Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - R - Rufen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Rufen — rühren 427
rufen) saukt, piesaukt klāt; (jemn.)
zu Hilfe *, saukt (kādu) palīgā; (jemn.)
lassen, likt (kādu) aicināt; er kommt
wie gerufen, viņš nāk kā aicināts od.
viņš nāk pašā laikā; fig. (jemm. etw.)
wieder ins Gedächtnis atgādināt
(kādam ko); fig. ins Leben dibināt; fig.
wieder ins Leben «, atdzīvināt; II. v.
n. 1. (schreien) kliegt; um Hilfe
saukt palīgā; zu Gott piesaukt
Dievu; ins Gewehr -, saukt pie ieročiem;
2. (jemm.) uzsaukt (kādam); III. v.
refl. h. sich heiser aizsmakt saucot.
Rū’fen, n. -s, saukšana, f.
Rū’fer, m. -s, pl. saucējs, m.;
aicinātājs, m.
Rüffel, m. -s, pl. fam. rājiens, m.
rüffeln, v. a. fam. rāt.
Rūfnāme, m. saucamais vārds.
Rü’ge, f. pl. -n, 1. pēliens, m.;
(Verweis) rājiens, m.; eine . bekommen,
dabūt rājienu; 2. (Strafe) sods, m.
Rü’gegericht, n. izmeklēšanas tiesa, f.
rti’gen, v. a. 1. (tadeln) pelt; 2. (strafen)
sodīt.
Rü’ger, m. -s, pl. pēlējs, m.
Rü’gesache, f. izmeklējama lieta;
pārkāpums, m.
Rū’he, f. 1. (im Gegensatz zur Unruhe)
miers, m.; (Stille) klusums, m.; die
öffentliche «. stören, traucēt atklātības
mieru; lassen Sie mich in lieciet
mani mierā; lassen Sie mich damit in
nerunājiet man par to; 2. (im
Gegensatz zur Aufregung) mierinājums
m.; (Kaltblütigkeit) aukstas asinis;
(jemn.) mit > anhören, noklausīties
(kādā) mierīgi; 3. (im Gegensatz zur
Arbeit) dusa, f.; die Nacht ist die Zeit
der nakts ir dusas laiks; sich zur
-begeben, iet gulēt od! dusēt; 4.
(Ruhestand) sich zur ~ setzen, atkāpties no
veikala darīšanām; (von Beamten) iet
atvaļinājumā.
Rū’hebank, f. atdusas od. atpūtas sols, m.
rū’hebedürftig, adj. er ist sehr viņam
miers ļoti vajadzīgs.
Rū’heļļbett, n. guļas od. atdusas vieta, f.
-gehalt, n. pensija, f. -kissen, n.
spilvens, m.
rü’helös, I. adj. nemiera pilns, nemierīgs;
(aufgeregt) uzbudināts; II. adv. bez
miera.
Rü’helösigkeit, f. «, nemierība, f.;
nemie-rīgums, m.
rū’hen, v. n. h. 1. (stille od. ungestört
sein) būt mierā, būt netraucētam;
-lassen, atstāt mierā; 2. (ausruhen)
atdusēties, atpūsties; von seiner Arbeit
atpūsties no sava darba; fig. auf
seinen Lorbeeren atdusēties uz
saviem lauriem; 3. (schlafen) gulēt,
dusēt; ~ lassen, atļaut gulēt; (auf
Gräbern) hier ruht (in Gott), še dus (Dieva
mierā); lasset die Toten «., lai dus
mirušie! 4. (sich befinden) atrasties; ihr
Arm ruhte auf seiner Schulter, viņas
roka atradās viņam uz pleca.
Rü’he||platz, m. atdusas vieta, f. -posten,
m. atpūtas vieta, f. (ienesīga vieta bez
darba), -punkt, m. atbalsta punkts, m.
-stand, m. atvaļinājums, m.; sich in
den begeben od. in den •» treten,
atkāpties no veikala darīšanām od. iet
atvaļinājumā; in den - versetzen,
atvaļināt (ar pensiju), -stätte, f. 1. miera
vieta, f.; 2. (Ruhesitz) atdusas miteklis,
m.; 3. (Grab) kaps, m. -störer, m. miera
traucētājs, m. -Störung, f. miera
traucēšana, m. -stunde, f. atpūtas brīdis, m.
rū’hig, I. adj. 1. (stili) kluss, rāms,
(friedlich) mierīgs; seid -! klusu! 2. (nicht
aufgeregt) mierīgs; bei -er Überlegung,
mierīgi pārdomājot; II. adv. mierīgi.
Ruhm, m. -es, slava, f.; (Ehre) gods, m.;
man muß ihm zu -e sagen, viņam par
godu jāsaka,
ruhmbedeckt, adj. slavas vainagots.
Ruhmbegierde, f. slavas kāre, f.
ruhmbegierig, adj. slavas kārīgs;
(ehrgeizig) godkārīgs,
rüh’men, I. v. a. slavēt; (preisen) teikt;
II. v. refl. sich (einer Sache) sevi
daudzināt od. lielīties (kādā lietā).
Rüh’men, n. -s, slavēšana, f.; viel -s (von
etw.) machen, lieliski (ko) daudzināt,
rühmlich, I. adj. slavens, slavējams;
(ehrenvoll) godājams; II. adv. slaveni;
-st erwähnen, godam pieminēt,
ruhmlos, I. adj. bezslavas-, neslavens;
II. adv. bez slavas.
Ruhmlosigkeit, f. neslavenums, m.
ruhm’rēdig, adj. lielīgs, balamutīgs.
ruhm’||reich, od -voll, od. -würdig, I. adj.
slavens, slavas pilns, slavas cienīgs;
II. adv. slaveni.
Ruhr, f. asinssērga, f.
Ruhr’anfall, m. saslimums ar asinssērgu,
ruhr’ārtig, adj. asinssērgai līdzīgs.
Rühr’ei, n. olu kultenis, m.
riih’ren, I. v. a. 1. (bewegen) kustināt;
kein Glied ~ können, nevarēt
pakustināt ne locekļa; die Trommel sist
bungas, bungāt; 2. (umrühren) Eier
kult od. maisīt olas; Kalk iejaukt
kaļķus; 3. fig. (in Rührung versetzen)
aizgrābt, aizkustināt; ein rührendes
Schauspiel, aizgrābīga skatu luga; das
alles rührt ihn nicht, viss tas viņam
vienalga; II. v. n. 1. (an etw.) aiz-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
