Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Stümpfchen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Stümpfchen — stürzen
513
Stümpfchen, n. -s, pl. galiņš, m.
stumpfeckig, adj. strupstūŗains.
stumpfen, I. v. a. atgriezt; atcirst;
no-strupināt; II. v. n. fig. (untätig sein)
wir haben den ganzen Tag gestumpft,
mēs visu dienu noslinkojām.
Stumpfnäschen, n. strups deguntiņš;
Person n-it einer Stumpfnase,
strupdegu-MS. m.
Stumpf j|schwänz, m. 1. strupa aste; 2.
(von Tieren) strupastis, m. -sinn, m.
trulums, m.
stumpfsinnig, adj. garā truls,
stund — stand.
Stünd’chen, n. -s, pl. (Zeit) stundiņa,
f.; brītiņš, m.
Stun’de, f. pl. -n, 1. (Zeit) stunda, f.;
(Weile) brīdis, m.; eine halbe
pusstunda, f.; anderthalb -n, pusotras
stundas; von ~ zu no stundas uz
stundu; zu jeder «, katrā stundā;
katru brīdi; 2. (Wegstunde) stundas
gājiens (od. brauciens), m.; eine * von
hier bis dahin, no šejienes būs viena
stunda ko iet; 3. Stunda, f.;
französische -n geben, dot stundas franču
valodā; -n außer dem Hause geben, dot
stundas ārpus mājām,
stun’denlang, I. adj. stundu od. stundām
ilgs; II. adv. caurām stundām.
Stun’denļļplān, m. (in Schulen) stundu
plāns, m., auch stundu saraksts, m.;
-säule, f. ceļa rādītājs, m.; ceļa stabs,
m. -schlag, m. pulksteņa sitiens, m.
stun’denweise, adv. stundām, pa
stundām.
stündlich, I. adj. stundas-, katru stundu
notiekošs; II. adv. katru stundu, ik
stundas.
Stun’dung, f. pl. -en, termiņa atlikums,
m.; paildzinājums, m.
stupid, adj, garā vājš, stulbs.
Stupidität’, f. «., gara vājums, m.;
stulbums, m.
stupfen, bukstīt, grūstīt, dzīt.
Sturm, m. -(e)s, pl. Stürme, vētra, f.;
(Orkan) auka, f.; (Gewitter) pērkona
negaiss, m.
Sturm’jļanlauf, m. spējš uzbrukums, m.;
uzbrukums ar joni. -balken, m. od.
-bock, m. avenis, m.; mūŗu
dragājamais, m. -brücke, f. saķeksējamā laipa,
-dach, n. negaisa nojume, m.; nojume
pret negaisu,
stür’men, I. v. a. ein Haus ielauzties
namā; ein Tor ielauzties pa vārtiem,
sadragāt vārtus; eine Festung
uzbrukt ar joni cietoksnim; iejemt ar
joni cietoksni; II. v. n. u. imp. 1. būt
vētrainam; der Wind stürmt, vējš brā-
Dravnieks, Vāciski-latviska vārdnīca.
žas; es stürmt, vētra plosās; 2.
uzbrukt ar joni; 3. fig. gāzties od.
drāzties (kam virsū).
Stür’men, n. -s, 1. vētrains laiks, negaiss,
m.; das - des Windes, vēja
plosīšanās; 2. (Erstürmung) uzbrukšana ar
joni.
stür’mend, adj. 1. dedzīgs, karsts, straujš;
2. uzbrucējs-; mit -er Hand, ar varu.
Sttir’mer, m. -s, pl. «., 1. uzbrucējs, m.;
2. fig. karstgalvis, m.; (Tobender)
plo-sonis, m.
Stur’mesbrausen, n. vētras kaukšana, f.
Sturm’ļļfahne, f. vētras karogs, -faß, n.
1. aizdedzināma muca; 2. ugunsdzēsēju
muca, f. -flūt, f. paisums, m.
sturm’frei, adj. » sein, būt nodrošinātam
pret uzbrukumu.
Sturm’ ļļglocke, f. nemiera od. dumpja
zvans, m. -haube, f. u. -hūt, m.
ķivere, f.
stür’misch, adj. 1. vētrains; -es Wetter,
vētrains laiks; 2. fig. (ungestüm) ātrs,
straujš; (lärmend, tobend) trokšņains,
plosīgs.
Sturm’ļļlauf, m. od. -laufen, n. spējš
uzbrukums. -läufer, m. uzbrucējs, m.
-läuten, n. nemiera zvana zvanīšana,
-lücke, f. izlauzts caurums cietokšņa
mūrī. -möwe, f. zilā kaija, -schritt, m.
ātri soļi; im », ātriem soļiem, -sēgel,
n. briesmu bura, f. -vögel, m. vētras
putns, m.; kaupa, f. -Warnung, f.
jūrnieku biedinājums, m.; vētras
pareģojums, m. -wetter, n. vētras laiks, m.;
negaiss, m. -wind, m. vētra, f. -wölke,
f. negaisa mākonis, m.
Sturz, m. -es, 1. gāšanās, f.; gāziens, m.;
(Fall) kritiens, m.; (vom Wasser) gāze,
f. («. eines Ministers) gāšana, f.;
(Zusammensturz) sabrukums, m.; 2. (an
Fenstern u. Türen) paloda, f.
Sturz’ļļacker, m. uzarts papuves lauks,
m. -bach, m. strauts, m. -bad, n. duša,
f. -becher, m. kauss ar vāku.
Stür’ze, f. «., pl. -n, vāks, m.
Stür’zel, m. -s, pl. stumbrs, m.
stür’zen, I. v. a. 1. gāzt; zu Boden
nogāzt gar zemi; in einen Abgrund «■,
iegāzt bezdibenī; fig. (jemn.) ins
Verderben «., iegrūst (kādu) postā; 2. den
Acke^ uzart papuvi; II. v. n. 1.
gāzties; (fallen) krist, pakrist; er ist mit
dem Pferde gestürzt, viņš klupis ar
zirgu; 2. fig. steigties; aus dem
Hause skriet no nama ārā; 3. fig. (zu
Falle kommen) paklupt; (zu Grunde
gehen) iet bojā; III. v. refl. sich
gāzties; sich ins Wasser lēkt ūdenī;
fig. sich ins Verderben doties postā.
33
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
