- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
429

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Latvia, Dictionaries
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Like | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - R - russisch ... - S

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

russisch — säbeln

429

rus’sisch, adj. krievu-, krievisks; ein -es
Bad, krievu pirts, f.

Ruß’land, n. Krievija, f., auch Krievu
zeme, f.

Rüst’|[bock, m. āži, m. pl.; steķi, m. pl.
-brett, n. sastatnes dēlis, m.

Rüst’e, f. die Sonne geht zu(r) *, saule
noiet.

Rüste, f. (Tauhalter am Schiff) kuģa
virves turētājs ārpusē.

rüst’en, I. v. a. sagatavot, sarīkot; ein
Schiff apgādāt kuģi (ar visu, kas
vajadzīgs); ein Heer apbruņot
kaŗa-spēku; II. v. n. bruņoties; III. v. refl.
sich sagatavoties, sataisīties,
bruņoties.

Rüst’er, f. pl. -n, weiße goba, f.;
schwarze vīksna, f.

rüst’ern, adj. gobas-; vīksnas-.

rüst’ig, adj. spirgts; ein -es Alter, spirgts
vecums.

Rüstigkeit, f. spirgtums, m.; stiprums,
m.; (Gesundheit) veselība, f.

Rüst’||kammer, f. bruņu zāle, f.; ieroču
noliktava, f.; (Arsenal) arsenāls, m.
-leiter, f. ratu redele, f. -tag, m. svētku
priekšvakars, m.

Rüst’ung, f. pl. -en, 1. (das Rüsten)
sagatavošana, f.; sagatavojums, m.;
sagatavošanās, f.; (zum Kriege)
bruņošanās, f.; 2. (Bewaffnung, Ausrüstung)
bruņojums, m.; (Panzer) bruņas, f. pl.;
die «. anlegen, aplikt bruņas; 3.
(Gerüst) sastatnes, f. pl.

Rüst’wägen, m. ore, f.; vezuma rati, m.
pl. -zeug, n. rīki, m. pl.; (bibl.)
auserwähltes izredzēts rīks.

Rüt’chen, n. -s, pl. rīkstīte, f.

Rū’te, f. pl. -n, 1. (Gerte) rīkstīte, f.;
(lange auch) vica, f.; 2. (für Kinder)
rīkstes, f. pl.; žagari, m. pl.; einem
Kinde -n, geben, dot bērnam žagarus
od. izpērt bērnu, auch šaust; fig.
unter (jems.) - stehen, būt (kāda) varā
od. stāvēt zem (kāda) pātagas; fig. der
- entwachsen sein, iztikt bez pēriena,
būt atstājušam bērna vecumu; fig. sich
selbst eine - binden, griezt sev pašam
rīkstes; 3. (Meßrute) kārts, f.; 4.
(männliches Glied) rīks, m.; diņķis, m.;
5. (Schwanz) aste, f.

Rü’ten||bündel, n. rikšu sainis, m. -hieb,
m. od. -streich, m. rīkšu cirtiens, m.

Rutsch’bahn, f. šļūktava, f.

ru’tschen, v. a. šļūkties; (gleiten) slīdēt
vom Berge laisties no kalna lejā;
auf den Knien līst uz ceļiem.

Rutsch’partie, f. fam. izbraukumiņš, m.;
pašļūciens, m.; wollen wir eine nach
Riga machen, aizšļūksim uz Rīgu.

rüt’teln, I. v. a. kratīt; (jemn.) aus dem
Schlafe uzpurināt (kādu) no miega;
ein voll gerütteltes Maß, pilnum pilns
mērs; II. v. n. (an etw.) ķerties (pie
kā) klāt.

Rüt’teln, n. -s, kratīšana, f.

Rütt’stroh, n. smalkie salmi.

s.

Saal, m. -(e)s, pl. Sä’le, 1. (großer Saal)
zāle, f.; 2. (Empfangszimmer)
viesistaba, f.

Saal’tür, f. zāles durvis, f. pl.

Saat, f. pl. -en, 1. (das Säen) sēšana,
f.; sējums, m.; sēja, f.; die - bestellen,
apsēt laukus; man ist mit der «.
beschäftigt, pašu laiku sēj; 2. (das
Ausgesäte) sēkla, f.

Saat’||bestellung, f. apsēšana, f. -erbse, f.
sēklas zirņi, m. pl. -feld, n. sējas
lauks, m.; apsēts lauks; druva, f.
-frucht, f. u. -korn, n. sēklas labība, f.;
sēkla, f. -furche, f. birze, f.; die
-ziehen, biržot. -gerste, f. sēklas mieži,
m. pl. -gurke, f. sēklas gurķis, m.
-hafer, m. sēklas auzas, f. pl. -kartoffel,
f. sēklas kartupeļi, m. pl. -korb, m.
sētuve, f. -krähe, f. krauķis, m.
-rog-gen, m. sēklas rudzi, m. pl. -stock, m.
sēklinieks, m. -weizen, m. sēklas
kvieši, m. pl. -zeit, f. sējas laiks, m.

Sab’bat, m. -(e)s, pl. -e, atdusas diena, f.;
(bei den Juden) sabats, m.; (bei den
Christen) svētdiena, f. -feier, f. sabata
svētdiena, f. -jähr, n. (bei den Juden)
vaļas gads, m. -ruhe, f. svētdienas
miers, m. -Schänder, m. sabata od.
svētdienas apgānītājs, m. -Schändung,
f. sabata od. svētdienas apgānīšana, f.

Sab’ber, m. -s, fam. slienas, f. pl.

Sabberei’, f. pl. -en, fam. 1. slienāšana,
f.; 2. (Geschwätz) terkšķēšana, f.

sab’bern, v. n. fam. slienāt.

Sabbler, m. -s, pl. smulis, m.

Säbel, m. -s, pl. zobens, m.; dem.
zo-bentiņš, m.; fig. mit dem «. rasseln,
zvadzināt ar zobenu, draudēt, -bein, n.
līka kāja; einer, der -e hat, līkkājis, m.

sä’belbeinig, adj. līkkāju-, ar līkām
kājām.

Sä’belduell, n. zobenu divkauja, f.;
divkauja ar zobeniem.

säbelförmig, adj. zobenveida.

Sä’bel||griff, m. zobena spals, m. -hieb,
m. zobena cirtiens, m. -klinge, f.
zobena asmens, m. -koppel, f. zobena
josta, f.

sä’beln, v. a. cirst ar zobenu.

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Tue Jul 26 02:17:38 2016 (aronsson) (download) << Previous Next >>
http://runeberg.org/delv1944/0427.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free