- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
420

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - R - Rhachitis ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

420

Rhachitis — Riege

Rhachi’tis, f. rachlts, m.; angļu slimība.

Rhapsö’de, m. -n, pl. -n, rapsöds, m.
(dziedātājs, episku dzejoļu
priekšne-sējs).

Rhapsodie’, f. pl. -en, rapsödija, f.
(episks dzejolis).

rhapsö’disch, I. adj. gabalains; II. adv.
pa gabaliem.

Rhein, m. -(e)s, Reina, f.; Reinupe, f.

Rhē’tor, m. -s, pl. -tö’ren, daiļrunis, m.;
daiļrunības skolotājs.

Rhetö’rik, f. rētorika, f.; daiļrunība, f.

rhetö’risch, adj. rētorisks, daiļrunīgs.

rheumā’tisch, adj. reumatisks.

Rheumatis’mus, m. reumatisms, m.
(locekļu sāpes).

Rhinö’zeros, n. pl. od. -rosse,
degunradzis, m.

Rhombus, m. pl. - od. -en, rombs, m.

Rhyth’mik, f. ritmika, f.

Ryth’mus, m. «., pl. -men, ritums, m.;
ritms, m.

Richtblei, n. svērtnis, m.; svārsts, m.

Rich’te, f. taisns virziens; in die
-gehen, iet taisnā līnijā; in die -
bringen, pareizi nostādīt.

rich’ten, I. v. a. 1. (aufstellen) nostādīt;
gerade «., pagriezt taisni; in die Höhe
sasliet stāvus; fig. zu Grunde
izpostīt; 2. (auf ein Ziel hinlenken)
virzīt; seine Schritte nach der Stadt
soļot uz pilsētu; seine Blicke (auf etw.)

vērst acis (uz ko); ein Geschütz
vērst lielgabalu pret mērķi; fig. eine
Frage (an jemn.) jautāt (kādam); 3.
(zu Gericht sitzen über) tiesāt;
(biblisch) richtet nicht, auf daß ihr nicht
gerichtet werdet! netiesājiet, lai jūs
netopat tiesāti! 4. (verurteilen)
notiesāt; II. v. n. (über jemn.) spriest
tiesu (par kādu); III. v. refl. sich
1. (sich aufstellen) nostāties; fig. sich
zu Grunde sevi izpostīt; 2. fig. sich
(nach etw.) », rīkoties (pēc kā);
piemēroties (kam).

Rich’ten, n. (des Werkstückes)
apstrādājamā priekšmeta pielāgošana.

Rich’ter, m. -s, pl. «., 1. tiesnesis, m.;
soģis, m., auch tiesas kungs, m.; tiesas
vīrs, m.; (der Richtende) tiesātājs, m.;
vor dem - erscheinen, nākt tiesas
priekšā; sich zum aufwerfen,
uzmesties par tiesnesi; (biblisch) das Buch
der Soģu grāmata, f.; prv. wo kein
Kläger ist, da ist auch kein kur
sūdzētāja nav, tur tiesnesis lieks; 2.
(Geschützrichter) virzītājs, m.

Rich’ter||amt, n. tiesneša amats, m. -in,
f. -nen, tiesnese, f.; soģe, f.

rich’terlich, adj. tiesneša-; -es Urteil,
tiesas spriedums, m.

Rich’ter||spruch, m. tiesas spriedums, m.
-stuhl, m. soģa krēsls, m,

Richt’fest, n. spāŗu svētki, m. pl.

rich’tig, I. adj. 1. (nicht falsch) pareizs»
das -e Maß, īstais mērs; eine -e
Rechnung, pareiza lēse, f.; ein -es
Verhältnis, pareizs samērs; so ist’s -! tā
pareizi! 2. (etw.) machen, nokārtot
(ko); II. adv. - singen, pareizi dziedāt;
• hören, pareizi dzirdēt; diese Uhr
geht šis pulkstenis iet pareizi.

Richtigkeit, f. 1. pareizība, f.;
parei-zums, m.; seine haben, būt patiesi
tādam; 2. (Ordnung) kārtība, f.; in
-bringen, nokārtot; in » sein, būt
kārtībā.

Richt’||keil, m. virzulis, m. -korn, n.
grauds, m. -löt, n. lote, f. -pfähl, m.
virzumpālis, m. -scheit, n. plaknulis, m.
-schnür, f. 1. mēraukla, f.; 2. fig.
paraugs, m.; sich (etw.) zur » nehmen,
rīkoties (pēc kā), -schwört, n. bendes
zobens, m.

Rich’tung, f. «., pl. -en, virziens, m.; eine
nördliche ~ einschlagen, griezties uz
ziemeļu pusi; in gerader taisnā
līnijā; eine andere ~ nehmen, mainīt
virzienu; nach allen -en, uz visām
pusēm.

Richtwage, f. līmeņrādis, m.

Richt’wēg, m. šķērsceļš, m.

Rick’e, f. pl. -n, stirnu māte, f.

rieb v. reiben.

rie’chen, I. v. a. (rie’che; roch; geroch en)
ost, ostīt; (wittern) ošņāt; er kann
keinen Knoblauch viņš nepanes
ķiploku smaku; II. v. n. 1. (einen Geruch
verbreiten) izplatīt smaržu od. smaku,
ost; (stinken) smirdēt; er riecht aus
dem Munde, viņam nāk no mutes
smaka; 2. an einer Rose ieelpot rozes
smaržu; III. v. imp. es riecht hier nach
öl, še ir eļļas smaka.

Rie’cher, m. -s, pl. 1. odējs, m.; fig.
feiner », liels okšķeris; 2. fam. deguns,
m.

Riech’II essig, m. ožamais etiķis,
-fläsch-chen, n. ožamā pudelīte.

Ried, n. -(e)s, pl. -e, 1. (Sumpf) purvs, m.;
liekna, f.; 2. (Schilf) niedre, f. -gras,
n. grīslis, m.

rief v. rufen.

Rie’fe, f. pl. -n, grope, f.

rie’feln od. rie’fen, v. a. gropēt.

Rie’ge, f. pl. -n, (Getreidedarre) rija, f.

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0418.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free