Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - schreckbar ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
schreckbar — schrie
461
schreck’bār, adj. baidāms; bailīgs.
Schreck’bild, n. baiļu tēls, m.; (für
Kinder) bubulis, m.
Schreck’en, m. -s, pl. «., bailes, f. pl.;
(plötzlicher S.) izbailes, f. pl,
schreck’en, I. v. a. baidīt, biedēt; II. v.
(schreck’e, schrickst, schrickt; schrāk;
erschrock’en) izbīties, iztrūkties.
Schreck’ens||bötschaft, f. šausmu vēsts, f.
-nachricht, f. šausmu vēsts, f. -nacht, f.
šausmu nakts, f. -post, f. šausmu
vēsts, f. •
Schreck’gespenst, n. baiļu tēls, m.
schreck’haft, adj. bailīgs, (von Pferden)
tramīgs; sehr «. sein, izbīties nieku dēļ.
Schreckhaftigkeit, f. bailīgums, m.;
tramīgums, m.
schrecklich, I. adj. briesmīgs,
(entsetzlich) šausmīgs; II. adv. 1. briesmīgi;
2. fam. ļoti.
Schreck’||lichkeit, f. pl. -en,
briesmī-gums, m.; šausmīgums, m. -nis, n.
-(ss)es, pl. -(ss)e, bailes, f. pl.; .baiļu
priekšmets, m. -schanze, f. redute, f.
-schuß, m. 1. šāviens gaisā; 2. fig.
(blinder Lärm) lieks troksnis.
Schrei, m. -es, pl. -e, kliedziens, m.;
einen - ausstoßen, iekliegties.
Schreib’ārt, f. rakstīšanas veids, m.;
(Stil) stils, m.
Schrei’be||brief, m. fam. vēstule, f. -buch,
n. rakstāmā grāmata.
Schrei’beļļ gebühr, f. rakstu nodevas.
-kunst, f. rakstāmā māksla,
schrei’ben, I. v. a. u. n. (schrei’be;
schrieb; geschrie’ben) rakstīt; diese
Feder schreibt gut, ar šo spalvu var
labi rakstīt; (jemm. od. an jemn.)
rakstīt (kādām); er hat mir lange nicht
geschrieben, viņš man ilgi nav
rakstījis; ein Wort groß, klein rakstīt
vārdu ar lielu, mazu iesākuma burtu;
II. v. refl. sich 1. rakstīties,
sarakstīties; 2. (heißen) nosaukties.
Schrei’ben, n. -s, 1. rakstīšana, f.; durch
vieles daudz rakstot; 2.
(Schriftstück) (pl. •) raksts, m.; (Brief)
vēstule, f.
Schreibe’pult, n. rakstama pulte.
Schrei’ber, m. -s, pl. 1. rakstītājs, m.;
der - dieses Briefes, šīs vēstules
rakstītājs; 2. (berufsmäßiger) rakstvedis,
m.; (Abschreiber) norakstītājs, m.
-amt, n. od. -dienst, m. rakstveža
amats, m.
Schreiberei’, f. pl. -en, 1. (Schreiben)
rakstīšana, f.; ich habe viel - gehabt,
man bija daudz jāraksta; 2.
(Geschriebenes) raksts, m.
Schrei’berin, f. pl. -nen, rakstītāja, f.
Schrei’berFposten, m. od. -stelle, f.
rakstveža vieta, f.
schreib’faul, adj. ein -es Mädchen,
meitene, kam netīk rakstīt.
Schreib’lļfēder, f. rakstāmā spalva,
-fēh-ler, m. pareizrakstības kļūda, f.
schreib’fertig, adj. 1. gatavs rakstīt; 2.
izveicīgs rakstīšanā.
Schreib’||fertigkeit, f. rakstītāja
izveicība, f. -gebühr, f. raksta nodevas, -heft,
n. rakstāmā burtnīca, -kohle, f.
minerāla grafīts, m. -krampf, m.
rakstīšanas krampji, m. pl. -maschīne, f.
rakstāmā mašīna, -papier, n. rakstāms
papīrs.
Schreib’ļļstift, m. rakstāms zīmulis,
-stū-be, f. rakstāmā istaba. -Übung, f.
vingrinājums rakstīšanā.
Schrei’bung, f. 1. rakstīšana, f.;
rakstījums, m.; 2. (Rechtschreibung)
pareizrakstība, f.; rakstība, f.
Schreib’||weise, f. rakstība, f.; rakstības
veids, m. -zeug, n. rakstāmas lietas.
schrei’en, I. v. n. (schrei’e; schrie;
ge-schrie’en) 1. kliegt, brēkt; bļaut; freq.
klaigāt, brēkāt; bļaustīties; (ausrufen)
izsaukt; aus vollem Halse kliegt
pilnā rīklē; 2. (weinen) raudāt; (über
etw.) žēloties (par ko); II. v. refl.
sich heiser aizsmakt kliedzot.
Schrei’en, n. -s, kliegšana, f.; durch
vieles daudz kliedzot.
schrei’end, adj. kliedzošs; -e
Ungerechtigkeit, briesmīga netaisnība; -e
Farben, pārāk spilgtas krāsas.
Schrei’er, m. -s, pl.* kliedzējs, m.; ,
bļāvējs, m.
Schreierei’, f. pl. -en, fam. kliegšana,
f.; bļaušana, f.
Schrei’||erin, f. pl. -nen, kliedzēja, f.;
bļāvēja, f. -hals, m. bļauris, m.; fam.
ein kleiner «, mazs brēkulis.
Schrein, m. -(e)s, pl. -e, skapis, m.; dem.
skapītis, m.
Schrei’ner, m. -s, pl. «, galdnieks, m.
-arbeit, f. galdnieka darbs, m.
schrei’nern, v. n. strādāt galdnieka
darbus.
Schrei’ner||werkstätte, f. galdnieku
darbnīca, f.
schreiler^v. n. (schrei’te; schritt;
ge-»sitttTTten) iet, soļot; vorwärts soļot
uz priekšu; über einen Graben «, lēkt
pār grāvi; fig. (zu etw.), ķerties
(pie kā) klāt; fig. zur zweiten Ehe
iestāties otrā laulībā; fig. zur
Abstimmung stāties pie nobalsošanas; fig.
zum Werke likt roku pie darba.
Schrei’vögel, m. klaigulis, m.
schrie v. schreien.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
