Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Schmutzerei ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
456
Schmutzerei — Schnee
Schmutzerei’, f. «., pl. -en, netīrība, f.
Schmutz’||färbe, f. netīra krāsa, -fink, m.
fam. smulis, m. -fleck, m. traips, m.
schmutz’ig, I. adj. 1. netīrs, auch melns;
er hat -e Hände, viņam netīras od.
melnas rokas; - machen, nosmērēt;
werden, nosmērēties; 2. fig. (gemein)
nekrietns; -er Geiz, neģēlīgs sīkstums;
-e Reden, neķītras valodas; -e Wäsche,
netīra veļa; -es Wesen, neķītrība, f.;
II. adv. nekrietni, neķītri,
schmutz’iggrau, adj. neskaidri pelēks.
Schmutz’igkeit, f. netīrums, m.; fig.
nekrietnums, m.
Schmutz’ļļkittel, m. darba svārki, m. pl.
-läppen, m. netīra lupata, -wasser, n.
samazgas, f. pl.
Schnā’bel, m. -s, pl. Schnä’bel, 1. knābis,
m.; ein Schnabelvoll, pilns knābis; mit
dem - picken, knābt, knābāt; fig. er
spricht, wie ihm der - gewachsen ist,
kā prot, tā runā; 2. (eines Schiffes)
priekšgals, m.; auch deguns, m.; snīpis,
m.
Schnä’belchen, n. -s, pl. -, knābītis, m.
schnä’belförmig, adj. knābja veidā,
schnabelie’ren, v. a. u. fam. ēst,
mieloties.
schnä’beln, v. refl. sich (von Vögeln)
knāblīties; (von Menschen)
skūpstīties.
Schnä’bel||schiff, n. snīpains kuģis, -schuh,
m. snīpaina kurpe, -tier, n. knābainis,
m.; pīļknābis, m. -zange, f. snīpainas
knaibles.
Schnack, m. -(e)s, fam. tenkas, f. pl.;
dummer aušība, f.
Schnack’e, f. pl. -n, fam. pātaga, f.
schnā’ken, v. n. fam. 1. (schwatzen)
pļāpāt, triekt; 2. (mit der Peitsche
knallen) plīkšķināt.
Schnäderhüpf’el, n. -s, pl. «, dejas
dziesmiņa^ f.
Schnā’ke, f. pl. -n, 1. knausis, m.;
(Mücke) miģele, f.; 2. fam. (Scherz)
joks, m.
schnā’lļkig od. -kisch, adj. jocīgs, ērmīgs.
Schnal’le, f. pl. -n, 1. sprādze, f.; 2.
fam. mauka, f.
schnal’len, v. a. sprādzēt.
Schnal’lenfabrik, f. sprādžu fabrika, f.
schnal’zen, v. n. klakšķināt.
Schnal’zen, n. -s, klakšķināšana, f.
Schnäpel, m. -s, pl. sīga, f.; dem.
sīdziņa, f.
schnapp! int. čapts!
schnap’pen, v. n. 1. kampt (ar muti);
nach Luft grūti elpot; 2. in die
Höhe palēkties gaisā; das Schloß
schnappt, atslēga ieķeŗas.
Schnäp’per, m. -s, pl. 1. (zum
Aderlassen) blietīte, f.; 2. (am Schloß)
slēdzene, f.; piegrūdne, f.
Schnapp’Iļfēder, f. atspere, f. -schloß, n.
atslēga ar atsperi.
Schnaps, m. -(s)es, pl. Schnäp’se,
(Branntwein) degvīns, m.
Schnaps’ brūder, m. žūpa.
Schnaps’||Hasche, f. degvīna od. šņabja
pudele, f.
schnar’chen, v. n. krākt.
Schnarchen, n. -s, krākšana, f. -eher,
m. -s, pl. », krācējs, m. -cherin, f.
pl. -nen, krācēja, f.
Schnarr’drossel, f. dzeltānknābis strazds.
Schnar’re, f. pl. -n, tarkšķis, m.
schnar’ren, v. n. 1. tarkšķēt; 2. šņākt
(runājot); jemd., der beim Sprechen
schnarrt, šņāka, com.
Schnar’ren, n. -s, šņākšana, f.
Schnarr’||wachtel, f. grieze, f.
Schnat’terer, m. -s, pl. fam. terkšķis,
m.
schnat’tern, v. n. 1. (von Gänsen)
dedi-nāt; (von Enten) pēkšķēt; 2. fam.
(schwatzen) terkšķēt, pļāpāt,
schnau’ben, I. v. a. u. n. (schnaube;
schnob; geschnö’ben) šņākt; (keuchen)
eist; (von Pferden) sprauslāt; die
Nase šņaukt degunu; fig. vor Wut
šņākt aiz dusmām; II. v. refl. sich «,
izšņaukt degunu.
Schnau’ben, n. -s, šņākšana, f.; (von
Pferden) sprauslāšana, f.
schnau’fen, v. n. elst, elsot; (von
Pferden) sprauslāt.
Schnäuz’chen, n. -s, pl. purniņš, m.;
snuķītis, m.
Schnau’ze, f. pl. -n, 1. purns, m.;
(Rüssel) snuķis, m.; fam. die - halten,
turēt muti; 2. (an Gefäßen) snīpis, m.
schnau’zen, v. n. rupji runāt,
schnäu’zen, I. v. a. šņaukt; das Licht
notīrīt sveci; II. v. refl. sich *,
iz-šņaukties.
schnau’zig, adj. fam. rupjš.
Schneck’e, f. pl. -n, 1. (mit Haus)
gliemezis, m.; dem. gliemezītis, m,; 2. (im
Ohr) gliemezis, m.
Schneck’en||achse, f. spirāles ass, f. -ärt,
f. 1. gliemežu suga, f.; 2. gliemeža
daba, f.
schneck’en artig, adj. gliemezim līdzīgs.
Schneck’en||fräß, m. gliemežu graušļi, m.
pl. -gang, m. 1. gliemeža gājiens; 2. fig.
(langsamer Gang) lēna gaita, -hans, n.
gliemeža vāks, m.; gliemežnīca, f.
-Windung, f. spirāle, f.
Schnee, m. -s, sniegs, m.; dem.
snie-dziņš, m.; der - von einer Nacht, vie-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
