- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
510

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - strenge ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

510

strenge — Strohkopf

streng’e v. Streng.

Streng’e, f. 1. stingrums, m.; bargums,
m.; 2. (aukstuma) stiprums, m.;
(klimata) skarbums, m.; 3. (vom
Geschmack) sīvums, m.; (Schärfe) asums,
m.

streng’flüssig, adj. (von Metallen)
ne-kausējams, grūti atšķaidāms.

Streng’flüssigkeit, f. nekausijamība, f.

streng’gläubig, adj. stingrticīgs.

Streu, f. pl. -en, 1. (für Vieh) pakaiši,
m. pl.; 2. (Strohlager) salmu cisas,
f. pl.

Streu’büchse, f. smiltnīca, f.

streu’en, v. a. u. n. 1. kaisīt; bērt, freq.
bārstīt; Blumen auf den Weg
kaisīt puķes ceļā; Mist ārdīt mēslus;
Sand bārstīt smiltis; Samen «, sēt;
den Pferden pakaisīt zirgiem
pakaišus; fig. (jemm.) Sand in die Augen
laist (kādam) miglu acīs; 2. (von
Flinten) izsvaidīt (skrotis).

Streu’en, n. -s, 1. (mēslu) ārdīšana, f.; 2.
(skrošu) izsvaidīšana, f.

Streu’ gābel, f. sekumi, m. pl. -gold, n.
zelta smiltis, f. pl. -mehl, n. pabari,
m. pl.; paberes, f. pl. -pulver, n. vāšu
pulveris, m. -sand, m. smiltis, f. pl.
(ko kaisīt), -sandbüchse, f. smiltnīca,
f. -stroh, n. pakaišu salmi, m. pl.
-zucker, m. smalkais cukurs.

strich v. streichen.

Strich, m. -(e)s, pl. -e, 1. (Linie) līnija,
f.; (mit der Feder od. dem Pinsel)
svītra, f.; einen - (durch etw.)
machen, nosvītrot (ko); in einem -e,
vienā gabalā, bez mitēšanās; fig. das
macht uns einen . durch die
Rechnung, tas izjauc mūsu nodomus; 2. *
auf der Geige, lociņa vilciens, m.; 3.
(Gegend) apgabals, m.; 4. der - des
Tuches, vadmalas spalva, f.; dem
Tuche den - geben, sukāt vadmalu; nach
dem pēc spalvas; gegen den pret
spalvu; 5. ~ der Vögel, putnu
aizlaišanās, f.; fig. (jemn.) auf dem - haben,
sabozties (pret kādu); 6. ~ der Fische,
zivju nārstošanās, f.; 7. (Rausch)
skurba, f.; sich einen - anlegen,
piedzerties.

Strichpunkt, m. sēmikols, m.

Strich’vögel, m. apvidus putns, m.

strich’weise, adv. 1. (mit Strichen)
svītrām; 2. (in einigen Gegenden)
apgabaliem, vietvietām, šur tur; 3. (von
Vögeln) bariem.

Strich’zeit, f. putnu laišanās laiks, m.

Strick, m. -(e)s, pl. -e, 1. valgs, m. (auch
striķis, m.); (Tau) virve, f.; (Schlinge)
cilpa, f.; fig. wenn alle -e reißen, vis-

ļaunākā gadījumā od. kad nekas vairs
nelīdz; 2. fam. (Taugenichts) nelietis,
m.; slaists, m.

Strick’I|arbeit, f. adāms darbs, adījums,
m.; adīklis, m. -beutel, m. adīkļa
kulīte, f.

strick’en, v. a. adīt.

Strick’en, n. -s, adīšana, f.

Strick’er, m. -s, pl. adītājs, m.

Strickerei’, f. pl. -en, adīšana, f.

Strick’erin, f. pl. -nen, adītāja, f.

Strick’ijgarn, n. adāmā dzija, -hāken, m.
adāmais āķis. -leiter, f. dzeinis, m.;
valgu trepes, f. pl. -masche, f. acs, f.
-maschine, f. adāmā mašīna, -muster,
n. adāmais paraugs, -nādel, f. adāmā
adata, -strumpf, m. adāmā zeķe.

Strie’gel, m. -s, pl. sukas, f. pl.; (für
Pferde auch) skrāpis, m.

strie’geln, v. a. sukāt.

Strie’me, f. pl. -n, brūce, f.

Strie’senholz, n. sausvieži, m. pl.

Strie’zel, m. -s, pl. «., baltmaize, f.; veģis.

Strip’pe, f. ■%, pl. -n, 1. (an Stiefeln)
austiņa, f.; 2. (Bindfaden) pavediens, m.

Stripps, m. -(s)es, pl. -(s)e, pēriens, m.

stritt v. streiten.

Stroh, n. -(e)s, salmi, m. pl.; (Langstroh)
gaŗkūļi, m. pl.; kürzeres *■, jukumi, m.
pl.; ein Bund salmu kūlis, m.

Stroh’ arbeit, f. salmu darbs, m.; salmu
izstrādājums, m. -arbeiter, m. salmu
izstrādātājs, m. -band, n. salmu
saiš-ķis, m. -bett, n. salmu cisas, f. pl.
-blū-me, f. salmu puķe, f. -butter, f.
ziemas sviests, m. -dach, n. salmu jumts,
m. -decker, m. jumiķis, m.

stro’hern, adj. 1. salmu-, salmains; 2. fig.
(geistlos) tukšs.

Stroh’farbe, f. salmu krāsa, f.

stroh’: färben od. -farbig, adj. dzeltāns kā
salmi, salmu krāsā.

Stroh’||feuer, n. salmu uguns, f.; fig. ātri
pārejošs iesilums. -flechter, m. salmu
krēslu pinējs, m.

Stroh’ halm, m. salms, m.; dem. salmiņš,
m.; fig. nach einem » greifen, ķerties
pie salmiņa, -hūt, m. salmenīca, f.

stro’hig, adj. salmains; «. schmecken; das
schmeckt », tam ir salmu garža.

Stroh’jļkopf, m. fam. plānprātiņš, m.;
muļķis, m. -korb, m. salmu groziņš, m.
-lāger, n. salmu cisas, f. pl. -mann, m.
1. salmu kūlis, m.; (Vogelscheuche)
putnu biedēklis, m.; 2. (beim
Kartenspielen) mit dem - spielen, spēlēt ar
bulvānu; 3. fig. (Person, die ihren
Namen hergibt) vārda devējs, m. -matte,
f. salmu sega, f. -wisch, m. salmu kuš-

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0508.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free