Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - schlechterdings ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
schlechterdings — Schleppdampfer
449
recht, godīgs un taisns; II. adv. slikti,
nelabi; » schreiben, slikti rakstīt; es
geht ihm » od. es steht mit ihm.
viņam klājas slikti,
schlechterdings’, adv. visādā ziņā;
nicht, nekādā ziņā ne.
schlechthin’, adv. vienkārši; tikai.
Schlechtigkeit, f. pl. -en, ļaunums, m.;
negantība, f.
schlechtweg’, adv. v. schlechthin,
schleck’en, v. n. laizīt.
Schleck’er, m. -s, pl. kārumnieks, m.,-
gardēdis, m. ’
Schleckerei’, f. pl. -en, laizīšanās, f.
schleck’erhaft, adj. kārs.
schleck’ern, v. n. būt kāram,
Schlē’gel, m. -s, pl. «, 1. vāle, f.; 2. (bei
einer Trommel) vālīte, f.; 3. (Keule)
runga, f.
Schleh’dorn, m. plūmju krūms, m.
Schlē’he, f.’ pl. -n, plūme, f.; meža
plūme, f.
Schlei’che, f. pl. -n, glodene, f.
schleichen, I. v. n. (schlei’che; schlich;
geschli’chen) 1. klusītiņām iet,
vilkties,-(kriechen) līst; geschlichen kommen,
pienākt lienot, pielīst; 2. fig. slepeni
rīkoties; II. v. refl. sich pielīst,
piezagties; sich aus dem Zimmer aiziet
klusītiņām no istabas.
Schleichen, n. -s, 1. vilkšanās, f.; 2. fig.
slepena rīkošanās,
schlei’chend, adj. līdējs-, (verstohlen)
slepens drudzis.
Schlei’cher, m. -s, pl. līdējs, m.
Schleicherei’, f. pl. -en, līšana, f.
Schlei’cherin, f. pl. -nen, līdēja, f.
Schleich’||fieber, n. lēnais drudzis,
-han-del, m. tirgošanās ar kontrabandu,
-händler, m. kontrabandists, m. -wēg,
m. slepens ceļš, zagļu ceļš.
Schlei’e, f. pl. -n, līnis, m.; dem. līnī-
tis, m.; junge līnēns, m.
Schlei’er, m. -’s, pl. šķidrauts, m.;
plīvurs, m.; den ~ lüften, pacelt
šķidrautu; -eule, f. plīvurpūce, f.
schleierhaft, adj. 1. ar šķidrautu segts;
2. fig. (dunkel) tumšs; (geheimnisvoll)
noslēpumains.
Schleier’macher, m. šķidrautnieks, m.
schlei’ern, v. a. segt ar šķidrautu.
Schleier’taube, f. cekulainais balodis, m.
Schleife, f. pl. -n, 1. (Schlittensohle)
sliece, f.; 2. (Schlinge) cilpa, f.; dem.
cilpiņa, f.
schleifen, I. v. a. (schleppen) vilkt (gar
zemi); freq. vazāt; 2. (niederreißen)
noārdīt; noplēst; II. v. n. vilkt, šļūkt.
schlei’fen, v. a. (schleife; schliff;
geschliffen) 1. (schärfen) trīt, asināt,’
auch tecināt; 2. (glätten) slīpēt.
Schlei’fen, n. -s, 1. vilkšana, f.; 2.
(Niederreißen) noārdīšana, f.; 3.
(Schärfen) trīšana, f.; 4. (Glätten)
slīpēšana, f.
Schleifer, m. -s, pl; trinējs, m.;
slīpētājs, m.
Schleiferei’, f. pl. -en, trītava, f.;
slī-pētava, f.
Schleif II mühle, f. slīpētava, f. -rad, n.
slīpējamais rats. -stein, m. 1. (nicht
drehbar) galoda, f.; dem. galodiņa, f.; 2.
(drehbar) teciela, f.
Schlei’he, f. v. Schleie.
Schleim, m. -(e)s, 1. (im menschlichen
Körper) gļotas, f. pl.; (beim Husten)
krēpas, f. pl.; 2. (dünner Brei) tume, f.
Schleim’absonderung, f. gļotu od. krēpu
atdalīšana, f. od. atdalīšanās, f.
schleim’ārtig, adj. gļotām līdzīgs.
Schleim’||auswurf, m. izkrēpojums, m.
-drüse, f. gļotu dziedzeris, m.
schlei’men, I. v. a. 1. einen Fisch tīrīt
zivi; 2. den Zucker noputot sukuru;
II. v. n. gļotāt.
Schleim’||fieber, n. gļotu drudzis, m. -fluß,
m. gļotu tecējums, m. -haut f.
gļotāda, f.
schlei’mig, adj. gļotains; krēpains. •
Schleim’tier, n. mīkstmiesis, m.
Schlei’ße, f. pl. -rt, skals, m.
schlei’ßen, I. v. a. (schlei’ße; schliß;
ge-schlis’sen) skaldīt; Pergel plēst
skalus; Federn plūkt spalvas; II. v. n.
plīst, plaisāt,
schlem’men, v. n. plītēt, uzdzīvot.
Schlem’men, n. -s, plītēšana, f.
Schlem’mer, m. -s, pl. plītnieks, m.;
uzdzīvotājs, m.
Schlemmerei’, f. plītēšana, f.;
palaidnīga dzīve.
Schlem’merin, f. pl. -nen, plītniece, f.;
uzdzīvotāja, f.
Schlempe, f. brāga, f.
Schlen’der||gang, m. fam. lēna gaita, -jan,
m. -s, fam. pļēgurošanās, f.
schlen’dern, v. n. fam. iet lēniem soļiem;
meimurot; vazāties.
Schlend’rian, m. -s, pl. -e, veca paraža;
pļēgurošanās, f.; am alten - festhalten,
braukt pa vecām sliedēm.
Schlen’ge, f. *, pl. -n, sleņģis, m.; Fen-
sterschlenge, loga sleņģis, m.
schlenk’ern, v. a. u. n, mētāt; mit den
Armen mētāties rokām; mit den
Beinen ļenkurot kājām.
Schlen’keŗn, n. -s, ļenkurošana, f.
Schleppdampfer, m. velkonis, m.
Dravnieks, Vāciski latviska vārdnīcā.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
