Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Schlafen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Schlafen — schlagen
447
dusēt Dieva mierā; II. v. n. 1. gulēt,
(ruhen) dusēt; (von Kindern) čučēt;
• legen, guldināt; mit offenen Augen
-; 2. (liegen) gulēt; » gehen od. sich
•legen, iet gulēt; 3. fa^n. (nicht
aufpassen) snaust, būt neuzmanīgam.
Schläfen, n. -s, gulēšana, f. -gehen, n.
gulēt iešana, f.; beim gulēt ejot.
Schlä’fer, m. -s, pl. «, gulētājs, m.
schlä’ferig v. schläfrig.
Schlä’ferin, f. ■», pl. -nen, gulētāja, f.
schlä’fern, v. imp. es schläfert mich, man
nāk miegs,
schlaff, I. adj. 1. ļengans, vaļīgs; -
machen, atslābināt; - werden, atslābt;
2. fig. (kraftlos) nespēcīgs, noguris;
II. adv. slābi.
Schlaffheit, f. 1. slābums, m.; 2. fig.
nogurums, m.
Schlāf ||fieber, n. miega drudzis, m.
-gemach, n. guļamistaba.
Schlafitt’chen, n. (nur in der Redensart:)
am - kriegen od. packen, sagrābt aiz
svārku stērbeles.
Schläf||kameräd, m. guļas biedrs, m.
schlāf lēs, adj. bezmiedzīgs, bezmiega-;
schlaflose Nächte, bezmiega naktis, f.
Schlāflosigkeit, f. bezmiegs, f.
schlāf machend, adj. v. schlafbringend.
Schlaf||mittel, n. miega zāles, f. pl.
-miitze, f. 1. nakts cepure, f.; 2. fam.
(faule Person) miega pūznis, m.; miega
Miķelis, m. -ratte, f. fam. miega
pūznis, m.; gulētājs, m.
schläfrig, I. adj. 1. miegains; ich bin
man nāk miegs; - machen, iemidzināt;
werden, apmiegoties; 2. fig. kūtrs;
II. adv. kā pa miegam.
Schläfrigkeit, f. 1. miegainums, m.;
2. fig. (Mattigkeit) nogurums, m.;
(Trägheit) kūtrums, m.; (Langsamkeit)
lēnums, m.
Schlaf||rock, m. rītasvārki, m. pl. -stātte,
f. od. -stelle, f. guļas vieta, f.
schläfsüchtig, adj. sasirdzis ar miega
kaiti.
Schläftrank, m. miega zāles, f. pl.
schlāf trunken, adj. apmiegojies,
miegains.
Schlāf II trunkenheit, f. miegainums, m.
-wägen, m. guļamvagons, -zeit, f.
guļamais laiks, -zimmer, n. guļamistaba.
Schlag, m. -es, pl. Schlā’ge, 1. sitiens, m.,
auch belziens, m.; (Prügel) pēriens, m.;
- ins Gesicht, pliķis m.; ohne einen
-zu tun, bez sitiena; (jemm.) Schläge
geben, izpērt (kādu); er fürchtet sich
vor Schlägen, viņam bailes no pēriena;
2. » des Herzens, sirds pukstēšana, f.;
elektrischer elektrisks trieciens; 3.
(Schlagfluß) trieka, f.; der - hat ihn
gerührt, viņu ķērusi trieka; 4. «. der
Vögel, putnu dziedāšana, f.; (von
Nachtigallen) pogāšana, f.; 5. fig. (Art)
suga, f.; ein schöner . Menschen, skaista
cilvēku rase; 6. (Fällen) ciršana, f.;
(Waldbezirk) cirsnis, m.; 7.
(Wagenschlag) ratu durtiņas, f. pl.; 8.
(Taubenschlag) baložu kūts, f.; 9.
(Feuerwerk) lielgabala spēriens, m.
Schlag’||äder, f. artērija, f. -anfall, m.
triekas lēkme, f.
Schlag’ball, m. sitamā bumba.
schlag’bār, adj. -es Holz, cērtami koki.
Schlag’baum, m. barjēra, f.; šķērsis, m.
schlā’gen, I. v. a. (schlā’ge, schlägst,
schlägt; schlūg; geschlā’gen) 1. sist;
freq. dauzīt; (prügeln) pērt; Ball
spēlēt bumbu; zu Schaum sakult
putās, saputināt; die Ader laist asinis;
Wurzeln iesakņoties; den Takt
sist takti; die Trommel *, bungot; die
Saiten ķert stīgās; 2. (von der Uhr)
sist; fig. eine geschlagene Stunde,
vesela stunda; 3. (abschlagen) Holz
līst mežu, cirst malku; 4. (herstellen)
eine Brücke taisīt tiltu; (ein) Rad
mest kūleni; Feuer šķilt uguni; 5.
(besiegen) den Feind uzvarēt
ienaidnieku; aus dem Felde, od. in die Flucht
sakaut ienaidnieku; 6. (irgendwo
befestigen od. anbringen) piesist; ans
Kreuz », krustā sist; (etw.) in Papier
ietīt (ko) papīrā; (etw.) durch ein
Sieb laist (ko) caur sietiņu; den
Mantel um die Schultern *, apjemt
mēteli ap pleciem; die Füße
übereinander salikt kājas krustis; 7. fig.
(aufwärts od. abwärts richten) pacelt,
nolaist; die Augen gen Himmel
pacelt acis pret debesīm; die Augen zur
Erde -, nolaist acis; II. v. n. 1. sist;
(nach jemm.) «, sist (kādam); der Blitz
hat in das Haus geschlagen, zibens
iespēris namā; 2. (von Pferden) spert;
3. (von Uhren) sist; die Uhr schlägt
zwölf, pulkstenis sit divpadsmit; 4. (von
Vögeln) dziedāt, (von der Nachtigall)
pogāt, tricināt; 5. fig. (gehören)
piederēt; das schlägt nicht in mein Fach,
tas nepieder pie mana aroda; III. v. n.
1. krist; atsisties; er ist mit dem
Kopfe auf einen Stein geschlagen, viņš
atsities ar galvu pret akmeni; in die
Höhe «, uzšauties gaisā; die Flamme
ist zum Fenster hinaus geschlagen,
liesma izšāvusies pa logu ārā; IV. v.
refl. sich «., 1. sich an die Brust sist
sev pa krūtīm.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
