- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
430

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Säbelrasseler ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

430

Säbelrasseler — Sage

Sä’bel|[rasseler, m. zobena zvadzinātājs,
m. -regiment, n. zobena režīms, m.
-scheide, f. zobena maksts, m. -tasche,
f. zobena somiņa, f.
Sacharin’, n. -(e)s, sacharīns, m.
Sach’||bemerkung, f. lietišķa piezīme,
-beschädigung, f. kaitējums, m.;
zaudējums, m. -beweis, m. lietišķs
pierādījums. -dārstellung, f. lietas iztēlojums,
m.

sach’dienlich, adj. derīgs, lietderīgs.
Sach’e, f. pl. -n, 1. (Ding) lieta, f.;
dem. lietiņa, f.; meine -n, manas
lietas, fam. seine sieben -n, visa viņa
manta; 2. fig. (Angelegenheit)
darīšana, f.; (Tatsache) fakts, m., auch lieta,
f.; (Gegenstand) priekšmets, m.; das
ist Ihre tā Jūsu darīšana; so ist die
tāda lūk lieta patiesībā; der Name
tut nichts zur «., vārds nav svarīgs; ich
bin meiner - gewiß, man šai lietā nav
ne mazāko šaubu; zur «! pie lietas!
lassen Sie uns endlich zur - kommen,
stāsimies beidzot pie lietas; nicht bei
der - sein, būt neuzmanīgam; 3. fig.
(Angelegenheit, die man verteidigt) die
- der Freiheit verteidigen, aizstāvēt
brīvības lietu.
Sach’ erklärung, f. lietišķs
izskaidrojums. -führer, m. advokāts, m.
-ge-dächtnis, n. lietu atmiņa, f.
sach’gemäß, adj. lietišķs.
Sach’ļ’kenner, m. lietpratējs, m.
-kennt-nis, f. od. -kunde, f. lietpratība, f.; mit
. urteilen, spriest kā lietpratējam,
sach’kundig, adj. lietderīgs, lietpratīgs.
Sach’läge, f. lietas stāvoklis, m.;
situācija, f.
sachlich, adj. lietišķs,
säch’lich, adj. nekatrs.
Sach’||lichkeit, f. lietišķība, f. -register,

n. satura rādītājs, m.
sacht u. sach’te, I. adj. (leise) kluss;
(langsam) lēns; II. adv. 1 (langsam)
lēni, lēnām, lēnītiņām; 2. (leise) klusi,
klusām, klusītiņām.
Sachverhalt, m. lietas sastāvs; den
-klarlegen, izskaidrot, kāda lieta bijusi,
sach’verstāndig, I. adj. lietpratīgs; der
S-e, lietpratējs, m.; II. adv. ar
lietpratību, lietpratīgi.
Sachverzeichnis, n. lietu saraksts, m.;

inventārs, m.
Sachwalter, m. lietas vadītājs, m.;
advokāts.

Sack, m. -(e)s, pl. Säck’e, 1. maiss, m.;
dem. maisiņš, m.; (verächtl.) maišelis,
m.; ein Sackvoll, pilns maiss; fig. mit
und Pack, ar visām lietām; im ■» und
in der Asche od. in . und Asche Buße

tun, nožēlot grēkus; gavēt; 2. (Tasche)
kabata, f., auch kule, f.; dem.
kabatiņa, f.

sack’ārtig, adj. maisam līdzīgs.
Säck’chen, n. -s, pl. », maisiņš, m.;
kulīte, f.

Säck’el, m. -s, pl. «., maisiņš, m.; (Beutel)

maks, m. -meister, m. kasieris, m.
sack’en, I. v. a. bāzt maisā; II. v. refL

sich (sich senken) sēsties,
sackerlöt! int. tavu brīnumu!
sackförmig, adj. maisveida.
Sack’gasse, f. strupceļā, m.; in eine -
geraten, ieskriet sprukās,
sack’grob, adj. ļoti rupjš.
Sack’]]laufen, n. skriešana maisā, -leinen,
n. od. -leinwand, f. maisu audekls, m.ŗ
rupjš audekls.
Säck’ler, m. -s, pl. 1. v. Säckelmeister?
2. (Beutler) macnieks, m.; maku
fabrikants, m.

Sack’||netz, n. tīkls ar kuli. -pfeife, f.

dūdas, f. pl.; somu stabules, f. pl.
-pfeifer, m. dūdnieks, m. -pistole, f.
kabatas pistole, f. -träger, m. 1.
(Lastträger) maisnesis, m.; 2. fam.
pautne-sis, m. -tūch, n. maisu audekls.
Sā’debaum, m. paeglis, m.
Sä’e||mann, m. sējējs, m.; dem. sējējiņš,

m. -maschine, f. sējammašīna, f.
|säen, v. a. sēt; das S-, sēšana, f.; das
Geld ist bei ihm dünn gesät, naudas
viņam maz; prv. wie gesät, so
geschnitten, kāda sēkla, tāda raža; prv.
wer Wind sät, wird Sturm ernten, kas
vēju sēj, tas vētru pļauj.
Sä’er, m. -s, pl. sējējs, m.
Sä’e||tüch, n. sētuve, f. -zeit, f. sējlaiks.
Saffian, m. -s, pl. -e, safjāns, m. (āda).
Safrān, m. -s, safrāns, m.
Safrāngelb, n. safrāna dzeltānums, m.
Saft, m. -(e)s, pl. Säfte, 1. sula, f.;
(eingekochter) ievārījums, m.; der «. tritt
in die Bäume, sula kokos ietekas; 2.
fig. (Kraft) spēks, m.; (Energie) spars,
m.; weder - noch Kraft haben, būt
pavisam vājam.
Säftebildung, f. (Mediz.) sulu rašanās, f.
Saft’fülle, f. sulu pilnība, f.
saft’grün, adj. sulīgi zaļš.
saftig, adj. 1. sulīgs, sulots, sulas pilns;

2. fig. (unzüchtig) nekaunīgs.
Saftig’keit, f. 1. sulīgums, m.; 2. fig.

(Unzüchtigkeit) nekaunīgums, m.
safflös, adj. bezsulas-; bezspēka-; fig.

saft- und kraftlos, pavisam vājš.
sāg’bār, adj. teicams, sakāms.
Sā’ge, f. *, pl. -n, 1. (Gerücht) baumas,
f. pl.; es geht die ļaudis runā; 2.
teika, f.

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0428.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free