas šāviens, m.
-schütze, m. strēlnieks, m.
Pfen’nig, m. -s, pl. -e, feniņš, m.
Pferch, m. -(e)s, pl. -e, (lauka) laidars,
m.; aploks, m.
pfer’chen, v. a. 1. apsklandēt (lauku
laidaru); 2. sadzīt (lopus laidarā od.
aplokā); 3. (eng einschließen) saslānīt.
Pfērd, n. -es, pl. -e, zirgs, m.; (poet., eig.
Füllen) kumeļš, m.; dem. zirdziņš, m.;
kumeliņš, m.; (verächtl.) zirģelis, m.;
zu -e steigen, kāpt zirgam mugurā;
vom -e steigen, nokāpt od. nolēkt no
zirga; ein «. (zu)reiten, iejāt od.
iejā-dīt zirgu; zu -e sitzen, jāt; zu -e
dienen, būt jātniekos; zu -e, jāšus.
Pfērd’chen, n. -s, pl. zirdziņš, m.
Pfer’de||ameise, f. lielā skudra. -apfeL
m. stempars, m. -bürste, f. zirgu suka,
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
