Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - schwerfällig ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
schwerfällig — schwindeln
469
schwSr’fällig, adj. smags; (plump)
lempīgs; (ungewandt) neizveicīgs.
Schwēr’fālligkeit, f. pl. -en, smagums,
m.; neizveicīgums, m.
schwär’hörig, adj. pakurls.
Schwēr’h5rigkeit, f. pakurlums, m.
Schwär’kraft, f. gravitācija, f.; smaguma
spēks, m.
schwär’lich, adj. grūti, gan ne; er wird
. kommen, viņš gan nenāks, od. grūti
domājams, ka viņš nāks.
Schwēr’mūt, f. grūtsirdība, f.
schwär’mütig, adj. grūtsirdīgs.
Schwēr’||mūtigkeit, v. -mut. -pumkt, m.
smaguma punkts, m.
Schwērt, n. -(e)s, pl. -er, zobens, m.; dem.
zobentiņš, m.; mit Feuer und
verheeren, izpostīt ar uguni un zobenu;
zum -e greifen, ķerties pie zobena;
das » einstecken, iebāzt zobenu
makstī.
Schwērt’brūderorden, m. zobenbrāļu
ordenis, m.
Schwēr’tertanz, m. zobenu deja, f.
Schwērt’fēger, m. zobenu kalējs, m.;
zo-benkalis, m. -meister, m. zobenkaļu
meistars, m.
Schwērt’fisch, m. zobena zivs, f.
schwērt’f0rmig, adj. zobenveida.
Schwērt’||geklirr, n. zobenu zvadzēšana,
f. -hieb, m. zobena cirtiens, m -lilie,
f. zobenveidīgā lilija, -orden, m.
Šķēpa ordenis, m. -ritter, m. zobenbrālis,
m. -ritterorden, m. Zobenbrāļu
ordenis, m. -streich, m. zobena cirtiens, m.
schwēr’wiegend, adj. smags; (ernsthaft)
nopietns.
Schwē’ster, f. pl. -n, māsa, f. -chen, n.
-s, pl. māsiņa, f. -kind, n. māsas
bērns, m.; māsenis, m.; māsene, f.
schwesterlich, I. adj. -e Liebe, māsas
mīlestība, f.; II. adv. kā māsa.
Schwest’ermann, m. māsas vīrs, m.
Schwib’bögen, m. spraislis, m.
schwieg v. schweigen.
Schwiegel, f. auzene, f.; aitu auzene,
pļavu auzene, sarkanā auzene.
Schwie’ger, f. pl. -n, sievasmāte, f.;
vīramāte, f.
schwie’gerelterlich, adj. das -e Haus,
sievas od. vīra vecāku nams, m.
Schwie’ger|| eitern, pl. sievas vecāki, m.
pl.; vīra vecāki, m. pl. -in, f. v.
Schwägerin. -mutter, f. sievasmāte, f.;
vīramāte, f. -söhn, m. znots, m.; meitas
vīrs, m. -tochter, f. vedekla, f.; dēla
sieva, f. -vater, m. sievastēvs, m.;
vīratēvs, m.
Schwie’le, f. pl. -n, tulzna, f.
schwie’||licht, adj. tulznai līdzīgs, -lig,
adj. tulznains.
Schwiemelei’, f. pl. -en, fam.
uzdzīvošana, f.
Schwie’meler, m. -s, pl. fam.
uzdzīvotājs, m.; izšķērdētājs, m.
schwie’rig, adj. grūts, grūti izdarāms;
das ist eine -e Sache, tā lieta grūti
izdarāma.
Schwie’rigkeit, f. pl. -en, grūtība, f.;
ohne «, viegli; -en machen, radīt
grūtības, likt šķēršļus,
schwill, schwillst, schwillt v. schwellen.
Schwimm’||anstalt, f. peldētava, f.;
peldēšanas skola, f. -bassin [-ßain], n.
peldams baseins, -blāse, f. 1. (von
Fischen) zivs pūslis, m.; 2. (für
Schwimmschüler) peldams pūslis,
schwim’men, I. v. n. (schwimme;
schwamm; geschwommen) peldēt;
-lassen, peldināt; etw. «, papeldēties;
auf dem Wasser •», peldēt virs ūdens;
unter dem Wasser peldēt zem
ūdens; gegen den Strom », peldēt pret
straumi; über einen Fluß », pārpeldēt
upei pāri; II. v. refl. sich frei
at-peldēties.
Schwim’men, n. -s, peldēšana, f.; sich
durch «. retten, glābties peldot.
Schwim’mer, m. -s, pl. peldētājs, m.
-in, f. pl. -nen, peldētāja, f.
schwimm’fähig, adj. peldēt spējīgs.
Schwimm’II flösse, f. peldu spura, f. -fuß,
m. plezna, f. -gürtel, m. peldu josta,
f. -haut, f. peldu plēve, f. -hölzchen,
n. (an der Angel) pludiņš, m. -hose,
f. peldu bikses, f. pl. -lehrer, m. od.
-meister, m. peldēšanas skolotājs, m.
Schwin’del, m. -s, 1. (Taumel) reibonis,
m.; es überfällt mich ein man
uznāk reibonis; es ģībstu, es reibstu; 2.
fig. (Verblendung) māņi, m. pl.; 3. fig.
(Betrügerei) blēdība, f.
schwin’del II errēgend, adj. reibināms; in
-er Höhe, reibinošā augstumā, -frei,
adj. bezreiboņa-.
Schwin’delgeist, m. vieglprātis, m.;
vēja grābslis, m.
schwin’delig, adj. reiboņa-, apreibis; es
wird mir • od. ich werde man
galva reibst; er wird leicht «•, viņam drīz
galva reibst; (jemn.) » machen,
apreibināt (kādu).
Schwin’del ||köpf, m. vieglprātis, m.;
vēja grābslis, m. -macher, m. krāpnieks,
m.
schwin’deln, v. n. u. imp. 1. reibt; mir
schwindelt, man reibst galva; 2. eine
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
